Dievmātes, miera Karalienes vēstījums 2021.gada 25.maijā
“Mīļie bērni! Es raugos uz jums un jūs aicinu: atgriezieties pie Dieva, jo Viņš ir mīlestība un aiz mīlestības ir sūtījis pie jums mani, lai es jūs vadītu pa atgriešanās ceļu. Atstājiet grēku un ļaunumu un izšķirieties par svētumu, un sāks valdīt prieks, bet jūs šai zudušajai pasaulei kļūsiet par manām izstieptajām rokām. Es vēlos, lai jūs būtu lūgšana un cerība tiem, kas nav iepazinuši mīlestības Dievu. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”
Iepriekšējā, aprīļa, vēstījumā Dievmāte mūs aicināja ticēt Dievam, īpaši tagad, pārbaudījumu laikā, par kura lieciniekiem mēs esam kļuvuši. Viņa mums apsolīja aizbildniecību, apsolīja, ka vienmēr būs blakus mūsu ceļā uz svētumu. Cauri visai savai zemes dzīvei Viņa saglabāja nelokāmu ticību, kļūstot par ticības un cerības Māti. Viņa pati ir gājusi tos ceļus, pa kuriem ejam mēs, un zina īsto ceļu uz Debesīm.
Dievmātes maija vēstījumā dzirdam atbalsojamies Dieva vārdus, kuros apliecinot Savu mūžigo mīlestību, Viņš caur praviešiem uzrunāja Savu izredzēto tautu. Dieva tauta – tie esam mēs: es, tu, ikviens no mums. Un šodien mūs Dievs uzrunā ar Sava Dēla Jēzus Mātes starpniecību. Dieva Vārds ir mūžīgs, nepārejošs, jo To piepilda viņa elpa un Gars.
Jaunava Marija dāvāja Dieva Vārdam Sirdi un miesu. Dieva Vārds iemiesojās viņas mātišķajā klēpī un uz visiem laikiem iemājoja mūsu vidū. Atcerēsimies, ko Dievs teica izvēlētajai tautai agrāk – to pašu, ko Viņš mums saka tagad:
“Griezieties taču atpakaļ, Israēla bērni, pie Viņa, no kura jūs tik ļoti esat atkrituši!” (Is 31, 6). “Atgriezieties, jūs atkritēji bērni! Es centīšos griezt jūsu atkrišanu atkal par labu!” – “Jā! Patiesi, šeit mēs esam, mēs nākam pie Tevis, jo Tu, Kungs, esi mūsu Dievs.”(Jer 3, 22).
“Un turklāt Es sūtīju vienmēr pie jums visus Savus kalpus, praviešus, un liku jums sludināt: atgriezieties ikviens no saviem ļaunajiem ceļiem, labojiet savas dzīves gaitas un neskrieniet pie citiem dieviem, nekalpojiet tiem! – Tad jūs negribējāt to dzirdēt un neklausījāt Man.” (Jer 35, 15).
“Saplosiet savas sirdis, ne savas drēbes, un atgriezieties pie Tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņš ir žēlīgs, līdzcietīgs un lēnprātīgs, Viņam ir bezgalīgi laba sirds, un Viņam paliks jūsu žēl jums uzliktā soda dēļ. (Joel 2, 13).
Dievs ir Mīlestība: kad Viņš aicina, brīdina, pārmet Savai tautai, Viņš to dara mīlestības dēļ. To apstiprina arī Dievmāte, mūsu Debesu Māte, kas no visas Sirds vēlas, lai mēs atgrieztos un sajustu Dieva mīlestību. Dievs visu radījis mīlestībā, jo Viņš ir Mīlestība un Žēlsirdība. Mīlestībā Viņš mums sūta Jaunavu Mariju, jo vēlas, lai mēs atteiktos no saviem neceļiem un beigtu meklēt dzīvību tur, kur tās nav.
Mēs pastāvīgi tiecamies uz to, kas mums šķiet vissvarīgākais. Mums liekas, ka nepieciešams labs darbs, ģimene, nodrošināta dzīve, daudz naudas. Kad mēs to sasniedzam, pēkšņi sajūtam, ka dzīve izslīd no rokām. Nekādi cilvēciskie resursi vai materiālie līdzekļi nespēj to aizkavēt. Cilvēki ir tikai mirstīgi radījumi un nevar mums dot drošības sajūtu un mīlestību.
Šodien mēs redzam, uz ko spējīgi cilvēki, lai pievērstu sev apkārtējo uzmanību. Pievērst sev uzmanību ir ļoti svarīgi. Vismaz mēs tā uzskatām. Vairums cilvēku sevi redz caur to, ko viņi dara un kā to novērtē apkārtējie, nedomājot par to, kā viņus redz Dievs.
Dievmāte kā māte aicina mūs sekot Viņai pa atgriešanās ceļu. Tajā mēs padziļināsim savu ticību Dievam, kas mūs mīl tādus kādi esam. Katra attālināšanās no Dieva ir grēks, kas mūs iztukšo un sagrauj. Cilvēks ir brīvs pateikt “nē” Dieva mīlestībai. Mīlestība nekad netiek uzspiesta un nepiespiež – tā var sevi tikai dāvāt.
Ja mēs neatveramies Dieva mīlestībai, mūsu dzīvei nav augļu. Bez Dieva mīlestības, bez padziļinātām attiecībām ar Dievu mūsu dzīve ir tukša un bezjēdzīga.
Dievmāte kā Māte vēlas, lai mēs kļūtu par viņas apustuļiem. Viņa mūs uz to aicina. Viņa alkst, lai mēs kļūtu par viņas izstieptajām rokām. Viņai vajadzīgas mūsu sirdis un rokas – ar tām viņa varēs katrai sirdij pieskarties ar to žēlastību, ar kādu to apveltījis un piepildījis Dievs.
Lūgšana: Vissvētākā Jaunava Marija, žēlastības pilnā, tu esi Dieva mīlestības piepildīta. Tu izjuti šo mīlestību un nes to savā Sirdī, vēloties ar to apveltīt ikviena cilvēka sirdi. Uzklausi šo lūgšanu par visu cilvēku sirdīm, īpaši par tām, kas ir ievainotas, noslēgušās, pilnas bezcerības un izmisuma.
Tu, tāpat kā Galilejas Kānā, vērīgi pamani un saproti, kas kuram nepieciešams. Tavas mātes acis un Sirds labi saredz mūsu tukšumu, mūsu maldus ceļos, kuros mēs meklējam jēgu un mieru, bet neatrodam, tikai paklūpam. Aizstāvi mūs, Māte, pie sava Dēla. Lai Viņš mūs atgriež no neceļiem, pat par krusta un nelaimju cenu, jo tas būs mūsu glābiņš.
Uzticam tev visus, kas grimuši smagos grākos un ļaunumā; uzticam tos, kas cieš citu grēku dēļ. Mums nepieciešama tava palīdzība. Mēs joprojām maldāmies zemes ceļos, klūpam – lūdzu palīdzi mums piecelties un ved mūs atgriešanās un svētuma ceļā. Āmen.
Ļubo Kurtovičs OFM
