Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2023. gada 25. februārī:
“Mīļie bērni! Atgriezieties un ietērpieties gandarīšanas drānās un dziļā personiskā lūgšanā, un Visaugstajam pazemīgi lūdziet mieru. Šajā žēlastības laikā sātans vēlas jūs pavedināt, bet jūs, bērniņi, raugieties uz manu Dēlu un sekojiet Viņam uz Golgātu, ievērojot atturību un gavēni. Es esmu ar jums, jo Visaugstais man ļauj jūs mīlēt un vadīt uz sirds prieku ticībā, kura pieaug visiem tiem, kas Dievu mīl vairāk par visu. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Marija ir praviešu Karaliene. Visi pravieši aicina uz atgriešanos, gavēni un lūgšanu, kas arī ir miera noteikumi. “Marijai nav labāku vai citu līdzekļu, kā tie, ar kuru palīdzību pravieši aicina uz mieru, un tas ir nemainīgi – vienīgi atgriešanās, lūgšana, gavēnis un stipra ticība,” rakstīja tēvs Slavko Barbaričs.

Savā vēstījumā, 25. janvārī, Vissvētākā Jaunava Marija apvieno Fatimas un Medžugorjes vēstījumu un mūs aicina: “Jūs esat mana cerība!” Diemžēl, Fatimā mēs neatbildējām uzreiz un tādā veidā, kā viņa to lūdza. Bet šodien mēs varam to labot, un Marija uz mums paļaujas.

“Daudz kas no tā, kas notiks, ir atkarīgs no jūsu lūgšanas, jo ar gavēni jūs sasniegsiet to, lai viss Dieva plāns piepildītos Medžugorjē; Es atnācu, lai pēdējo reizi aicinātu cilvēci uz atgriešanos,” viņa teica savos vēstījumos pirmajos parādīšanās gados Medžugorjē. Gan karus, gan dabas stihijas var apturēt ar lūgšanu un gavēni, tādēļ šie viņas pirmā vēstījuma vārdi 1981. g. 26. jūnijā īpašā veidā atbalsojas šodien. Miers sirdīs, ģimenē, visā pasaulē ir atkarīgs no mūsu lūgšanas un gavēņa.

Marija aicina ne tikai katru individuāli, bet viņa aicina arī ģimenes kopā lūgties un gavēt, lai apturētu ļaunumu. Viņas aicinājums ir nopietns, jo notiekošais pasaulē ir atkarīgs no tā, cik daudz mēs lūdzamies un gavējam. Tas attiecas uz visu to, ko Dievs viņai šobrīd ir uzticējis. “Es aicinu jūs izpildīt deviņu dienu pašaizliedzības novennu. Lai pateicoties jūsu palīdzībai es spētu īstenot to, ko vēlos īstenot noslēpumos, kurus aizsāku Fatimā.” (25.08.1991.). Līdz pat šai dienai viņas aicinājums ir uzstājīgs Dieva aicinājums mūsu pestīšanai.

“Atgriezieties un ietērpieties gandarīšanas drānās un dziļā personiskā lūgšanā, un Visaugstajam pazemīgi lūdziet mieru,” tā pravietis Jona aicināja Ninīves iedzīvotājus uz lūgšanu, gavēni un grēku nožēlu. Redzot, ka viņi patiesi mainās, Dievs apžēlojās un pilsēta tika izglābta. Ļausim arī tagad Dievam mūs uzrunāt, pārdomājot pravieša Jonas grāmatas 3. nodaļu, 1.-10. pantam.

Dažādām dzīves situācijām ir atšķirīgs apģērbs – kāzām, bērēm, skolai, ceļojumiem. Mūsu Debesu Māte vēlas, lai mēs būtu ietērpti gandarīšanas drānās un dziļā personiskā lūgšanā. “Bet visi savstarpēji ietekmējieties pazemībā, jo Dievs ļaunajiem pretojas, bet pazemīgajiem dod žēlastību,” raksta apustulis Pēteris savā 1. vēstulē. Bet Pāvila vēstulē romiešiem 13,14 ir teikts: “Bet ietērpieties Kungā Jēzū Kristū!”

“Visaugstajam pazemīgi lūdziet mieru,” aicina mūs Marija. Caur svēto Faustīni Kungs Jēzus mums atvēra žēlsirdības un līdzjūtības avotu pret pasauli, kas izplūst tikai caur pazemīgām dvēselēm. Savā dienasgrāmatā māsa Faustīna raksta: “Vakarā, kad biju savā cellē, ieraudzīju eņģeli, kas bija Dieva dusmības īstenotājs. […] Es sāku lūgt Dievu par pasauli ar vārdiem, kurus sevī saklausīju. Tā lūdzoties, redzēju, ka eņģelis ir bezspēcīgs – viņš nevarēja izpildīt taisnīgo sodu, kas pienākas par grēkiem.[…] “Mūžīgais Tēvs, es Tev upurēju Tava mīļotā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, Miesu un Asinis, dvēseli un dieviškību par mūsu un visas pasaules grēkiem. Viņa rūgto ciešanu dēļ esi pret mums žēlsirdīgs!”

Tikai pazemīga sirds, kas mīl Jēzu, var pieņemt dārgo miera dāvanu.
“Raugieties uz manu Dēlu un sekojiet Viņam uz Golgātu, ievērojot atturību un gavēni.” Marija mums māca, ka patiesa pazemība un mīlestība pret Jēzu tiek iegūta, bieži pārdomājot krusta ceļu un pielūdzot Jēzu krusta pakājē. Pēc dziļas personīgās lūgšanas Ģetzemanes dārzā Jēzus noskūpstīja un apskāva savu krustu. Viņš mums parādīja piemēru, kā nebūt sātana apmānītam. Kad Viņu pārņēma apjukums, Viņš lūdzās vēl vairāk. Elles vidū, kas Viņu apņēma krusta ceļā, Viņš saglabāja mieru, Viņš palika kopā ar savu Tēvu.

Lai mūs sātans nespētu apmānīt un lai mūs nesalauztu ciešanas, Jēzus sūta mums uz zemi savu Māti: “Es esmu ar jums, jo Visaugstais man ļauj jūs mīlēt un vadīt uz sirds prieku ticībā, kura pieaug visiem tiem, kas Dievu mīl vairāk par visu.”

Par spīti visam, kas notiek mums apkārt – kari, apjukums, bailes, Marija aicina uzlūkot krustu. Viņai ir šī pieredze. Viņa pati izgāja cauri vairākiem pārbaudījumiem un palika uzticīga Jēzum līdz galam.

“Atveriet savas sirdis un atdodiet man visu, kas tajās ir: priekus, skumjas un ikvienas sāpes, pat vismazākās, lai es to visu varētu pienest Jēzum, lai ar savu lielo mīlestību Viņš aizdegtu un pārvērstu jūsu skumjas savas augšāmcelšanās priekā.”

Lai pat vismazākās ciešanas nepaiet jums garām. Pieņemsim tās kopā ar Mariju un, savienojot tās ar Jēzus ciešanām, upurēsim tās par mieru. Un šādas ciešanas, kas upurētas mīlestībā, ir visspēcīgākā lūgšana.

Lūgšana: Debesu Tēvs, pateicamies Tev par Marijas parādīšanos Fatimā un Medžugorjē. Tu esi Kungs! Nepieļauj to, ka mēs neklausītos Tavu balsi, kas arī šodien caur Mariju mūs aicina uz grēku nožēlu. Ak, Māte, ietērp mūs savā pazemībā, lai mēs kopā ar tevi varētu izlūgt tik ļoti gārgo miera dāvanu. Ikreiz, kad mēs ciešam, pačuksti mums, ka tā ir visspēcīgākā lūgšana, ja tā ir savienota ar tevi tavos miera nodomos. Āmen.

Terēze Gažiova