TREŠĀ DIENA: Bērna Jēzus atrašana templī (17. diena)
Veltīt Marijai jūtamas Dieva klātbūtnes trūkuma, sausuma periodus

✞ Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.

LŪGŠANA SVĒTAJAM GARAM
Dievs Svētais Gars, pateicoties ugunij,
kuru Tu esi mūsos aizdedzis, mēs lūdzamies,
meditējam, nožēlojam grēkus.
Ja Tu pamestu mūsu dvēseles,
tās nespētu dzīvot vairāk kā mūsu miesa,
ja apdzistu saule.
Mans Vissvētākais un Svētdarītājs Kungs,
viss labais, kas manī ir, pieder Tev.
Ja es atšķiros no Taviem svētajiem,
tad tikai tāpēc,
ka nelūdzu pietiekami dedzīgi
Tavu žēlastību,
ne arī pietiekami lielu žēlastību, un tāpēc,
ka neesmu pietiekami uzcītīgs,
lai izmantotu to, kuru Tu man esi devis.
Kaut arī esmu necienīgs,
palielini manī šo mīlestības žēlastību.
Tā ir visvērtīgākā no visiem labumiem,
kas atrodami pasaulē.
Es to vēlos vairāk par visu,
ko vien pasaule var sniegt.
Dāvā to man! Tā ir mana dzīvība!
(Kardināls Ņūmens)

✞ Viens Rožukroņa noslēpums — Tēvs mūsu ✞ 10 Esi sveicināta, Marija ✞ Gods lai ir Tēvam ✞ Mans Jēzu

DIEVA VĀRDS
Lk 2, 48-50. Un tie, Viņu ieraudzījuši, brīnījās. Un Viņa māte sacīja Viņam: Dēls, kāpēc Tu mums tā darīji? Lūk, Tavs tēvs un es ar sāpēm Tevi meklējām. Un Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai jūs nezinājāt, ka man jādarbojas tanīs lietās, kas ir mana Tēva? Un tie neizprata tos vārdus, kurus Viņš tiem runāja.

VĒSTĪJUMS 1992.GADA 25.MARTĀ
“Mīļie bērni! Šodien kā nekad agrāk es jūs aicinu dzīvot saskaņā ar maniem vēstījumiem, īstenojot tos ikdienas dzīvē. Es esmu nākusi jums palīdzēt, tāpēc aicinu jūs mainīt savu dzīvi, jo jūs ejat pa ceļu, kas ved nelaimē, ved uz bojāeju. Kad aicināju jūs atgriezties, lūgties, gavēt, izlīgt citam ar citu, jūs šos vēstījumus uztvērāt pārāk virspusēji. Jūs sākāt dzīvot saskaņā ar tiem, bet tad pārtraucāt, jo tas jums bija grūti. Nē, mīļie bērni! Ja ir kas labs, tad jums jābūt neatlaidīgiem labajā, nevis jādomā: “Dievs mani neredz, Viņš mani nedzird un man nepalīdz.” Un tā jūs attiecīgā brīža interešu dēļ attālinājāties no Dieva un no manis. Es vēlējos jūs darīt par miera, mīlestības un labestības oāzi. Dievs vēlējās, lai jūs ar savu mīlestību un Viņa palīdzību darītu brīnumus un tādējādi rādītu piemēru. Tāpēc, lūk, ko jums teikšu: sātans spēlējas ar jums un jūsu dvēseli, un es nevaru jums palīdzēt, jo jūs esat attālinājušies no manas Sirds. Tāpēc lūdzieties, dzīvojiet saskaņā ar maniem vēstījumiem, un tad jūs redzēsiet Dieva mīlestības brīnumus savā ikdienas dzīvē. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

MEDITĀCIJA
Lūkasa evaņģēlijā (2, 48) lasām: “Lūk, Tavs tēvs un es ar sāpēm Tevi meklējām.” Dievmāte ar šiem vārdiem izsaka ļoti lielu sarūgtinājumu. Tiešām, šie vārdi mistiskā veidā apliecina sāpes, rūgtas un mokošas, tomēr arī tādas, kas pilnveido dvēseli nošķirtībā no iemīļotā, kurš ir nesasniedzams, pazaudēts Mīļotais. Būdama atkarīga no Viņa, šī sarūgtinājuma dēļ dvēsele nevar rast mieru, vienmēr aiz mīlestības nobažījusies, lai netiktu šķirta no Dēla viņas pašas vainas dēļ. Tāpēc mēs redzam, ka Māte visur meklē Savu Mīļoto, lūgdama palīdzību no apkārtējiem, lai atrastu To, kuru mīl Viņas Sirds. Māte atklāj, ka šīs ciešanas bija Viņā kā izcils tikums… Ja mūsu Vissvētākā Māte, kas no ieņemšanas brīža bija pilnīgi piepildīta ar Svēto Garu, izjuta šādu pārbaudījumu, tad tas var būt par paraugu mums, jo Jēzus tā rīkojās apzināti, vēlēdamies, lai Viņa mistiskā veidā parāda, cik strauji aug dvēsele caur ciešanu pieredzi: pazaudējot Savu Mīļoto un meklējot Viņu lielā uztraukumā. Tiešām, Mīļotais atgriežas dvēselē ar vēl lielāku maigumu, ja nav nevērības, kas šo dvēseli padara necienīgu.
(Sv. Bernardīns no Sjēnas)

Ak vai! Šis “kāpēc” no bērna mutes! Šis jautājums caurdūra Marijas Sirdi. Ja to būtu teicis kāds no vecajiem vai priesteris. Bet to teica bērns, Viņas Bērns! Atcerēsimies, ka šis Bērns bija priesteris, vēl lielāks nekā Simeons, zināmā mērā vienīgais priesteris, katrā ziņā vienīgais, kas tāds jebkad ir bijis, kurš tāds bija pēc savas būtības nepieciešamības… “Kāpēc jūs mani meklējāt?” saka Jēzus savai Mātei – Tēvā uz Krusta altāra.
Jēzus kliedziens Kalvārijā ir tik biedējošs, ka evaņģēlisti neuzdrošinājās to tulkot. Mēs to esam saņēmuši visā semītisko zilbju skarbumā: Lamma sabachthani. Šie divi “kāpēc” ir ļoti atbilstoši viens otram, tajos abos ir kaut kas neizdibināms, neizprotams… Šis Jēzus, kas redzēja Dievu, kas varēja baudīt svēto vīziju vairāk nekā visi svētie un eņģeļi kopā, Kalvārijā nav nekas vairāk kā “Sāpju Vīrs”, turklāt kādu sāpju! Taču es prātoju, vai tikai bērna teiktais “kāpēc” nav tikpat bijājams, un sevišķi mums.
(Tēvs Deo, Ieva un Marija, 359.lpp)

Eņģeļa sludinājums Marijai ir ietērpts iedrošinājuma vārdos: „Nebīsties, Marija … Jo Dievam neviena lieta nav neiespējama.” (Lk 1, 30, 37). Visa Jaunavas Marijas dzīve faktiski ir pārņemta ar pārliecību, ka Dievs Viņai ir tuvu, ka Viņš atbalsta Viņu ar Savu labvēlīgo apredzību. Šī pati patiesība attiecas arī uz Baznīcu, kurai ir “Dieva sataisīta vieta” (At 12, 6) tuksnesī, pārbaudījuma vieta, bet tai pašā laikā arī Dieva mīlestības izpausme uz Savu tautu (Hos 2, 16). Marija ir dzīvais mierinājuma vārds Baznīcai tās cīņā ar nāvi. Rādot mums Dēlu, Baznīca pārliecina, ka Viņā nāves spēki ir jau uzvarēti: “Nāve un dzīvība sadūrās dīvainā cīņā, dzīvības Valdnieks, kaut krita, tomēr dzīvo un valda.” (Romas Misāle, Lieldienu svētdienas sekvence).
(Jānis Pāvils II, Evangelium Vitae, 105)

ANTIFONA
Ja jau debess Karalis vēlējās Savu Māti
iegremdēt naktī, sirds izbailēs,
Marija, vai tātad ir labi ciest šai zemes dzīvē?
Jā, ciest mīlot ir visskaidrākā laime!
Visu, ko Viņš man ir devis,
Jēzus var paņemt atpakaļ.
Saki Viņam, lai nekad nekautrējas,
rīkojoties ar mani…
Viņš drīkst paslēpties,
es esmu ar mieru gaidīt Viņu
līdz tai dienai, kas nekad nebeigsies,
kad mana ticība izdzisīs.
(Svētā Terēze no Bērna Jēzus,
dzejolis “Kāpēc Tevi mīlu, ak, Marija”)

21. PSALMS
Mans Dievs, mans Dievs,
kāpēc esi mani atstājis?
Tu esi tik tālu no lūgšanām,
no mana kliedziena vārdiem.
Mans Dievs, es saucu dienā,
un Tu neizklausi,
un naktī, un Tu neievēro mani.
Tomēr Tu mājo svētnīcā,
Izraeļa slava.
Uz Tevi jau cerēja mūsu tēvi,
tie cerēja, un Tu tos atbrīvoji;
tie sauca uz Tevi, un tika izglābti;
uz Tevi tie cerēja un nepalika kaunā.
Bet es esmu tārps, nevis cilvēks,
cilvēku apsmiets un ļaužu nīsts.
Visi, kas mani redz, mani izsmej,
tie saviebj lūpas, krata galvu:
“Viņš paļāvās uz Kungu;
lai Tas atbrīvo viņu,
lai Tas izglābj viņu,
ja Tas viņu mīl!”
Taču Tu izvedi mani
no mātes miesām,
nodrošināji mani pie manas
mātes krūtīm.
Tev esmu padots
jau no dzimšanas,
no manas mātes miesām
Tu esi mans Dievs.
Nestāvi tik tālu no manis,
jo es ciešu bēdas.
Esi tuvumā, jo nav neviena palīga.
Daudzi vērši ir apstājuši mani,
Bazanas sumbri ielenkuši mani.
Tie atver savus purnus pret mani
kā plēsīgs un rūcošs lauva.
Kā izliets ūdens es esmu,
un visi mani kauli ir izļodzīti;
kā vasks ir kļuvusi mana sirds,
tā izkūst manās iekšās.
Mana rīkle izkaltusi kā suķe,
mana mēle līp pie manām aukslējām,
Tu esi mani novedis līdz nāves putekļiem.
Tiešām daudzi suņi stāv ap mani,
ļaundaru bars ir mani aplencis.
Tie pārdūra manas rokas un manas kājas,
Es varu saskaitīt visus savus kaulus.
Bet viņi uzlūko, un mani redzot tīksminās;
Tie sadala savā starpā manas drēbes
un izlozei kauliņus met par manu apģērbu.
Bet Tu, Kungs, neesi no manis tālu,
mans atbalsts, steidzies man palīgā.
Glāb manu dvēseli no zobena
un no suņa varas manu dzīvību.
Izpestī mani no lauvas rīkles,
un mani, nabagu, no bifeļu ragiem.
Es paudīšu Tavu vārdu saviem brāļiem,
sapulces vidū es slavēšu Tevi.
“Slavējiet Kungu jūs, kas Viņa bīstaties!
visi Jēkaba bērni, cildiniet Viņu
un bīstieties Viņa visi Izraeļa pēcnācēji!
Jo Viņš ar riebumu nesmādē nabaga postu,
nedz paslēpj no viņa Savu vaigu,
un kad tas piesauca Viņu, to paklausīja”.
No Tevis nāk mana slavēšana lielajā sapulcē,
es izpildīšu savus solījumus to priekšā,
kas Viņa bīstas.
Nabagi ēdīs un būs paēduši,
un slavēs Kungu tie, kas Viņu meklē:
“Lai dzīvo jūsu sirdis mūžīgi!”
To pieminēs un atgriezīsies pie Kunga
visas zemes malas,
un Viņa priekšā zemosies visas tautu ciltis.
Jo Kungam pieder valstība,
un Viņš pats ir tautu Valdnieks.
Viņu vienīgo pielūgs visi, kas atdusas zemē,
Viņa priekšā zemosies visi, kas nolaižas pīšļos,
Un mana dvēsele dzīvos Viņam,
mani pēcnācēji kalpos Viņam,
tie stāstīs par Kungu nākamām paaudzēm,
Un sludinās Viņa taisnību tautai, kas vēl dzims,
“Ko darījis Kungs”.

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA
Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.

Marija, Miera un Izlīguma Karaliene, lūdz par mums un par visu pasauli! (3 reizes)