Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2023. gada 25. decembrī
“Mīļie bērni! Es jums nesu savu Dēlu Jēzu, lai Viņš piepildītu jūsu sirdi ar mieru, jo Viņš ir miers. Bērniņi, meklējiet Jēzu savas sirds klusumā, lai Viņš piedzimtu no jauna. Pasaulei nepieciešams Jēzus, tāpēc, bērniņi, meklējiet Viņu lūgšanā, jo Viņš katru dienu sevi dāvā ikvienam no jums.”

Šodien Dievmāte ieradās svētku tērpā, turot uz rokām Bērnu Jēzu. Jēzus izstiepa roku kā zīmi svētībai, bet Dievmāte aizlūdza par mums aramiešu valodā.

Ir zināms, kā Dievmāte Medžugorjē atbildēja vizionāriem uz viņu jautājumu: “Kas tu esi?” Viņa teica: “Es esmu Miera Karaliene!” Pirmajā parādīšanās dienā vizionāri, tad vēl bērni, ieraudzīja viņu ar Bērniņu Jēzu uz rokām. Viņa – Miera Karaliene, kas dāvā mums Jēzu, Miera Princi, un ved pie Viņa, vienīgā, kurš var mums dod mieru un prieku, kā nereti viņa to atkārto savos vēstījumos.

Tikai dažas stundas pirms krustā sišanas Jēzus pateica vārdus: “Mieru es jums atstāju. Savu mieru es jums dodu; ne tā, kā pasaule dod, es jums dodu, lai jūsu sirdis neuztraucas un nebīstas.” (Jņ 14,27). Viņa miers nav atkarīgs no ārējiem apstākļiem: Viņš ir neapskaužamā situācijā, Viņš zina, kas ar Viņu notiks pēc dažām stundām, Viņš zina, ka pār Viņu nāks visas dusmas un naids, Viņš cietīs smagas krustā sišanas mokas, pazemojumus un izsmieklu, bet Viņš saglabā mieru.

Mēs zinām, ka Ģetzemanes dārzā, pirms savām ciešanām, Jēzus mocījās lielās sāpēs un viņam tecēja asiņaini sviedri. Smagās sāpju un kārdinājuma minūtes Viņš pavadīja lūgšanā kopā ar Tēvu, atteicās no savas gribas, pieņēma Tēva gribu un ļāva Tēvam sevi vadīt.  Lūgšanas noslēgumā Jēzus ir mierīgs un pilnīgā mierā satiek kareivjus un Jūdu, kurš ir atnācis Viņu nodot.

Šo Jēzus mieru, kura avots ir lūgšana un sevis dāvāšana, Viņš dod arī mums. Bet kā to pieņemt? Vienīgais ceļš, kas ved pie miera, ir atdot savu dzīvi Dievam, uzticēties Viņam, ticēt, ka Viņš visu vērš par lielāku labumu mums.  Iespējams, ka sāpju un ciešanu brīžos mēs nespēsim saprast šo Jēzus mieru, bet spēsim ar cerību un pašatdevi pārdzīvot šos smagos brīžus.

Kad mūsu sirds ir satraukta neveiksmju, noguruma, nepatīkamu uzdevumu, tikšanos, smagu šķēršļu, baiļu un  trauksmes dēļ, dvēsele kļūst par bezdibeni, no kura nāk viss ļaunums. Satraukta sirds ir lamatas, kurās nokļūstot, var sagraut savu dzīvi. Kad apustuļi nokļuva vētrā, viņi lūdza Jēzum viņus glābt, jo viļņi pārklāja laivu, kurā viņi peldēja. Un Viņš apsauca jūru un vēju, un iestājās liels klusums.

Viss, ko mēs piedzīvojam šajā pasaulē, ātri pāriet – gan prieki, gan raizes, veselība “aiziet”, kā arī slimību var izārstēt. Bet sirdī ienāk miers, kad tu skaties cauri likstu un nelaimju sienai, cauri spēcīgu prieku un baudu sienai. Nevajag būt lepnam priekos un izmisušam bēdās. Šeit uz zemes viss ir ierobežots, un tikai tevī atbalsojas mūžība. Kad ar sirdi pieskaries mūžībai – Dievam, tad tevī iestājas miers un sirdi piepilda drošības sajūta.

Dievmāte nāk pie mums no mūžības un vēlas mūs vest miera piedzīvošanas pieredzē, ko varam iegūt jau šodien – pieņemt to lūgšanā no Jēzus.

Lūgšana: Kungs Jēzu, Tu nebaidījies nokāpt no Debesu troņa Vissvētākās Jaunavas Marijas klēpī. Tu tik ļoti iemīlēji cilvēku, ka Tev pietika uzticības atdot sevi pašu cilvēciskai mīlestībai un rūpēm. Tu visu darīji mums un mūsu dēļ. Pateicamies Tev, ka Tu vēlējies kļūt par cilvēku, lai izdzīvotu mūsu cilvēcisko dzīvi, līdzinoties mums it visā, izņemot grēku. Ar savu dzīvi Tu mums parādīji, kā mēs varam palikt un būt Dievā par spīti visām ciešanām un krustiem. Tu parādīji, ka ir iespējams saglabāt mieru pat tad, kad mums draud ļaunums un naids. Jēzu, Tev mēs vēlamies uzticēt savas dzīves un savu tuvāko dzīves. Jēzu, īpaši uzticam Tev tos, kam draud karš, vajāšana un tuvāko naids. Esi kopā ar viņiem, lai viņu sirdis nepaliek tā ļaunuma, ko viņi piedzīvojuši, sasaistītas. Lai Tavs miers iemājo visās tajās sirdīs, kas Tevi ar patiesu sirdi meklē. Āmen.