Dievmātes, Miera Karalienes, vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2026. gada 25. maijā:
“Mīļie bērni! Lai šis laiks jums ir lūgšanas un gavēņa laiks. Bērniņi, mīlestībā atgriezieties pie Dieva, kas ir jūsu miers. Es esmu ar jums, bērniņi, un mīlu jūs ar savu Mātes maigumu. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)
Domāju par to, cik sāpīgi Vissvētākajai Jaunavai Marijai ir skatīties no Debesīm uz zemi, kad viņa redz tikai nemieru, karus, šķelšanos un naidu tautu starpā.
Mēs vienmēr gaidām, ko Viņa mums Medžugorjē teiks par pieaugošo spriedzi pasaulē. Trakojošo sirēnu kaukšanas, ieroču, baiļu un panikas par nākotni vidū Viņa atkārto: “Es esmu ar jums un mīlu jūs ar savu Mātes maigumu.”
Bailes atkāpjas blakus tam, par kuru tu zini, ka viņš tevi mīl. Vārdi, izteikti ar mīlestību, nes mieru. Marija atkārto vienu un to pašu jau gandrīz 45 gadus: “Atgriezieties pie Dieva, kurš ir jūsu miers.” Vissvarīgākais šajā pasaulē ir miers sirdī. Viss, ko mēs darām, galu galā ir vērsts uz to, lai iegūtu iekšēju mieru. Marija mums saka, ka mēs to meklējam nepareizās vietās un lietās. Mums to var dot tikai Jēzus. Viņš sacīja: “Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.” (Jņ 14, 27)
Jēzus nesaka, ka nebūs karu, ciešanu, zaudējumu, kārdinājumu vai iekšējas cīņas. Viņš saka, ka visa tā vidū var būt tāds miers, kura avots nav apstākļi, bet Dieva tuvums. Ar savu dzīvi Viņš mums parādīja, ka tas ir iespējams. Arī svēto pulki Debesīs mums apliecina, ka tas ir iespējams.
Mēs paši pieņemam lēmumu, kā izdzīvosim to, kas notiek mums apkārt. Mēs izvēlamies dzīvību vai nāvi. Mīlēt Kungu nozīmē izvēlēties dzīvību. Kungs sacīja Mozum: “Izvēlies dzīvību…” (5Moz 30, 19).
Mēs nevaram izvēlēties, lai mūs nekas neskar. Reizēm mēs nevaram izvēlēties pat pirmo emociju (bailes, skumjas, satraukumu). Bet mēs varam izvēlēties, ar ko kopā izdzīvosim to, kas ar mums notiek. Kam mēs ieticēsim? Kam uzticēsim savu sirdi?
Piemēram, kad mani pārņem bailes, es lūdzos: “Jēzu, man ir bail, bet es vēlos uzticēties Tev.” Kad mani pārņem nemiers, es lūdzos: “Marija, ved mani uz mieru, pat ja tagad es to nejūtu.” Kad man sāp, es lūdzu Kungu: “Kungs, paliec kopā ar mani manās sāpēs.”
Miers, ko mums māca Marija, nav sajūta, ka “viss ir labi”, bet gan dziļi iekšējs lēmums ticēt, ka Dievs ir kopā ar mani arī šobrīd un es izvēlos Viņu. Miers nav mūsu spēka rezultāts, bet gan auglis, kas rodas no pastāvīgas atgriešanās pie Dieva ik mirkli un visā, ko piedzīvojam. Izdzīvot šo brīdi kopā ar Kungu nozīmē nest mieru savā sirdī.
Marija mums dod līdzekļus sirdsmiera sasniegšanai: sirds lūgšanu, Evaņģēliju, Euharistiju, svēto grēksūdzi un gavēni. Šodien Viņa mums atgādina, ka šim laikam jākļūst par lūgšanas un gavēņa laiku.
Gavēnis nav tikai atteikšanās no ēdiena. Marija māca mums brīvprātīgi atteikties no tā, kas mūs paverdzina, lai mēs kļūtu brīvāki un jūtīgāki pret Dieva lietām.
Gavēnis var būt atteikšanās no trokšņa, telefona, sūdzēšanās, kritizēšanas… Mēs atsakāmies no kaut kā, lai atbrīvotu vairāk vietas Kungam. Joprojām aktuāli ir Marijas vārdi, ka tikai ar lūgšanu un gavēni var apturēt pat karus pasaulē. Vienas sirds miers spēj ietekmēt mieru visā pasaulē.
Lūgšana: Marija, mūsu Māte, pateicamies tev par tavu maigo Mātes mīlestību. Palīdzi mums atbildēt uz tavu aicinājumu: lūgties, gavēt, atgriezties pie Dieva. Šajā mēnesī, kad atzīmējam tavu parādīšanos Medžugorjē 45. gadadienu, lūdzam žēlastību izpildīt visu, ko tu mums saki, lai piepildītos tavi miera plāni. Amen.
Terēze Gažiova
