Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2020. gada 25. aprīlī
Mīļie bērni! Lai šis laiks jums ir stimuls personiski atgriezties. Lūdziet, bērniņi, vienatnē Svēto Garu, lai jūs stiprina ticībā un paļāvībā uz Dievu, tā ka jūs būtu cienīgi liecinieki mīlestībai, ko Dievs jums dāvā ar manu klātbūtni. Bērniņi, nepieļaujiet, ka pārbaudījumi nocietina jūsu sirdi un jūsu lūgšana kļūst kā tuksnesis. Esiet Dieva mīlestības atspulgs un ar savu dzīvi lieciniet par augšāmcēlušos Jēzu. Es esmu ar jums un jūs visus mīlu ar savu Mātes mīlestību. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!
Pagājušā mēneša vēstījumā Vissvētākā Jaunava Marija teica: “Visus šos gadus es esmu bijusi kopā ar jums, lai jūs vestu pa pestīšanas ceļu.“
Arī šajā vēstījumā Viņa mūs uzmundrina un iedrošina, nostiprinot mūsu sirdis ticībā un cerībā. Viņa kopā ar mums dodas mūsu šīs zemes gaitās, ko pati reiz iepazinusi. Viņas Sirds ilgojas pēc mūsu sirdīm un dvēselēm, lai mēs izšķirtos par to, kas ir mūžīgs.
Sākas maija mēnesis, kas īpaši veltīts Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Pāvests Francisks savā vēstījumā maija mēnesim mūs aicina: „Vēlos piedāvāt visiem no jauna atklāt ģimenes Rožukroņa lūgšanas skaistumu maija mēneša laikā. To var lūgt kopā vai individuāli: izvēlieties paši atkarībā no apstākļiem, izvērtējot abas iespējas. Taču jebkurā gadījumā tam piemīt noslēpums: vienkāršība…“
Kā sacījis cits Pāvests, sv. Jānis Pāvils II , Rožukronis ir „īss Evaņģēlija izklāsts“. Ar šīs lūgšanas palīdzību mēs vēl vairāk apzināmies un pieskaramies pestīšanas noslēpumam, ko dāvājis mums Jēzus Kristus. Rožukroņa ievadā mēs vispirms izsakām Ticības apliecību, tādējādi apliecinot savu uzticību un ticību Dievam. Pēc tam lūdzam lūgšanu, ko lūdza pats Dieva Dēls, Jēzus Kristus – Tēvs mūsu. Un pēc tam uzrunājam Mariju ar vārdiem, kādos To sveicināja Erceņģelis Gabriēls, un lūdzam palīdzēt, lai Dievs vairotu mūsu ticību, nostiprinātu mūsu uzticību Viņam un aizvestu mūs mīlestības ceļā līdz pilnībai.
Šādi, lūdzot Tēvs mūsu, mēs pēc ievada Rožukroņa lūgšanā slavējam Dievu, lūdzoties Esi sveicināta Marija, pārdomājam pestīšanas noslēpumus: ieejam Kristus ieņemšanas un piedzimšanas notikumos, pēc tam – Viņa Krusta ceļa notikumos Ģetzemanes dārzā, šaustīšanā, krusta nešanā un krusta nāvē, kas ieved mūs augšāmcelšanās brīnumā, Jēzus uzkāpšanā debesīs un Svētā Gara nosūtīšanas notikumos, kuros esam kļuvuši par Dieva bērniem un uzlūkojam Mariju, kas pirmā pēc Jēzus augšāmcēlās un kura miesā tika uzņemta Debesīs un kronēta par Debesu un zemes Karalieni.
Lūgšanas laikā, pārdomājot šos notikumus, mēs sākam apzināties, ko mūsu labā ir paveicis Jēzus, lai galu galā Marijā ieraudzītu to, par ko tiksim pārveidoti arī mēs.
Svarīgi Rožukroni lūgties ar sirdi, koncentrējoties. Tas nozīmē, ka pirms lūgšanas nepieciešams sakopot savas domas, noticēt un apzināties, ka Dievmāte atrodas šeit, mūs priekšā, un, ieskatoties Viņā, ieklausīties katra atsevišķa lūgšanas noslēpuma atklāsmē. Rožukronis, kas lūgts pilnīgā domu sakopotībā, dara lūdzēju laimīgāku, to pārveido. Ir daudz liecību par to, ka, uzcītīgi lūdzot Rožukroni, ir piedzīvota atdzimšana, jauna dzīve, harmonija, līdzsvars, miers, laime un glābšana.
Uzteicama ir vēlme vienmēr ņemt līdzi Rožukroņa krelles un nemanāmi to lūgties ceļā, pastaigas laikā, bezmiega un trauksmes brīžos, kā arī citā laikā.
Lūgšanā pacelsim savas sirdis uz Svēto Garu, kā mūs aicina Jaunava Marija. Svētais Gars, pēc Baznīcas mācības, ir Tas, Kas atjauno zemes vaigu. Tas var un vēlas atjaunot arī mūsu sirdis, mūsu savstarpējās attiecības, mūsu vājumu, lai mēs nonāktu saskarsmē ar Dievu, izgaismotu mūsu tumsu un visu mūsos radītu no jauna.
Lūgšana: Ak, Marija, Tu mūsu ceļā vienmēr spīdi kā pestīšanas un cerības zīme. Mēs uzticam sevi Tev, Slimnieku veselība, kas pie krusta vienojies sāpēs ar Jēzu, saglabājot stingru savu ticību. Tu, romiešu tautas Pestīšana, zini, kas mums ir vajadzīgs, un mēs esam droši, ka Tu par to parūpēsies, lai, tāpat kā Galilejas Kānā, pēc šī pārbaudījuma laika atkal varētu atgriezties svētku prieks. Palīdzi mums, Dievišķās Mīlestības Māte, pieskaņoties Tēva gribai un darīt to, ko mums teiks Jēzus, kurš uzņēmās uz sevis mūsu ciešanas un sāpes, lai caur krustu ievestu mūs augšāmcelšanās priekā. Āmen. (Pāvests Francisks)
Ļubo Kurtovičs OFM
