Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2021.gada 25.decembrī
“Mīļie bērni! Šodien es jums nesu savu Dēlu Jēzu, lai Viņš jums dāvātu savu mieru. Bērniņi, bez miera jums nav ne nākotnes, ne svētības, tāpēc atgriezieties pie lūgšanas, jo lūgšanas augļi ir prieks un ticība, bez kuras jūs nevarat dzīvot. Svētību, ko šodien jums dodam, nesiet savām ģimenēm un bagātiniet visus, kurus satiekat, lai viņi justu žēlastību, kuru saņemat. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”
Miers ir persona – Jēzus. Kā liecina vizionāre Marija Lunetti, tas notika 2012. gada Kristus Dzimšanas svētkos, kad pirmo reizi parādīšanās laikā Bērniņš Jēzus Dievmātes rokās runāja un teica: “Es esmu jūsu miers; dzīvojiet saskaņā ar Maniem baušļiem.”
Jēzus miers nav no šīs pasaules. Viņš mums saka, ka mēs to varam iegūt, ievērojot baušļus. Viņš atdeva savu dzīvību par augstāko bausli, ko pats ir devis: “Un tev būs Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka… tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.” (Mk 12, 30-31)
Jēzus un Viņa svētie draugi mirst, mīlot šo bausli. Tas ir Jēzus miera ceļš.
Mēs visi ilgojamies pēc miera un to meklējam. Būtībā visu, ko cilvēks dara, viņš dara, lai viņam būtu labi un lai viņš būtu apmierināts. Miers, ko piedāvā šī pasaule, ir īslaicīgs, tas ātri beidzas. Šīs pasaules varenie vēlas, lai citi nomirtu par viņiem, lai viņi būtu veseli un dzīvotu mierā. Jēzus mums parāda citu ceļu – no cilvēciskā viedokļa Viņš zaudē, taču beigās tikai Viņš ir vienīgais uzvarētājs. Pēdējais vārds pieder Mīlestībai.
Nemiers rodas tad, kad mēs nespējam nomirt par citiem, nespējam pieņemt viņus tādus, kādi viņi ir, un nespējam pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir. No maziem uztraukumiem un konfliktiem rodas lieli konflikti, kas var pāraugt karā. Marija mums dod vienkāršu padomu – atgriezieties pie lūgšanas.
Jēzus pastāvīgi bija vienots lūgšanā ar savu Tēvu. Kad Viņam klājās grūti, Viņš lūdzās vēl vairāk. Tu kļūsti līdzīgs tiem, ar ko esi kopā. Mēdz teikt, ka katrs lūdzas tā, kā dzīvo, tādēļ katrs dzīvo tā, kā lūdzas.
“Lūgšanas auglis ir ticība, ticības auglis ir mīlestība, mīlestības auglis ir kalpošana,” tā ir teikusi Māte Terēze.
Ir zināms šāds notikums no viņas dzīves. Māsas strādāja arvien vairāk, lai rūpētos par nabagiem Kalkutas ielās. Tas prasīja arvien vairāk laika, tādēļ traucēja māsu ikdienas klostera programmai. Viņas domāja, kā varētu mainīt programmu, lai vairāk laika veltītu nabagiem. Viņas vēlējās saīsināt Adorācijas laiku. Bet, tā vietā, lai saīsinātu lūgšanas laiku, Māte Terēze to pagarināja par vienu stundu. Ieestājās miers, un visam pietika laika. Māte Terēze zināja – tā kā aug vajadzība kalpot, ir jālūdzas vairāk. Ticības auglis ir konkrēta mīlestība, kas nes mieru.
Miera Karaliene mūs aicina: “Atgriezieties pie lūgšanas.” Tas ir risinājums nemieram. Viņa teica: “Tur, kur nelūdzas, bērniņi, nav miera, un mīlestības nav tur, kur nav ticības; lūgšanā jūs saņemsiet atbildes uz visiem jūsu “kāpēc” un katru sāpi, krustu, tumsu nomainīs gaisma; mana Mātes Sirds vēlas, lai jūsu sirds būtu atvērta un spētu viņam pateikt: “Tici!”; Mani bērni, vienīgi ticība spēj jums dot spēku dzīves pārbaudījumos. Ticība dziedinās jūsu dvēseli un atvērs ceļu cerībai. Es esmu kopā ar jums un pulcinu jūs pie sevis, tādēļ ka ilgojos jums palīdzēt, lai jūs palīdzētu savam tuvākajam atklāt ticību. Vienīgais prieks un laimība šai zemes dzīvē jums ir ticība.”
Lūgšana
Kungs, dari mani par tava miera nesēju,
lai es nestu mīlestību tur, kur ir naids;
piedošanu tur, kur pāri dara,
harmoniju tur, kur nesaticība,
patiesību tur, kur ir maldi;
ticību tur, kur ir šaubas,
lai es nestu cerību tiem, kas izmisumā;
lai es nestu gaismu tur, kur tumsa.
Kungs, palīdzi man, lai es ilgotos dāvāt citiem, bet nevis ņemt no tiem;
lai es vēlētos ne saprasts būt, bet citus saprast;
ne mīlēts būt, bet citus mīlēt;
aizmirst sevi un iemantot Tevi;
piedot citiem un saņemt piedošanu;
nomirstot sev, piedzimt mūžīgajai dzīvei.
Svētā Franciska lūgšana
Terēze Gažiova
