Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2023. gada 25. jūlijā
“Mīļie bērni! Šajā žēlastības laikā, kurā Visaugstais mani sūta pie jums, lai es jūs mīlētu un vestu pa atgriešanās ceļu, savas lūgšanas un upurus veltiet par visiem tiem, kas ir tālu un nav iepazinuši Dieva mīlestību. Bērniņi, esiet mīlestības un miera liecinieki visām nemierpilnajām sirdīm! Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”
Laiks, kad Dievmāte ir kopā ar mums ir Dieva dāvāts žēlastības laiks. Dievmāte pilda savu Mātes lomu vislabākajā veidā. Golgātā, krusta pakājē, viņa kļuva par Baznīcas Māti un mūsu Māti. Piedzīvojot vissmagākās ciešanas, Jēzus viņai uztic katru no mums sakot: “Sieviet, lūk, tavs dēls!” No šī brīža viņa nepārstāj mīlēt, aicināt, ciest, gaidīt, līdz katrs no viņas bērniem vērsīsies pie viņas ar atvērtu sirdi, lai viņa varētu viņu vest pie sava Dēla. Visas Baznīcas vēsturē viņa kā Māte aicina savus bērnus uz atgriešanos.
Šajā vēstījumā viņa saka: “…savas lūgšanas un upurus veltiet par visiem tiem, kas ir tālu un nav iepazinuši Dieva mīlestību.”
Šis nav vienīgais vēstījums, kurā Dievmāte aicina lūgties par tiem, kas nav iepazinuši Dieva mīlestību. Citiem mēs varam dot tikai to, kas ir mums pašiem. Par citiem mēs varam lūgties tikai tad, ja mūsu sirdī ir Dieva mīlestība. Ar saviem vārdiem, padomiem un pamācībām mēs nevienu izmainīt nevaram. Mēs varam mainīt tuvākos, ja viņus pieņemam, mīlam, piedodam, lūdzamies par viņiem un visā meklējam Dieva gribu. Vienīgi tādā veidā Dieva mīlestība caur mums var plūst pie citiem cilvēkiem. Nav nevienas lūgšanas vai upura, kas paliktu bez Dieva ievērības. Ja Dievs pagaidām neatbild uz mūsu lūgšanu, tātad Viņam ir kaut kas daudz labāks mums un mūsu tuvākajiem.
No Dieva mēs visu saņemam caur citiem cilvēkiem. Arī savu dzīvību mēs esam saņēmuši no Dieva caur mūsu vecākiem. Dievs dāvā savu žēlastību caur citiem cilvēkiem, caur Baznīcu. Dieva piedošanu mēs saņemam caur priesteri. Un pat lai nāktu šajā pasaulē un cilvēka sirdī, Dievam esam vajadzīgi mēs.
Dievmāte lūdz mums aizbildniecisko lūgšanu, lūgšanu par citiem. Tādas lūgšanas piemēri ir arī Evaņģēlijā. Atcerēsimies simtnieku, kurš lūdza Jēzum dziedināt viņa smagi slimo kalpu, kurš viņam bija dārgs. Un četrus draugus, kuri nolaida paralizēto pie Jēzus caur jumtu! Šie piemēri mums rāda aizbildnieciskās lūgšanas spēku.
“Esiet mīlestības un miera liecinieki,” mums lūdz Dievmāte. Liecinieks ir tas, kurš ir saticis, iepazinis un nes savā sirdī mīlestību un mieru, un var to dāvāt citiem. Ļausim mūsu Debesu Mātei Marijai vest mūs pie mīlestības avota – Jēzus, viņas Dēla un mūsu Pestītāja.
Lūgšana: Jaunava Marija, tu mums teici: “Mīļie bērni, ja vien jūs zinātu, cik ļoti es jūs mīlu, jūs raudātu no prieka.” Steidzamies pie tevis, Māte Marija, piekļauj mūs pie savas Mātes sirds, lai mēs varētu iepazīt Dieva mīlestību, ko tu nes savā sirdī un vēlies to dāvāt katrai sirdij, kura tev atvērsies. Izlūdz mums patiesu Dieva mīlestības pieredzi, lai arī mēs varētu to izlūgt un dāvāt citiem. Aizbildini par mums, Dievmāte, lai mēs ļautu Dievam mūs mīlēt. Lai viss, kas traucē Dieva mīlestībai ienākt mūsu sirdīs, tiktu izdzēsts, dziedināts un atbrīvots. Tu, žēlsirdīgā Māte, aizbildini par mums un lūdz par visiem tiem, kas ir tālu no Dieva mīlestības. Amen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM