Dievmātes, Miera Karalienes, vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2026. gada 25. aprīlī:
“Mīļie bērni! Es lūdzos par jums un jūs aicinu uz jaunu dzīvi, uz dzīvi priekā un lūgšanā. Lai Svētais Gars piepilda jūs, bērniņi, ar prieku, tā ka jūs būtu kā tīra dzeramā ūdens avots. Lai jūs, bērniņi, būtu Dievā un ar Dievu mīlestības un miera misionāri. Jūsu dzīve šeit, virs zemes, ir īsa, un tāpēc es esmu ar jums, lai jūs vestu uz Debesīm. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)
Marija šī mēneša vēstījumā mūs uzmundrina ar vārdiem, ko viņa glabāja savā sirdī kopš Jēzus dzīves. Kad Jēzus pie akas satika samarieti, Viņš viņai sacīja: “…bet kas dzers to ūdeni, ko es viņam došu, tam ne mūžam vairs neslāps. Bet ūdens, ko es tam došu, kļūs par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvei.” Ar to Viņš domāja nevis parastu ūdeni, bet jaunu dzīvi, kas nāk no Viņa. Jēzus ir neizsīkstošs avots.
Notikums ar samarieti pie akas lieliski attēlo to, kas notiek Medžugorjē. Mēs atnākam šurp ar salauztu sirdi, salauzti, ievainoti, vīlušies, bez dzīvības, izsalkuši un izslāpuši…
Miljoniem svētceļnieku Medžugorje ir vieta, kur rodas jauna dzīve. Pirmām kārtām tas notiek Gandarīšanas sakramentā. Marija ved mūs pie Jēzus, uz grēksūdzi.
Samariete atnāca pie akas ar savu ūdens trauku, bet aizgāja ar piepildītu sirdi. Satikšanās ar Jēzu atklāja viņai patiesību par viņas dzīvi. Bet tajā pašā laikā arī piepildīja viņu ar žēlastību un cerību. Jēzus viņu nenosodīja, bet atklāja patiesību, kas atbrīvo. Tas notiek katrā svētajā grēksūdzē.
Jēzus mūs gaida pie savas žēlastības avota. Viņš pazīst visu mūsu dzīvi un tomēr mūs gaida ar mīlestību. Attīra mūs, dziedina un vienmēr mums dod jaunu spēku sākt jaunu dzīvi, kā avots, kas vienmēr dod jaunu ūdeni. Tas nav viens un tas pats ūdens, tas neatkārtojas. Tas vienmēr ir jauns.
Pēc satikšanās ar Kristu samariete atstāja savu trauku un steidzās pavēstīt priecīgo ziņu citiem. Vecās nastas ir palikušas pagātnē. Tā arī ir satikšanās ar Jēzu – dziļa, personīga satikšanās.
Un tad viņa kļūst par misionāri. Tā, kura atnāca viena, iespējams, kauna pārņemta, atgriežas pilsētā un sauc citus. Tas ir jāpiedzīvo arī mums. Marija to zina. Arī šodien viņa mūs aicina uz jaunu dzīvi, uz svēto grēksūdzi ar visu sirdi.
Jēzus sacīja, ka no ticīgā sirds izplūdīs dzīvā ūdens straumes. Kad mēs ļaujam Dievam rīkoties, mēs kļūstam par avotu – ne savā, bet Viņa Gara spēkā.
Jo vairāk mēs tuvojamies Viņam lūgšanā, Euharistijā, Evaņģēlijā, jo vairāk mūsu sirds piepildās ar tīru dzīvo ūdeni. Mēs kļūstam par mīlestības un miera avotiem un misionāriem.
Sākas maija mēnesis, kas ir veltīts Marijai. Mēnesis, kas dabā piepildīts ar jaunas dzīves skaistumu. Kad lūdzamies maija dievkalpojumos vai rožukroņa lūgšanu, tad Marija mūs it kā ņem aiz rokas un ved pie šī avota, kas verd mūžīgai dzīvei. Viņa mūs māca apstāties, klausīties, remdēt slāpes Dieva mīlestībā un pēc tam nest to tālāk. Tādā veidā mūsu sirds kļūst par misionāra sirdi: visur, kur esam kopā ar Dievu, tur ir dzīvība. Jo tur, kur ir ūdens, ir dzīvība. To vēlas Vissvētākā Jaunava Marija.
Lai maija mēnesis mums ir aicinājums kopā ar Mariju iet pie Jēzus, smelt no avota dzīvo ūdeni, un ļaut, lai šī jaunā dzīvība caur mums plūst pasaulē.
Lūgšana: Marija, pateicamies tev par to, ka tu lūdz par mums. Tava lūgšana atver Debesis. Palīdzi mums katru brīdi kopā ar tevi izvēlēties jaunu dzīvi priekā un lūgšanā. Mēs vēlamies sekot tev, īpaši šajā maija mēnesī. Mēs to dāvājam tev tavos nodomos un miera plānos. Ticam, ka mūsu lūgšana kopā ar tevi nes jaunu dzīvību tajās sirdīs, kas izžūst un novārgst bez tīra, dzīva ūdens, bez Jēzus. Palīdzi mums, Māte, kļūt par dedzīgiem mīlestības un miera misionāriem. Mēs vēlamies līdzināties tev. Amen.
Terēze Gažiova
