Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2025. gada 25. martā
“Mīļie bērni! Šajā žēlastības laikā, kurā esat aicināti atgriezties, es jūs, bērniņi, mudinu: upurējiet man savas lūgšanas, ciešanas un asaras par to siržu atgriešanos, kuras ir tālu no mana Dēla Jēzus Sirds. Lūdzieties kopā ar mani, jo, bērniņi, bez Dieva jums nav ne nākotnes, ne mūžīgās dzīves. Es jūs mīlu, bet nevaru jums palīdzēt bez jums. Tāpēc sakiet “jā” Dievam. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu.)
Mēs esam Lielā gavēņa vidū, ceļā uz Lieldienām. Šajā Lielā gavēņa laikā izskan aicinājums atgriezties un mainīt dzīves virzienu, kas mūs tuvina Dievam. Ir daudz aicinājumu un Dievmātes vēstījumu, kas mūs aicina atgriezties. Lielā gavēņa laiks, kurā mēs atrodamies, ir periods Baznīcas kalendārā, kas mums ļauj augt ticībā. Ja Ziemassvētkus, Lieldienas un Vasarsvētkus mēs svinam, tad Lielo gavēni mēs izdzīvojam. Lielajam gavēnim ir raksturīga atteikšanās. Atteikšanās nozīmē askēzi, kas ir sava veida iepazīšana vai brīvība, mūsu gribas prakse un treniņš, lai mūsu dzīvē būtu miers un kārtība. Lielais gavēnis vēlas darīt mūs par savu iedvesmu un rūpju saimniekiem.
Šajā vēstījumā Dievmāte aicina mūs domāt ne tikai par sevi, bet arī par citiem cilvēkiem, īpaši par tiem, kuri ir aizgājuši no Jēzus. Pāvests Francisks kopīgā audiencē 2020. g. 16. decembrī mums sacīja: “Tas, kurš lūdzas, nekad nepagriež pasaulei muguru. Ja lūgšanā nav apkopoti cilvēces prieki un bēdas, cerības un satraukums, tā kļūst par “dekoratīvu” darbību, paviršu, vienkāršu aktiermākslu.”
Jaunavai Marijai, žēlastības pilnai un pievērstai savam Dēlam Jēzum, ir vajadzīgas mūsu lūgšanas, ciešanas un asaras, ko viņa parādīs Kungam, lai Viņš savā žēlastībā paveiktu brīnumainas lietas mūsos un citos. Mūsu lūgšanai vajadzētu ļaut Dievam mūs iegūt, mūs svētīt, un tad sagraut un remdēt izsalkumu cilvēku sirdīs. Katrs kristietis ir aicināts būt Dieva rokās kā maize, ko lauž un dala.
Mēs nevaram izmainīt un atgriezt citus cilvēkus, to var tikai Dievs. Bet mēs varam ietekmēt citus nevis stāstot, ka viņiem ir jāatgriežas, bet ar savas dzīves piemēru. Mūsu dzīvei un mūsu ticības dzīvei piemīt liels spēks ietekmēt citus.
Sv. Faustīna savā dienasgrāmatā rakstīja: “Reiz, kad man kāds cilvēks bija lūdzis, lai brīdī, kad sastopos ar Kungu, par viņu aizlūdzu, es Jēzum teicu: “Jēzu, es īpaši mīlu tās dvēseles, kuras Tu mīli.” Jēzus man atbildēja: Bet es īpašas žēlastības dāvāju tām dvēselēm, par kurām tu aizlūdz manā priekšā.” (599). Dieva priekšā aizbilnieciskajai lūgšanai, lūgšanai par citiem ir liels spēks. Kā mūs māca Baznīca, mēs visi esam vienas miesas locekļi. Svētā Faustīne uzticīgi aizbildināja par dvēselēm un upurēja savus gavēņus un ciešanas par zudušajām dvēselēm.
Mēs varam lūgties par citiem, tikai, ja esam gatavi nomirt sev, lai augtu mīlestībā pret citiem. Lūgšana par citiem mūs attīra no egoisma, sirds šaurības un nežēlības, un tādēļ mēs ļaujam Dievam veikt brīnišķīgas lietas mūsu dzīvē un mūsu brāļu dzīvēs.
Lūgšana: Jaunava Marija, paldies tev, ka tu esi kopā ar mums un aizbildini par mums pie sava Dēla Jēzus. Tu kopā ar agrīno Baznīcu biji neatlaidīga un vienota lūgšanā, gaidot Jēzus apsolījumu – Svēto Garu. Tava Mātes šķīstā Sirds nepārstāj mīlēt un aizbildināt par mums, taviem bērniem. Izlūdz arī mums izturību, sirds atvērtību tam Kungam, kura pazemīga kalpone tu biji un paliec. Lūdzam tevi, upurē mūsu lūgšanas, ciešanas, upurus un asaras par visiem tiem, kuri ir tālu no Dieva, kurš ir vienīgā dzīves jēga un pilnība. Lai mūsu sirdis attīrās lūgšanā un piepildās ar mīlestību pret citiem, lai mēs varētu būt pacietīgi un pastāvīgi lūgšanā. Amen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM
