Dievmātes, Miera Karalienes, vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2026. gada 25. maijā:
“Mīļie bērni! Lai šis laiks jums ir lūgšanas un gavēņa laiks. Bērniņi, mīlestībā atgriezieties pie Dieva, kas ir jūsu miers. Es esmu ar jums, bērniņi, un mīlu jūs ar savu Mātes maigumu. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)
Aprīļa vēstījumā Dievmāte mūs aicināja uz jaunu dzīvi priekā un lūgšanā, atgādinot, ka mūsu dzīve šeit, uz zemes, ir īsa. Mums ir vajadzīga psalmista gudrība, viņš lūdzas: “Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!” (Ps 90, 12)
Šajā vēstījumā viņa mūs aicina veltīt mūsu dienas un mums dāvāto dzīvi lūgšanai un gavēnim, lai tuvotos Dievam. Lūgšana un gavēnis ir spēcīgi līdzekļi, kuri palīdz mums garīgi augt un cīnīties ar visu, kas apdraud mūsu dzīvi. Gavēnis ir viens no veidiem, kā tuvoties Dievam tad, kad šķiet, ka Viņš ir tālu un dzīve kļuvusi grūta.
Gavēnis palīdz, kad dzīvē šķiet, ka esat atdūrušies pret sienu un nevarat doties tālāk. Gavēnis palīdz, kad šķiet, ka Dievs jūs nedzird. Kad jūs izjūtat kārdinājumu visu atstāt un domājat, ka neko vairs nevar darīt, tad ir vēl viena iespēja: gavēt. Tā ir iespēja izkļūt no tā stāvokļa un sajūtas, ka Dievs ir tālu.
Marka Evaņģēlijā Jēzus mums saka, ka lūgšana un gavēnis ir spēcīgi līdzekļi cīņā pret nešķīstiem gariem: “Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu.” (Mk 9, 29)
Lūgšana un gavēnis ir divi veidi, kā cīnīties ar nešķīstiem gariem. Lūgšanas “Tēvs mūsu…” centrā ir lūgums, lai manā dzīvē notiek Dieva prāts. Tā bija arī Jēzus lūgšanas sirds Ģedzemanes dārzā.
Tas nozīmē, ka es atkāpjos, manis kļūst mazāk, bet Dieva – vairāk. Es atbrīvoju to vietu, kur ir mans spēks, mans viedoklis, mans ego, mana varenība, un ļauju Dievam darboties. Tā ir lūgšanas būtība. Tā ir gavēņa būtība, jo gavējot mēs novājinām savu ķermeni, zaudējam fizisko spēku, bet Dievs stiprina gara spēku.
Ar kārdinājumiem necīnos es pats; es atkāpjos, lai manā vietā cīnās Dievs. Ne savā spēkā mēs esam spēcīgāki par kārdinājumiem, bet, vājinot savu ego un savu būtību, ļaujam Dievam uzvarēt mūsos esošo ļaunumu un sātanu.
Lūgšana: Jēzus Māte un mūsu Māte, pateicamies tev par to, ka tu vēlies mūs atgriezt pie mīlestības Dieva, kurā ir mūsu miers un kuru tu pati iepazini ar visu sirdi un visu savu dzīvi. Tu nesi Dievu zem savas sirds un savā sirdī. Lūdzam tevi, nes Viņu katrā ģimenē un katra cilvēka sirdī.
Izlūdz mums žēlastību, lai mēs kā Elizabete varētu priekā saukt, ka tu nāc pie mums un nes Dievu. Īpaši lūdzam par katru cilvēka sirdi, kura ir baiļu, naida, aizvainojumu un sāpju pārņemta. Lai katra sirds varētu izjust tādu mīlestību, ar kādu tu mūs mīli un vēlies mūs vest pie Jēzus, kurš ir Žēlastība un Mīlestība, Vienīgais, kurš var dāvāt mieru nemiera pilnām sirdīm un pasaulei. Amen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM
