Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2025. gada 25. oktobrī:
“Mīļie bērni! Visaugstais savā labestībā jums ir devis mani, lai es jūs vadītu pa miera ceļu. Daudzi ir atsaukušies un lūdzas, taču ir daudz radību, kurām nav miera un kuras nav iepazinušas Dieva mīlestību. Tāpēc, bērniņi, lūdzieties un mīliet, veidojiet lūgšanu grupas, lai cits citu mudinātu uz labu. Es esmu kopā ar jums un lūdzu par jūsu atgriešanos. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)
Dievmāte, kā īsta Māte, nepārstāj iedvesmot, uzmundrināt un aicināt savus bērnus uz vissvarīgāko mūsu dzīvē – Dieva mīlestības iepazīšanu. Jēzus mums saka: “Bet šī ir mūžīgā dzīvība, lai viņi atzīst Tevi, vienīgo un patieso Dievu un Jēzu Kristu, ko Tu esi sūtījis.” (Jņ 17, 3) Mūsu kristīgais pienākums un tiesības ir iepazīt Dievu un Viņa Dēlu Jēzu, tas ir, iepazīt mīlestību, ar kādu Dievs mūs mīl.
Mēs varam atdot tikai to, kas mums ir un ko piedzīvojam. Un mēs nevaram ne piedzīvot, ne paturēt, ja nelūdzam Tam, kuram vienīgajam viss pieder un kurš vienīgais ir bagāts. Mēs visi esam nabagi un trūcīgi Dieva priekšā. Pats Jēzus aicina mūs: lūdziet, meklējiet, klauvējiet… Kungs dzird mūsu lūgumus un patiesas lūgšanas, ar ko mēs vēršamies pie Viņa.
Ceļš uz Dieva un Viņa mīlestības iepazīšanu ir lūgšana. Nav cita ceļa pie Dieva, izņemot lūgšanu.
Katram cilvēkam ir ilgas pēc Dieva, kā apgalvoja Māte Terēze. Šīs ilgas, ko mēs apzināmies klusumā, var piepildīt tikai Dievs. Lūgšana paplašina mūsu sirdi un padara to lielāku, lai tā spētu pieņemt Dievu, kas mums sevi dāvā. Kas ir asinis ķermenim, tas lūgšana – dvēselei. Lūgšana nav tikai prāta un sirds vēršanās pie Dieva, tā ir arī dialogs. Lūgšana ir saruna. Es raugos uz Viņu, un Viņš raugās uz mani – tā ir vispilnīgākā lūgšana. Pilnīgas lūgšanas pamatā nav vārdu daudzums, bet karsta vēlme, kas paceļ dvēseli pie Jēzus.
Māte Terēze daudziem cilvēkiem, kurus ikdienā sastapa, dāvināja Brīnišķīgo medaljonu un nelielu kartiņu, ko sauca par savu “vizītkarti”. Uz šīs kartiņas bija iespiests viens no viņas slavenajiem teicieniem: “Klusuma auglis ir lūgšana, lūgšanas auglis ir ticība, ticības auglis ir mīlestība, mīlestības auglis ir kalpošana, kalpošanas auglis ir miers.”
Dievmāte mums saka: “… Es vedu jūs pa miera ceļu.” Miers tiek sasniegts pakāpeniski un neatlaidīgi. Tas sākas ar klusumu. Dievmāte mācīja: “Dārgie bērni, savas sirds klusumā meklējiet Jēzu.” Sirds klusumā runā Dievs. Tikai klausoties Dievu, mēs varam ar Viņu uzsākt dialogu. Mēs varam lūgties daudz, bet lai mūsu lūgšana būtu patiesa, mums jāiemācās klusēt. Un Dievs runā klusumā. Kad mēs dzirdam Dievu klusumā, tad varam teikt, ka lūdzamies. Lūgšana baro ticību, kas mudina mūs mīlēt, bet mīlestība ir kalpošana citiem. Kalpošana citiem nes mieru mūsu sirdīs, dzīvē un attiecībās.
Ieklausoties Mātes aicinājumos, mudināsim viens otru uz labo, lai mēs varētu izdzīvot savu atgriešanos dienu no dienas.
Lūgšana: Jaunava Marija, Miera Karaliene, Visaugstais tevi ir sūtījis pie mums šajā laikā mūsu atgriešanās un dzīves maiņas dēļ, lai mēs varētu pieaugt ticībā un mīlestībā. Tu labāk par visiem redzi mūsu sirdis un mūsu pūles, kā arī visus tos, kuri vēl nepazīst Dieva mīlestību dzīvo bezjēdzīgi un ir apmaldījušies šajā pasaulē. Tu, ak, Māte, kas redzi visu, kas mums ir vajadzīgs un kas mums pietrūkst, aizbildini par mums pie sava Dēla kā to darīji Galilejas Kānā. Izlūdz mums žēlastību sadzirdēt to, ko mums saka Jēzus, lai mēs varētu piedzīvot jaunu dievišķo sākumu, ko mums dāvā tikai Jēzus. Amen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM
