Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2020. gada 25. aprīlī
Mīļie bērni! Lai šis laiks jums ir stimuls personiski atgriezties. Lūdziet, bērniņi, vienatnē Svēto Garu, lai jūs stiprina ticībā un paļāvībā uz Dievu, tā ka jūs būtu cienīgi liecinieki mīlestībai, ko Dievs jums dāvā ar manu klātbūtni. Bērniņi, nepieļaujiet, ka pārbaudījumi nocietina jūsu sirdi un jūsu lūgšana kļūst kā tuksnesis. Esiet Dieva mīlestības atspulgs un ar savu dzīvi lieciniet par augšāmcēlušos Jēzu. Es esmu ar jums un jūs visus mīlu ar savu Mātes mīlestību. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!

Kas šis ir par laiku, par ko runā Marija? Tas ir žēlastības laiks – Lieldienu laiks un maija mēnesis, kas īpašā veidā pieder Viņai. Šis ir arī Svētā Gara gaidīšanas laiks un pandēmijas, pārbaudījumu laiks. Jaunava Marija mums iesaka šo laiku izdzīvot tā: „Lai šis laiks jums ir stimuls personiski atgriezties.“ Visu dramatisko notikumu vidū Viņa fokusē mūsu skatienu uz mūsu sirdi: uz katra cilvēka personīgu atgriešanos pie Tēva.

Šobrīd tas ir vissvarīgākais. Viņas skolā Medžugorjē mēs mācāmies to, ka atgriešanās ir lēmums mīlēt ar Dieva mīlestību. Vienmēr sākt ar sevi un Dieva mīlestības gaismā pārbaudīt savu sirdi. Bieži uzdot sev jautājumus: „Kāda ir mana mīlestība? Vai tās vienmēr ir pietiekoši daudz?“ Vienīgi mīlestība atver Paradīzes vārtus.

„Jums, mani bērni, jārūpējas tikai par savu dvēseli, jo tā ir vienīgais, kas jums pieder šajā pasaulē. Jūs to netīru vai tīru stādīsiet priekšā Debesu Tēvam,“ saka Dievmāte 2016.g. 2. jūlija vēstījumā.

Ja mana dvēsele būs tīra un piepildīta ar Dieva mīlestību, tad visi man apkārt jutīsies labi. Aicinājums uz personīgu atgriešanos ir visas pasaules atgriešanās sākums. Sirds, kas piepildīta ar Dieva mīlestību, ir stiprāka par ļaunumu.

Šajā pandēmijas laikā mēs atrodamies izolācijā, piespiedu vientulībā. Daudzi izjūt vientulību, neziņu, bailes un izmisumu. Vieni cīņai ar vientulību izmanto televizoru, internetu, citi –, baidoties sastapt to vaigu vaigā, slīgst alkoholā, agresijā… Vientulība bez Dieva klātbūtnes var būt iznīcinoša.

Jaunava Marija mūs aicina uz brīvprātīgu vientulību. Līdzīgi kā to darīja Jēzus. Svētajos Rakstos mēs varam lasīt, kā “Gars aizveda Jēzu tuksnesī” vientulībā; kad tauta vēlējās Viņu iecelt par ķēniņu, Jēzus “devās atkal viens pats uz kalnu”; pirms un pēc brīnumu veikšanas Jēzus devās uz kādu vientuļu vietu, lai lūgtu Dievu; arī savus mācekļus Viņš aicināja uz vientulību. Viņa dzīvē mijās kalpošanas un vientulības brīži. Paliekot vienatnē ar sevi, mēs attālināmies no balsīm, kas mūs ikdienā ieskauj, lai saprastu, kura ir Svētā Gara balss, kas mūs iedrošina.

Marija mūs aicina vienatnē lūgt Svētajam Garam stipru ticību un paļāvību uz Dievu, lai mēs būtu cienīgi mīlestības liecinieki – tās mīlestības, ko Dievs mums dāvā caur Viņas klātbūtni. Šis aicinājums ir kā īss apraksts Svētā Gara nonākšanai pār apustuļiem, kad tie lūdzās kopā ar Mariju.

Tā ir brīnumaina pārveidošanās. Mums tas tik ļoti ir vajadzīgs tieši šajā laikā, kad pasaule, kas pati to neapzinās, ir izslāpusi pēc Dieva mīlestības. Šķiet, ka pasaulei ir vajadzīga mīlestība vairāk kā jebkad agrāk. Patiesība ir tā, ka Svētais Gars + Marija = mīlestība.

“Šodien jūs aicinu lūgšanā atvērties Dievam, lai Svētais Gars varētu sākt darīt brīnumainas lietas jūsos un caur jums. … lūdzieties un dariet to, uz ko iedvesmo jūs Svētais Gars.” (25.05.1993); „Lai Svētais Gars klusumā jūs uzrunā, un ļaujiet, lai Viņš jums palīdz atgriezties un jūs pārveido.“ (25.07.2006); “Ik lūgšana, kas plūst no mīlestības, jūs vieno ar manu Dēlu un Svēto Garu, bet Svētais Gars jūs apgaismo un dara par maniem apustuļiem – apustuļiem, kas visu, ko vien darīs, darīs Kunga vārdā. Par viņu lūgšanu kļūs darbi, ne tikai vārdi, jo tie mīl manu Dēlu un tiem ir izpratne par patiesības ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvi,” (02.06.2014) māca Marija.

Viņa mūs lūdz, sakot: „…nepieļaujiet, ka pārbaudījumi nocietina jūsu sirdi un jūsu lūgšana kļūst kā tuksnesis.“ Sāpīgi pārdzīvojumi, vilšanās, neziņa, bailes, noslēgšanās sevī var nocietināt sirdi. Lūgšana var nenest augļus, tā var kļūt tukša kā tuksnesis. Tā notiek tad, kad mūsos nav mīlestības. Ja mēs neiemācīsimies mīlēt, sirds var palikt cieta kā akmens uz visiem laikiem.

Kurš gan vēl var pārveidot mūsu sirdi, lai tā spētu mīlēt un nestu augļus, ja ne Svētais Gars un Marija? Par to mēs lasām šajā Lieldienu laikā, kad baiļu pārņemtie mācekļi kļūst par drosmīgiem Augšāmceltā Kunga lieciniekiem.

“Es esmu ar jums un mīlu jūs visus ar mātišķu mīlestību,” Marija mums atkārto savu atzīšanos mīlestībā. Atcerēsimies tos brīžus, kad mēs katrs esam sajutuši Viņas mīlestību. Pateiksimies par šiem brīžiem un paskatīsimies, kas notiks, kad mēs atbildēsim Viņas mīlestībai ar mīlestību, darot konkrētas lietas, kas ved mūs uz atgriešanos. Un tās ir: interese par tuvākajiem, rūpes par trūcīgajiem, piedošana, krusta pieņemšana un nešana un visu to grūtību pieņemšana, ko sastopam ceļā, sekojot Jēzum un Marijai.

Lūgšana: Marija, mēs ar prieku šajā laikā, kas tik īpašā veidā pieder Tev, uzticam sevi Tev. Palīdzi mums strādāt pie mūsu personīgās atgriešanās. Kopā ar Tevi, mēs lūdzam: „Nāc, Svētais Gars, stiprini mūs ticībā un paļāvībā uz Dievu, atbrīvo mūs no bailēm, kas nocietina sirdi. Nāc, Mīlestības Gars, pārveido mūs, piepildi mūs, dāvā mums drosmi mīlēt.” Marija, paldies, ka Tu esi kopā ar mums un mīli mūs. Lūdzam Tev, ļauj iepazīt Tevi tiem, kuri vēl nepazīst Dieva mīlestību. Āmen.

Terēze Gažiova