Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2020. gada 25. februārī
Mīļie bērni! Šajā žēlastības laikā es vēlos jūsu sejas redzēt lūgšanā pārveidotas. Jūs esat tik ļoti pārņemti ar laicīgajām rūpēm, ka nejūtat – pavasaris jau ir pie sliekšņa. Bērniņi, jūs esat aicināti gandarīt un lūgties. Kā daba klusumā cīnās par jaunu dzīvi, tā arī jūs esat aicināti lūgšanā atvērties Dievam, kurā jūsu sirds iemantos mieru un pavasara saules siltumu. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!
“Ja vien jūs zinātu, cik jūs esat skaisti!” teica bērns, uzlūkojot savus vecākus lūgšanas laikā. Mēdz teikt: “Pasaki man, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu.” Jaunava Marija mūs aicina: “Šajā žēlastības laikā es vēlos jūsu sejas redzēt lūgšanā pārveidotas.” Citiem vārdiem sakot, Viņa vēlas redzēt mūsu sejas mīlestības pārveidotas. Mīlestībai ir brīnišķīga seja. Atcerēsimies, kā reiz vizionāri jautāja Jaunavai Marijai: “Kādēļ Tu esi tik skaista?” Viņa atbildēja: “Es esmu skaista, jo daudz mīlu. Ja vēlaties būt skaisti, mīliet.”
Cilvēka sejā var izlasīt tik daudz! Nogurumu, prieku, satraukumu, dusmas, pieņemšanu… Un no mums pašiem ir atkarīgs, kāda būs mūsu seja. Mēs esam atgriešanās un grēku nožēlas laikā. Reizēm ir labi apstāties, ieskatīties spogulī un saprast, kāda visbiežāk ir mana seja. Iespējams, ka mēs pat nobīsimies.
Apustulis Jānis saka: “Dievs ir mīlestība.” Tas nozīmē, ja mēs Viņu satiksim, tad kļūsim līdzīgi Viņam. Šajā Gavēņa laikā, kas ir žēlastības laiks, mēs varam lūgt Jaunavu Mariju palīdzēt mums atklāt to, kas mūsos nav skaists. Sāksim ar maziem solīšiem. Atklāt patiesību par sevi un to ieraudzīt ir Dieva žēlastība. Kad uzlūkojam savu lepnumu, slinkumu, paviršību, patmīlu un sākam no tā visa atbrīvoties, mēs esam gaismā un tumsa ir atmaskota. Ikreiz, kad apzināmies savu kļūdu, nožēlosim to. Piemēram, ja es ievēroju, ka par kādu cilvēku runāju sliktu, es jūtu sirdsapziņas pārmetumus. Es to nožēloju un nekavējoties cenšos labot savu kļūdu. Es lūdzos par šo cilvēku un lūdzu, lai Dievs viņu svētī.
“Jūs esat tik ļoti pārņemti ar laicīgajām rūpēm, ka nejūtat – pavasaris jau ir pie sliekšņa. Bērniņi, jūs esat aicināti gandarīt un lūgties. Kā daba klusumā cīnās par jaunu dzīvi, tā arī jūs esat aicināti lūgšanā atvērties Dievam, kurā jūsu sirds iemantos mieru un pavasara saules siltumu.”
Jaunava Marija mūs uzrunā caur līdzībām, līdzīgi kā to darīja Jēzus. Viņas vēstījumi ir Evaņģēlija atbalss. Iespējams, ka mēs nepamanīsim pavasari, palaidīsim to garām, jo būsim tik ļoti pārņemti ar savām rūpēm. Tad pienāks rudens, kas nenesīs augļus. Palaist garām pavasari nozīmē palaist garām atgriešanos. Tad mēs līdzināmies nejēgam, kurš savu namu būvējis uz smiltīm – bez lūgšanas, bez grēku nožēlas. Bez klusas cīņas lūgšanā par jauno, mūžīgo dzīvi viss sabruks un pēc mums paliks vien drupas. Mēs varam daudz pagūt un izdarīt daudz laba. Bet, ja tas viss tiks darīts bez mīlestības, mēs palaidīsim garām atgriešanos un dzīves beigās stāsimies Kunga priekšā ar tukšām rokām.
Kādā no saviem vēstījumiem Dievmāte sacīja: “Strādājiet pie savas sirds tā, kā jūs strādājat tīrumā.” Pavasarī tīrumā ir daudz darba. Ir jāuzar zeme, jāiesēj sēkla, zeme ir jāirdina, jāravē. Ir jāpieliek daudz pūļu, lai tīrums nestu augļus. Cik gudri, ka liturģiskajā kalendārā Lielais Gavēnis ir tieši pavasarī. Tas ir attīrīšanās laiks, kad Baznīca mūs aicina strauji augt mīlestībā, atpazīt un atbrīvoties no mūsu trūkumiem.
Marija mums saka: “…daba klusumā cīnās par jaunu dzīvi…” Tas ir aicinājums uz apslēptu tuvību ar Dievu, kam sekos brīnumaina iekšēja pārveidošanās. Radīsim drosmi apstāties starp ikdienas rūpēm un raizēm un lūgšanā dāvāt savu sirdi Jēzum. Jēzus bieži atstāja visu, lai meklētu nomaļu vietu, kur būt kopā ar Tēvu. Viņš mācīja mums šo īpašo tuvību. “Bet, kad tu dari žēlsirdības darbus, lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara, ka tavs žēlsirdības darbs paliek apslēpts; bet tavs Tēvs, kas redz apslēpto, tevi atalgos.” (Mt 6,3-4).
Kā daba pavasarī cīnās par jaunu dzīvi, tā arī mēs lūgšanas klusumā un slepenībā darot žēlsirdības darbus cīnīsimies par mūžīgo dzīvi. Lai šajā žēlastības laikā mūs vada Jaunava Marija – klusuma un slepenības Skolotāja, kas klusi un nemanāmi gāja kopā ar Jēzu tā, it kā Viņas tur nebūtu, bet tajā pašā laikā dāvājot mums jaunu dzīvi.
Lūgšana: Marija, kopā ar Tevi mēs vēlamies lūgt, lai mūsu sejas tiktu mīlestības pārveidotas. Neskatoties uz ikdienas rūpēm, palīdzi mums izvēlēties vissvarīgāko – lūgšanu un mīlestību. Marija, mēs paslēpjamies Tevī – klusuma un slepenības Māte. Atver mūsu sirdis, acis un ausis, lai mēs sadzirdētu mūsu tuvāko palīdzības saucienus. Šajā Gavēņa laikā pilnībā nododam sevi Tev, lai kopā ar mums un caur mums tiktu īstenoti Tavi miera plāni. Āmen.
Terēze Gažiova
