Slavēts Jēzus Kristus!

Vēlos dalīties ar jums un pateikties Jaunavai Marijai par izlūgto dziedināšanu. Pagājušajā gadā, augusta beigās, kad strādāju Austrijā, man sāka sāpēt labā roka. Gāju uz potēm, dzēru zāles, bet tajā pašā laikā man bija jāstrādā, jo bija sezonas noslēgums un bija daudz darba. Ārsts man teica, kad došos mājās un tik daudz nestrādāšu, tad sāpes pāries. Bet mājās sāpes nepārgāja, ārsti mani sūtīja no ortopēda pie neirologa, tāpēc apmeklēju vienu ārstu, pēc tam otru. Pat naktī es pavisam nevarēju gulēt. Man nozīmēja potes un sistēmas, visu godprātīgi pildīju. Tā kā tas viss nepalīdzēja, mani nosūtīja uz slimnīcu, kur es veicu turpmākos izmeklējumus. Pēc nedēļas slimnīcā mani ar sāpēm aizsūtīja mājās. Pirms Ziemassvētkiem es sajutu asas sāpes muguras lejasdaļā un pat nevarēju normāli staigāt, gulēju mājās, skatījos tiešsaistē Medžugorjes vakara programmu un sirdī jutu, ka man ir jābrauc uz Medžugorji, jo tikai Jaunava Marija man var palīdzēt tikt dziedinātai. Nākamais svētceļojums bija februārī uz gavēņa, lūgšanas un klusuma semināru, tāpēc es uzreiz pierakstījos.

Nedēļu pirms došanās uz semināru man tika veikta magnētiskā rezonanse un atklājās, ka mugurkaula stāvoklis ir pasliktinājies, tāpēc es nevaru doties tik tālā ceļā pie savas mīļās Jaunavas Marijas Medžugorjē. Man bija ļoti skumji, ka es nevarēju braukt. Savā sirdī es visu laiku dzirdēju vārdus: “Tikai Jaunava Marija var izlūgt tev dziedināšanu.”

Vēlāk es noslēdzu elkoņa apstarošanu, bet pēc tās man visu laiku bija slikti un sāpes nepārgāja, bet pastiprinājās.

Reiz pie mums atnāca kāds paziņa un pateica, ka pēc 4 dienām mēs brauksim uz Medžugorji ar automašīnu. Viņš teica, ka vēlējās man palīdzēt, lai es varētu aizbraukt pie Dievmātes. Man ir 79 gadus vecs tēvs, un arī viņš man teica, ka brauks kopā ar mani, lai lūgtu Jaunavai Marijai par manu izveseļošanos. No prieka es nezināju, ko teikt. Un tā mēs atbraucām uz Medžugorji.

Svētceļojuma laikā mēs bijām Podbrdo kalnā, Krusta kalnā, pie tēva Slavko kapa. Apmeklējām vakara programmu, un visu laiku, kamēr bijām Medžugorjē, klausījāmies Evaņģēliju par dziedināšanu un ticību. Priekšpēdējā uzturēšanās dienā man ļoti sāpēja elkonis. Es gulēju un lūdzos. No istabas loga pavērās skats tieši uz Jaunavas Marijas statuju Podbrdo kalnā. Pēc pusdienām mēs devāmies ciemos uz kopienu “Marijas Gaisma”. Viesošanās noslēgumā, kad mēs jau devāmies prom, kopienā man uzdāvināja grāmatu ar Jaunavas Marijas vēstījumiem, baltu lakatiņu, ar ko tika slaucītas lāses, kas iztek no Augšāmceltā Jēzus statujas, un rozes ziedlapiņas, ko parādīšanās brīdī bija svētījusi Jaunava Marija. Es paberzēju elkoni ar lakatiņu un ziedlapiņām.

Tad mēs devāmies atvadīties no Jaunavas Marijas pie Zilā krusta Podbrdo kalnā. Vakara programmā Svētās Mises laikā es sajutu, ka mana roka ir tāda viegla, un es sāku to apļot, kustināt, vingrināt – roka nesāpēja. Kopš tā laika es nejūtu sāpes. Jaunava Marija mani izdziedināja savā aizbildniecībā. PALDIES Jaunavai Marijai par lielo dziedināšanas žēlastību un par viņas rūpēm par mani.

Jaunava Marija – mana mīlošā mamma, kas kopā ar mani piedzīvo visu – sāpes, grūtības, slimības, arī prieku. Pateicos tev, mana Debesu Māte, par visu!

Jekaterina