Atdot sevi Dieva rokās

Slavēts Jēzus un Marija!

Mani sauc Františeks. Šogad Medžugorjē man apritēja 61 gads. Mēs ar manu sievu Ivetu kā svētceļnieki braucam uz Medžugorji kopš 1997. gada. Pagājušajā gadā Dievmāte mūs uzaicināja uz kopienu “Marijas Gaisma”. Mēs pieņēmām šo uzaicinājumu un, ik pa laikam atbraucot uz Slovākiju, no pagājušā gada aprīļa līdz šā gada martam pavadījām laiku kalpošanā un Dievmātes skolā.

Tāpat kā dzīvē, un dzīve Medžugorjē nav izņēmums, mēs esam piedzīvojuši gan patīkamus, gan grūtus brīžus. Mēs aizgājām no darba un caur Dievmātes rokām atdevām sevi Dieva rokās. Caur dažādām situācijām mēs iepazinām un piedzīvojām Dieva mīlestību un Marijas mīlestību. Kalpojot svētceļniekiem, mēs iepazinām daudz interesantu un vērtīgu cilvēku. Viņu vidū bija arī Dievam veltīti cilvēki. Mēs mācījāmies mīlestību, pacietību, mācījāmies pieņemt. Kad mums kaut kā pietrūka, Dievs vienmēr sūtīja mums labdarus, un mūs vienmēr priecēja Dieva apredzība. Tas viss stiprināja mūsu ticību.

Lūdzoties un strādājot dienas paskrēja ļoti ātri. Mēs atteicāmies no mūsu ierastās dzīves (darbs, dzīvoklis, ģimene), bet labais Kungs un Jaunava Marija piepildīja mūsu dzīvi ar Savu mīlestību un laipnību. Katru mēnesi mēs apmeklējām Dievmātes parādīšanos vizionārei Mirjanai. Kungs dziedināja manu mugurkaulu. Mūsu sirdis tika piesātinātas ar Euharistiju, lūgšanu, adorāciju un dzīvi kopienā. Šobrīd mēs esam mājās Slovākijā, Covid-19 dēļ atrodamies karantīnā.

Es domāju, ka ir pienācis laiks mums visiem apstāties, paņemt rokās Rožukroni, gavēt un visu upurēt Jaunavai Marijai, lai ātrāk triumfētu Viņas Bezvainīgā Sirds. Jaunava Marija kā laba Māte vēlas tik maz: lūgšanu, gavēni, Euharistiju, grēksūdzi, Svēto Rakstu lasīšanu. Viņa mūs vienmēr uzrunā sakot: “Mīļie bērni!” Viņa vienmēr atzīstas Savā mīlestībā uz mums. Es bieži sev jautāju, vai mēs esam tā vērti? Vai mēs rīkojamies kā Viņas mīļotie bērni? Droši vien šajās dienās mums ir par ko padomāt un ir pie kā strādāt. Mēs pateicamies Jaunavai Marijai un mūsu Visvarenajam Dievam par to, ka arī šajā grūtajā laikā Viņi ir ar mums. Tas, kā viss attīstīsies, ir atkarīgs arī no mūsu atbildes. Dievmātes skolā mēs mācāmies neskatīties uz citiem, bet sākt ar sevi un arvien vairāk pārliecināmies par to, cik labs ir Kungs.

Miera Karaliene, lūdz par mums!

Františeks, Slovākija

Read Previous

Vakara lūgšanu programmas tiešraide no Medžugorjes 27.martā

Read Next

Es vēlos būt Marijas apustulis