Medžugorjes garīgais fenomens turpinās jau vairāk nekā četrdesmit gadus, un Baznīca vērīgi tam seko līdzi jau no parādīšanos sākuma. 2019. g. maijā pāvests Francisks oficiāli atļāva rīkot svētceļojumus uz Medžugorji, bet mazliet pirms tam tika iecelts speciāls apustuliskais vizitators Medžugorjē. Šo lēmumu iemeslu laikrakstam “Vārda gaisma” komentēja apustuliskais vizitators Medžugorjes draudzē arhibīskaps Aldo Kavali. Ar viņu sarunājās Vilijs Redmans OFM.
“Redzot to, cik daudz svētceļnieku dodas uz šo svēto vietu, 2019. g. maijā pāvests Francisks ieteica bīskapiem un priesteriem oficiāli pavadīt svētceļniekus, lai veicinātu lūgšanas un atgriešanās procesu. Pirms tam Svētais Tēvs uzskatīja par lietderīgu Medžugorjes draudzei iecelt apustulisko vizitatoru ar īpašu lomu, kura misija ir atpazīt un īstenot atbilstošas pastorālās iniciatīvas,” teica arhibīskaps Kavali. Intervijā viņš atzīmēja, ka: “Garīgās dzīves intensitāte Medžugorjē nesamazinās, tieši otrādi – skatoties uz svētceļnieku skaitu un sastāvu, tā nostiprinās un iegūst globālus apmērus,” tā mons. Kavali raksturoja Medžugorji šodien.
“Atgriešanās pie ticības paļāvībā, patiesa sirds atgriešanās, patiesa lūgšana, gavēnis un nerimstošs aicinājums uz mieru – tā ir Medžugorjes realitāte. Daudz atgriešanos, atgriešanās pie sakramentiem (Euharistijas un grēksūdzes), daudz aicinājumu uz garīgo dzīvi – priesterību, klostera dzīvi, kā arī uz laulību – tādi ir Medžugorjes evaņģēlija augļi,” teica mons. Kavali. Līdzās aicinājumam uz grēksūdzi, kas ir viens no visbiežāk sastopamajiem garīgajiem vēstījumiem, ko šodien var dzirdēt Medžugorjē, mēs dzirdam arī aicinājumu uz lūgšanu un atgriešanos.
“Medžugorjes garīguma centrā ir tikšanās ar Kungu Jēzu Kristu. Jaunava Marija vada ticīgos, ved viņus uz šo tikšanos. Tieši tas notiek lūgšanas laikā, ko katru vakaru piedzīvo Medžugorjes kopiena. Viss sākas ar Rožukroņa lūgšanu, kad Marija ved mūs uz tikšanos ar Jēzu; pēc tam ir Euharistija – tikšanās ar Jēzu, kristīgās ticības galvenais punkts; pēc tam šī tikšanās turpinās adorācijā.
Ticīgie ar prieku piedalās lūgšanā un tāpat ar prieku kāpj parādīšanās kalnā, sarunājoties ar Jaunavu Mariju, un Križevac kalnā, pārdomājot un uzlūkojot Jēzus dzīvi. Pēc stundām, kas pavadītas lūgšanā un pārdomās, rodas dabiska vēlēšanās atjaunot savu dzīvi Grēksūdzes sakramentā.
Pēc tam ticīgie atgriežas savās mājās, ikdienas realitātē želastību un cerību pilni. Savās draudzēs viņi sadarbojas ar prāvestiem dažādās kalpošanās, lūdz iespēju lūgties Rožukroni pirms Svētās Mises un dažreiz lūdz adorācijas iespēju pēc Euharistijas. Tādā veidā rodas lūgšanu grupas, ko var saukt par Medžugorjes lūgšanu grupām. Noslēgumā arhibīskaps Kavali sacīja: “Tā dzīvo Medžugorje mūsdienu pasaulē: atgriešanās pie ticības, patiesa atgriešanās, gavēnis un nerimstošs aicinājums uz mieru. Tā dzīvo kristietis pasaulē.”
