Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2024. gada 25. jūnijā
“Mīļie bērni! Es priecājos kopā ar jums un pateicos Dievam, ka Viņš man ir ļāvis ar jums būt, lai jūs vadītu un mīlētu. Bērniņi, miers ir apdraudēts, un ģimenei tiek uzbrukts. Es jūs aicinu, bērniņi, – atgriezieties pie lūgšanas ģimenē. Nolieciet Svētos Rakstus redzamā vietā un lasiet tos katru dienu. Mīliet Dievu vairāk par visu, lai jums būtu labi virs zemes. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Vēstījumā ģimenēm sv. pāvests Jānis Pāvils II rakstīja: ģimene ir indivīdu kopiena, mazākā sabiedrības “šūniņa”, kas ir jebkuras sabiedrības dzīves pamatinstitūcija. Ģimenes pamatā ir asinsradinieku kopdzīve, parasti vecāku un bērnu, bet arī citu ģimenes locekļu, jo, kur ir mīlestība, tur ir vieta arī vecmammām un vectēviem.

Ģimenē rodas jauna dzīvība un pēc tam veidojas cilvēka personība – daudz kas ir atkarīgs no veselības un harmonijas ģimenē. Cilvēks tiek audzināts un veidojas ģimenē un ģimenei. Bez tās nav iedomājama normāla cilvēka izaugsme.

Var teikt, ka ģimene līdzinās tabernākulam: tajā tiek saglabāta Dieva klātbūtne šajā pasaulē. Ģimene ir vieta, kur satiekas Dievs un cilvēks. Ģimene ir mazā mājas baznīca. Bez ģimenes nav cilvēka, viņš neeksistē viens. Mums visiem ir ķermenis un iezīmes, kas saņemtas ģimenē no tēva un mātes, un arī šeit mēs saņēmām savu vārdu un uzvārdu. Neviens nerodas pats no sevis, nedod sev vārdu un uzvārdu; neviens nepiešķir sev stiprās un vājās puses. Nav cilvēku bez ģimenes.

Dievmāte šajā un daudzos citos vēstījumos runāja par ģimeni un aicināja ģimenes uz lūgšanu. Atcerēsimies dažus no viņas vēstījumiem:

“Es lūdzu, lai draudzes ģimenes kopā lūdz Rožukroņa lūgšanu.” (27.09.1984.) “Lai lūgšanai ir pirmā vieta jūsu ģimenēs.” (01.11.1984.) “Es pateicos visiem, kuri savā ģimenē ir iededzinājuši lūgšanas garu.” (28.03.1985.) “Mīļie bērni! Es jūs lūdzu sākt mainīt savu dzīvi ģimenē. Lai ģimene ir kā harmonisks zieds, ko es vēlos dāvāt Jēzum. Mīļie bērni, lai katra ģimene praktizē lūgšanu, un es vēlos, lai reiz ģimenēs parādītos arī augļi.” (01.05.1986.) “Es vēlos uzmodināt mīlestību ģimenēs, lai tur, kur ir nemiers un naids, valdītu mīlestība. Un, ja jūsu sirdī ir mīlestība, tad ir arī lūgšana.” (15.04.1993.) “Lai lūgšana jums kļūst par dzīvi. Ģimene nevar apgalvot, ka tajā valda miers, ja tā nelūdzas.” (25.08.1995.) “Mīļie bērni, bez mīlestības jūs nespējat dzīvot mierā. Miera auglis ir mīlestība, un mīlestības auglis ir piedošana. Es esmu ar jums un jūs visus, bērniņi, aicinu vispirms piedot saviem ģimenes locekļiem – tad jūs spēsiet piedot visiem pārējiem.” (25.01.1996.)

Kāpēc Dievmāte uzsver to, ka lūgšana ģimenēs jānoliek pirmajā vietā? Es esmu pārliecināts, ka tas ir tāpēc, ka, ja lūgšana nav pirmajā vietā, tad arī viss pārējais nevar būt savās vietās. Diemžēl daudzās ģimenēs lūgšana ir gandrīz izzudusi. To aizstāj televizors vai telefoni, kas aizpilda to tukšumu, kas valda starp ģimenes locekļiem. Kad starp ģimenes locekļiem pārtrūkst sarunas un saziņa, nav spēka pieņemt lēmumu kopīgi lūgties. Ja nav lūgšanas, tad ģimene tiek pakļauta visiem iespējamajiem naidīgajiem spēkiem, kas cenšas to izjaukt un iznīcināt.

Ģimene nevar nedz sevi dziļāk izzināt, nedz patiesi dzīvot bez ticības un lūgšanas. Bet no ģimenes izdzīvošanas ir atkarīga visas cilvēces izdzīvošana.

Kopīga lūgšana ģimenē stiprina vienotību un palīdz pārvarēt visas grūtības un krustus, ar ko tā saskaras.

Īru priesteris Patriks Paitons ir teicis nu jau par slavenām kļuvušas frāzes: “Ģimene, kas lūdzas kopā, paliek kopā,” un “Miers lūgšanā ir miers pasaulē.”

Miers cilvēka sirdī dzimst lūgšanā, kurā Dievs mūs var sasniegt. Dievmāte vērš mūsu uzmanību uz to, cik miers ir apdraudēts, vispirms cilvēka sirdī, ģimenē, bet pēc tam arī šajā pasaulē.

Svētā Māte Terēze uz jautājumu: “Kā mēs varam veicināt mieru pasaulē?” atbildēja: “Ejiet mājās un mīliet savu ģimeni!” Ja mēs panāksim to, ka mūsu ģimenēs būs miers, mēs izdarīsim daudz mieram visā pasaulē.

Lūgšana: Jaunava Marija, Miera Karaliene, tu nāc pie mums no Debesu Tēva godības un labāk par mums redzi visas briesmas, kas apdraud mūsu ģimenes un visu šo pasauli. Pateicamies tev, ka tu nenogurstoši aicini mūs uz lūgšanu un sirds atgriešanos. Pateicamies tev, Māte, par visām tām sirdīm, kas nopietni pieņēma tavus vārdus un paklausīja tavam aicinājumam uz lūgšanu. Izlūdz mums pastāvības žēlastību lūgšanas un atgriešanās ceļā, lai mēs piedzīvotu miera augļus, ko mums apsola un dod Dievs. Vienoti ar tevi lūgšanā, Jaunava Marija, uzticam tev visas tautas un visas vietas, kur šobrīd ir naids, slepkavības un nāve. Lai lūgšanas spēks, kas paceļas uz Debesīm no daudzām sirdīm, kas vienotas ar tavu Bezvainīgo Sirdi, nes miera un mīlestības augļus un pārtrauc naidu un karus ģimenēs un šajā pasaulē. Āmen.

t. Ļubo Kurtovičs OFM