Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2021. gada 25. septembrī
“Mīļie bērni! Lūdzieties, lieciniet un priecājieties kopā ar mani, jo Visaugstais turpina mani sūtīt, lai es jūs vestu pa svētuma ceļu. Paturiet prātā, bērniņi, ka dzīve ir īsa un jūs gaida mūžība, lai kopā ar visiem svētajiem jūs slavētu Dievu ar savu esamību. Bērniņi, neuztraucieties par laicīgām lietām, bet ilgojieties pēc Debesīm. Debesis būs jūsu mērķis, un jūsu sirdis piepildīs prieks. Es esmu ar jums un visiem jums dodu savu Mātes svētību. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”
Augusta vēstījumā Dievmāte mūs aicina ar savu dzīvi dāvāt cilvēkiem prieku un mieru, aicina mūs liecināt par savu ticību. Taču apkārtējiem mēs varam dot tikai to, kas mums ir. Mēs varam dot tiem mieru, prieku un Debesis tikai tad, ja tas ir mūsos. Mēs varam būt gaisma, ja paši dzīvojam gaismā, varam liecināt, ja paši esam liecinieki.
Šajā vēstījumā Dievmāte turpina mūs aicināt lūgties, liecināt un sirdī nest prieku. Viss sākas ar lūgšanu. Tā mūsos rada nepieciešamību liecināt un dot. Dāvināšana, došana otram noteikti sniedz prieku un gandarījumu. Dievmātes Parādīšanās sākās, jo tāda bija Visvarenā griba – sūtīt pie mums Sava Dēla Jēzus Kristus Māti – un tas notiek jau četrdesmit gadus. Dievmātes Parādīšanos ilgums liecina par Dieva mīlestību un pacietību pret mums, cilvēkiem.
Vissvētākā Jaunava Marija mūsu uzmanību vērš uz to, ka dzīve ir īsa, un aicina tiekties uz pilnīgo dzīvi mūžībā. Katru vakaru mēs atvadāmies no pagājušās dienas. Nevienu tās brīdi nav iespējams atgriezt, tas ir aizgājis uz neatgriešanos. Ir jāiemācās atstāt pagātni un pieņemt nākotni, ko mums sagatavojis Dievs.
Dzīvi neierobežo tās laicīgā, zemes forma. Mēs par to uzzinājām tikai tad, kad piedzimām šajā pasaulē. Līdz mūsu piedzimšanas brīdim dzīvojām mātes klēpī un mums nebija jausmas par citu dzīvi. Māte mūs nesa savā siltumā, mums ne par ko nebija jāuztraucas, jo visu, kas mums bija nepieciešams, saņēmām no mātes ķermeņa. Izeja no šī patvēruma un ienākšana šājā pasaulē vienlaikus ir gan nāve, gan piedzimšana. Mēs uz visiem laikiem esam miruši mātes klēpja pasaulei un piedzimuši šai pasaulei. Ierobežot dzīvi tikai ar eksistenci uz zemes ir neiedomājami. Analoģiski tam, kā no mātes miesām esam piedzimuši šai pasaulei, mums nepieciešams no zemes klēpja piedzimt Dieva pasaulei.
Turklāt piedzimšana jaunajai Dieva pasaulei un nomiršana šai, laicīgajai pasaulei notiek šeit un tagad. Tieši tādēļ Dievmāte mūs aicina ilgoties, tiekties pēc Debesīm. Līdzīgi kā mūs aicina sv. Pāvils: “Tāpēc, ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet pēc tā, kas augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas! Domājiet par to, kas augšā, bet ne par to, kas virs zemes!” (Kol 3, 1-2).
Te nav runa par savas miesas un visas Dieva radītās zemes dzīves nīšanu, bet gan par tiekšanos uz mūžīgo. Tas saistīts ar godīgumu, taisnīgumu, labestību un Dievu. Uz tikšanos ar Dievu mēs varēsim paņemt līdz tikai labos darbus, piedošanu, upurēšanos mīlestības dēļ un godīgumu.
Tādēļ jau tagad mums jāsāk nomirt šai pasaulei, kas nozīmē nomirt visam, ko sv. Pāvils min savā vēstulē kolosiešiem: “Bet tagad arī jūs atmetiet to visu: dusmas, sarūgtinājumu, ļaunprātību, zaimus un nekaunīgus vārdus no jūsu mutes! Nemelojiet viens otram!” (Kol 3, 8-9a).
Tikai tā mēs jau šeit spēsim sajust Debesis, kam esam radīti, un pieņemt lēmumu doties tajā ceļā, kurā mūs vēlas vest Vissvētākā Jaunava Marija.
Lūgšana: Vissvētākā Jaunava Marija, kas nesi Dievu Sirdī un zem Sirds! Arī šodien tu vēliest ienest Debesis mūsu dzīvē. Lūdzu aizbildini par visiem, kas dzīvo tumsībā, grēkā un izmisumā. Īpaši tevi lūdzam par visiem, kas cieš savā dvēselē un miesā. Esi viņu Māte un sāpju pārņemto Aizstāve. Lai viņi sajūt tavas mātišķās aizstāvības un tuvuma spēku. Ar savu Bezvainīgo Sirdi pieskaries visiem cietējiem un dziedini visas mūsu dvēseles un miesas brūces. Lūdzies ar mums, kā lūdzies kopā ar apustuļiem, lai tie saņemtu tiem nezināmā, apsolītā Dieva Svētā Gara spēku. Mēs vēlamies atvērt savas sirdis Svētā Gara spēkam, lai caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos mēs spētu ietērpties jaunā cilvēkā. Amen.
Ļubo Kurtovičs OFM
