Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2020. gada 25. martā
Mīļie bērni! Visus šos gadus es esmu bijusi kopā ar jums, lai jūs vestu pa pestīšanas ceļu. Atgriezieties pie mana Dēla, atgriezieties pie lūgšanas un gavēņa! Bērniņi, ļaujiet Dievam runāt uz jūsu sirdi, jo sātans valda un vēlas iznīcināt jūsu dzīvi un šo zemi, pa kuru ejat. Esiet drosmīgi un izšķirieties par svētumu. Jūs redzēsiet atgriešanos savā sirdī un jūsu ģimenēs; lūgšana būs dzirdama; Dievs uzklausīs jūsu saucienus un dāvās jums mieru. Es esmu ar jums un jums visiem dodu savu Mātes svētību. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!
Gandrīz visu pasauli šajā laikā iespaido pandēmija, kas nekontrolēti izplatās arvien ātrāk un ātrāk. Ar aci neieraugāms, sīks vīruss, ko līdz galam nav izpētījuši pat zinātnieki, rada bailes un paniku. Mēs dzīvojam ja ne ar nospiestības, tad noteikti ar dažāda līmeņa diskomforta sajūtu. Dzīve visapkārt ir noris lēnāk un ir gandrīz apstājusies. Ļaudis ieslēgti karantīnā savās mājās. Neviens nezina, cik ilgi tas turpināsies.
Tagad visa tā vidū, kas nācis pār mums, mēs esam spiesti gaidīt lēmumu. Neredzot cilvēcisku risinājumu, gaidām to no Debesīm. Taču nav ekspresrisinājumu. Nav tāda, uz kuru, iespējams, mums gribētos paļauties. Nav arī ekspreslūgšanas vai gatavu risinājumu paraugu. Tādu risinājumu – gatavā veidā, bez mūsu līdzdalības – nepiedāvā arī Dievmāte. Nav laimes recepšu, nav recepšu, kā risināt šo pēkšņi radušos problēmu, kas ievelk sevī visus cilvēkus, nešķirojot tos pēc ticības, rases, nacionalitātes, bagātības vai nabadzības. Šajās sāpēs mēs visi esam vienlīdzīgi.
Tomēr laikā, kad cilvēki satraucas pat veselības saglabāšanu, Dievmāte Savā vēstījumā runā par dvēseles glābšanu. Veselība ir vērtība un un nenovērtējams dārgums. Cilvēks to cenšas saglabāt, bet, ja saslimst, visādi pūlas to atgūt. Mediķi rūpējas, lai pilnveidotu medicīnas zinātni cilvēku veselības saglabāšanai.
Taču šajā situācijā redzam ārstus, epidemiologus, virusologus, medmāsas, zinātniekus, krīzes dienestu darbiniekus — visus, kas cenšas atrisināt doto problēmu, un jūtam, ka viņi ir bezspēcīgi. Jūtam, ka risinājums jāmeklē ne šeit uz zemes, mirstīgo vidū, bet Debesīs, un Dievmāte vērš mūsu skatienus turp, pie Sava Dēla Jēzus, uz patieso glābšanu. Viņa cenšas atvērt mūsu ticības acis pa īstam, lai mēs mācētu apzināties un atzītu, kas patiesībā esam. Šādas ārkārtējas dzīves situācijas var kļūt par iemeslu savu dzīves vērtību pārskatīšanai. Tik viegli mēs aizmirstam par Dieva eksistenci, Dieva, kas savās rokās tur pasauli, visumu un mūsu mazās dzīves, ko nu apdraud mikroskopisks vīruss…
Dievmāte cenšas pievērst mūsu skatienu vissvarīgākajam – mūsu glābšanai. Uzmanība un piepūle, tiecoties uz dvēseles glābšanu, neizslēdz rūpes par veselību. Viņa vēlas pateikt, ka cilvēka veselība un dzīve šeit, uz zemes, vēl nav pats vērtīgākais ieguvums. Šeit viss nebeidzas. Ir kaut kas daudz vērtīgāks un dārgāks. Mēs esam radīti Debesīm, mūžībai, Dievam.
Veselība ir svarīga, bet pestīšana ir svarīgāka. Dievs nav apsolījis mums paradīzi un nevainojamu veselību šeit, uz zemes, jo šeit viss ir ierobežots. Kā teikts Psalmā 102: ”Senlaikos Tu zemei pamatus esi licis, un debesis ir Tavu roku darbs. Tās zudīs, bet Tu paliksi; tās sadils kā drānas, Tu veidosi tās kā tērpus, un tās pārveidosies. Bet Tu paliec tas pats, Tavi gadi nebeigsies nekad.“
Milānas slimnīcas infekcijas nodaļas vadītājs Amedeo Kapetti ir teicis: „Kauja par veselību ir zaudēta, agri vai vēlu mēs tiksim uzvarēti. Tomēr veselība ir instruments, ar kura palīdzību mēs varam iepazīt To, Kas mums devis šo dzīvi.“
Nemeklēsim vainīgos šajā situācijā, netiesāsim, piedosim citiem un sev, lūgsim piedošanu, lai piedzīvotu to, ko Jēzus mums apsolījis – glābšanu. Jo glābšanā mūsu personība ir nedalāma, tā ir visas mūsu būtības izdziedināšana. Kad Jēzus dziedināja miesu, Viņš to vienmēr saistīja ar grēku piedošanu un sirds pārveidošanos.
Arī šodien dzirdam Viņa vārdus: “Nezūdieties, satraucoties par savu dzīvi. Tēvs zina, kas jums nepieciešams.” Dievmātes vēstījumi ir tikai Viņas Dēla vārdu atbalss. Šo pasauli nav radījis cilvēks, bet Dievs. Tādēļ cilvēkam nav līdz galam izzināma nedz šī pasaule, nedz dabas likumi. Pāri visiem spēkiem un dabas likumiem stāv Viņš: Dievs, Tēvs, kas visu pārvalda un tur Savās rokās.
Lūgsim Miera un pasaules Karalienes Jaunavas Marijas aizbildniecību, lai spējam ieraudzīt visas savas kļūdas, dvēseles ievainojumus, sirds aklumu un piedzīvotu pestīšanu, ko dāvina mums Jēzus Kristus, vienīgais Glābējs.
Lūgšana: Debesu Māte Marija, miera Karaliene, cik daudz reižu vēstures gaitā Tu nāci pie mums, lai aicinātu vienotībai lūgšanā un mīlestībā visus pasaules bērnus! Tavs naidnieks, sātans, cenšas sadalīt, nošķirt, nostatīt Tavus bērnus citu pret citu. Viņš, melu tēvs un slepkava, tiecas ar jebkādu līdzekļu, tostarp ar baiļu no jaunā vīrusa, palīdzību sagraut brāļu un māsu vienotību starp cilvēkiem. Lūdzam Tevi, ņem mūs Savā patvērumā. Apturi tālāku vīrusa izplatību, palīdzi saslimušajiem un visiem mediķiem, kas cīnās par veselību. Dod, lai ar Tuvu aizbildniecību un Tavā vadībā mēs varētu pilnveidoties kristīgajā dzīvē, īpaši lūgšanā un pašaizliedzībā tuvāko labklājības dēļ un savstarpējā mīlestībā. Dod mums spēkus būt īsteniem Baznīcas pilnīgās mīlestības lieciniekiem, būt vienotiem, neraugoties uz jebkādiem savstarpējās šķelšanās iemesliem. Iemāci mums mīlēt Jēzu, Kas dzīvs un klātesošs nemitējas mūs gaidīt Euharistijā, pārsteidzoši un pazemīgi dāvājot Sevi, lai pēc Viņa parauga mēs mācītos mīlēt ikvienu cilvēku.
Pateicamies Tev, Māte Marija! Tu esi nomodā par mums, veido mūsu sirdis, lai tās vienmēr būtu gatavas pieņemt un cienīt citus, liecinot par Tavu tuvumu un klātbūtni, kas nes dziedināšanas žēlastību. Āmen.
Ļubo Kurtovičs OFM
