Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2024. gada 25. aprīlī
“Mīļie bērni! Es esmu ar jums, lai jums sacītu, ka jūs mīlu, un lai mudinātu jūs lūgties, jo sātans ir stiprs un viņa spēks ar katru dienu kļūst lielāks to cilvēku dēļ, kuri izvēlējušies nāvi un ienaidu. Jūs, bērniņi, esiet lūgšana un manas izstieptās mīlestības rokas visiem tiem, kuri ir tumsā un kuri meklē mūsu Dieva gaismu! Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Ir daudz Dievmātes vēstījumu, kuros viņa vēlas mums parādīt savu mātes mīlestību. Mēs zinām Dievmātes teiktos vārdus: “Ja vien jūs zinātu, cik ļoti es jūs mīlu, jūs raudātu no prieka.” Šīs zināšanas par viņas mīlestību nesakņojas prātā, to pamatā ir pieredze. Mēs varam atvērt vai aizvērt savu sirdi Dievmātes mātes mīlestībai. Nav obligāti redzēt Dievmāti ar acīm. Svarīgi ir atvērt sirdi viņas klātbūtnei. Viņa nāk pie mums no Dieva un, protams, redz labāk nekā mēs. Viņai ir viens mērķis – mūs piesaistīt un atvest pie Dieva.

1993. gada 25. jūnijā viņa mums sacīja: “Mīļie bērni, šis ir īpašs laiks, un tāpēc es esmu kopā ar jums, lai jūs mīlētu un sargātu. Lai sargātu jūsu sirdi no ļaunā gara un jūs visus tuvinātu sava Dēla Jēzus Sirdij.”

Jaunava Marija vēlas mums atklāt un parādīt Dieva mīlestību. Viņa var lūgties, lai mēs izjustu Dieva mīlestību.

Jāņa pirmajā vēstulē ir rakstīts: “Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums dāvājis, lai mēs sauktos un būtu Dieva bērni! Tāpēc pasaule mūs nepazīst, jo tā nav Viņu pazinusi. Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni. Un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs tikai zinām, ka tad, kad Viņš parādīsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu tādu, kāds Viņš ir.” (1 Jņ 3, 1-2)

Apustulis Jānis sevi raksturo kā mīļoto mācekli vai mācekli, kuru Jēzus mīl. Tas nenozīmē, ka Jēzus nemīlēja pārējos mācekļus, bet apustulis Jānis jutās mīlēts un izjuta Dieva mīlestību. Tas, kurš jūtas mīlēts, viegli var noticēt piedošanai, dzīvības uzvarai pār nāvi, mīlestības uzvarai pār naidu, viegli tic augšāmcelšanai.

Mēs nevaram nopelnīt Dieva mīlestību, mums tā tiek dota bez maksas. Apustulis Jānis saka, ka mēs esam Dieva bērni. Šai patiesībai par mums no galvas vajadzētu nolaisties līdz mūsu sirdij un visai mūsu būtībai.

Ir daudz cilvēku, kuri nekad nav sajutuši, kurš viņus ir radījis, kurš mīlējis un mīl viņus, kurš dāvājis viņiem dzīvību, kurš par viņiem rūpējas. Tieši tāpēc viņi cenšas par sevi rūpēties paši, cenšas uzkrāt materiālo. Tie ir cilvēki, kuri nepazīst savu dvēseli un nezina, kas viņi ir.

Mēs esam Dieva mīļotie dēli un meitas, apzināmies mēs to vai nē. Labāk ir šo patiesību apzināties.

Mēs varam jautāt: “Dievs, vai Tu mani mīli un kādēļ Tu mani mīli tik ļoti? Kas tev manī šķiet tik pievilcīgs? Es nevaru atrast neko pievilcīgu.” Diemžēl, mēs, cilvēki, bieži sevi nogalinām un neieredzam. Gadās, ka cilvēki noslēdzas no patiesības par to, ka mēs esam Dieva mīļotie bērni. Kā mums saka Jaunava Marija, cilvēks var pazaudēt dzīvību, var izvēlēties naidu un nāvi.

Vai arī mēs varam nopietni uztvert Dievmātes aicinājumu un kļūt par viņas izstieptajām mīlestības rokām visiem tiem, kuri ir tumsā.

Lūgšana: Kungs, mēs vēlamies stāties Tavā priekšā, jo mēs vēlamies un Tu mums esi vajadzīgs. Mēs vēlamies zināt, kas mēs esam, un mēs lūdzam Tevi atklāt mums patiesību par mums, patiesību par to, ka mēs esam Dieva mīļotie bērni. Bez Tevis, Kungs, mēs esam pazuduši šajā pasaulē. Atklāj mums mūsu eksistences jēgu. Tu mūs vēlējies, Tu mūs ieaicināji dzīvībā, mēs vēlamies atgriesties pie Tevis, mēs gribam izvēlēties Tevi. Mēs lūdzam Tevi par visiem tiem, kuri ir tumsā, bez dzīves jēgas un mērķa. Un lūdzam tevi, Jaunava Marija, atved mūs pie Dieva un visus tos, kuriem mēs lūdzam tavu mātes aizbildniecību. Āmen.

t. Ļubo Kurtovičs OFM