Dievmātes, Miera Karalienes, vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2026. gada 25. aprīlī:
“Mīļie bērni! Es lūdzos par jums un jūs aicinu uz jaunu dzīvi, uz dzīvi priekā un lūgšanā. Lai Svētais Gars piepilda jūs, bērniņi, ar prieku, tā ka jūs būtu kā tīra dzeramā ūdens avots. Lai jūs, bērniņi, būtu Dievā un ar Dievu mīlestības un miera misionāri. Jūsu dzīve šeit, virs zemes, ir īsa, un tāpēc es esmu ar jums, lai jūs vestu uz Debesīm. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)
Dievmāte savā marta vēstījumā mums sacīja, ka egoisms un naids ir šķērslis patiesam mieram sirdīs. Mēs varam atdot tikai to, kas mums ir un ko nesam savās sirdīs. Ja mūsu sirds ir sakārtota un mierā pati ar sevi, tad mēs nesam šo mieru un dodam citiem. Mēs varam saņemt miera žēlastību tikai tad, kad esam saistīti ar To, kurš ir Miera Princis. Miera Princis, Jēzus, šodien ved mūs, tāpat kā apustuli Jāni, pie savas Mātes, Miera Karalienes. Viņa ir žēlastības pilnā un pati piedzīvoja bagātību un mieru, ko dāvā tikai Dievs.
Šajā vēstījumā Māte Marija mūs aicina uz jaunu dzīvi priekā un lūgšanā. Jaunu dzīvi mums dāvā Jēzus Kristus Viņa Augšāmcelšanās spēkā. Caur ticību un lūgšanu mēs jau nobaudām un nesam pirmos Jēzus Augšāmcelšanās augļus. Jēzus Augšāmcelšanās dziļi ietekmē mūsu dzīvi. Būt kristietim nozīmē būt cilvēkam, kurš arvien vairāk tērpjas Augšāmceltā esībā, cilvēkam, kurš atveras pārliecībai, ka mēs esam atjaunoti un atbrīvoti, un sāk dzīvot šādā veidā.
Mums ir jāatbrīvojas no cilvēciskā skatījuma uz Augšāmcelšanos. Tā nav Jēzus atgriešanās šajā zemē, šajā dzīvē. Tā nav mūsu mirušo augšāmcelšana, kuri iznāks no kapiem un atkal dzīvos šeit, uz zemes. Augšāmcelšanās ir iziešana no pārejošā un ieiešana mūžībā. Tā ir iziešana no vainas un ieiešana apžēlošanā. Augšāmcelšanās nozīmē, ka velns vairs nevar mūs kārdināt un neko mums nevar izdarīt.
Ķermeņa augšāmcelšanās ir atbrīvošanās no slimībām un no nāves. Ķermeņa augšāmcelšanās nozīmē, ka katrs cietējs saņems simtkārtīgu atlīdzību par savām ciešanām. Ķermeņa augšāmcelšanās ir uzvara pār netaisnību, pār cilvēkiem, kuri uzskatīja, ka šeit svarīgākais ir nauda, peļņa, īpašums, ka svarīgi būt slavenam, ieņemt politiskus amatus, dižoties ar armiju, demonstrēt cilvēcisko spēku, kas ir pārejošs un mirstīgs. Augšāmcelšanās ir atbrīvošanās no ciešanām, no miršanas un nāves.
Šī augšāmcelšanās jau ir ielikta mūsu dvēselēs, tā jau plūst mūsu dzīslās. Svarīgi ir to apzināties, sākt to izmantot, pastāvīgi to padziļināt, nostiprināt un vairot sevī caur lūgšanu un Dieva Vārdu.
Šeit, uz zemes, mēs esam izsūtījumā, šeit mēs ciešam un mokāmies, šeit mēs grēkojam un šeit mūs skar vaina. Bet nāk jaunas debesis un jauna zeme. Nāk jauna dzīve Dievā, kur vēlas un grib mūs aizvest Vissvētākā Jaunava Marija.
Atsauksimies Miera Karalienes mātišķajam aicinājumam, lai piedzīvotu un saprastu “…kāds ir platums un garums, un augstums, un dziļums, un pazītu Kristus mīlestību, kas pārspēj katru saprašanu…” (Ef 3, 18-19)
Lūgšana: Vissvētākā Jaunava Marija, tu daudzas reizes mums sacīji, ka tu esi ar mums, ka tu aizbildini par mums un ka tu vēlies mūs vadīt un vest savā Mātes sirdī. Mēs lūdzam tavu Mātes aizbildniecību, nepārstāj lūgt par mums un kopā ar mums, lai mēs dienu no dienas pieaugtu svētuma ceļā un iepazītu Kristus mīlestību, kas glābj, atbrīvo un dziedina mūsu dvēseli. Īpaši lūdzam, Māte Marija, lūdzies kopā ar mums tā, kā tu lūdzies kopā ar apustuļiem, lai mēs varētu izjust Svētā Gara spēku, kas mūsu dzīvē visu atjauno un dara visu jaunu. Tu, Jaunava Marija, Svētā Gara līgava, lūdz par mums, lai mēs izjustu patiesu prieku, ko Svētais Gars dāvā sirdīs un dzīvēs. Amen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM




