Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2020. gada 25. janvārī
Mīļie bērni! Šodien es jūs aicinu lūgties vēl vairāk, līdz jūs savā sirdī izjutīsiet piedošanas svētumu. Bērniņi, ģimenēs jābūt svētumam, jo bez mīlestības un svētuma pasaulei nav nākotnes, jo svētumā un priekā jūs sevi atdodat Dievam, Radītājam, kas jūs bezgalīgi mīl. Tāpēc Viņš mani sūta pie jums. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!

Savā Kristus piedzimšanas svētku vēstījumā Dievmāte vēlreiz apstiprina to, ko dara visu Savas parādīšanās gadu gaitā: “Es nesu jums Savu Dēlu Jēzu Kristu, lai Viņš jūs svētītu un atklātu jums Savu mīlestību, kas nāk no Debesīm.” Kā teikusi mūsu Debesu Māte – ja mūsos nenotiek īsta sirds atvēršana un tikšanās ar Viņa mīlestību, tad dvēsele saslimst un garīgi mirst.

Arī šajā vēstījumā Viņa īpaši akcentē lūgšanu, kurā mēs nonākam līdz piedošanas svētumam. Iepriekšējos vēstījumos Vissvētākā Jaunava teica: “Miera auglis ir mīlestība, bet mīlestības auglis ir piedošana”. Es esmu ar jums un visus aicinu, bērniņi, vispirms piedodiet ģimenē, tad spēsiet piedot arī citiem… Bērniņi, lai saprastu Manus vārdus, ko dodu jums mīlestībā, lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties – un varēsiet ar mīlestību pieņemt citus un piedot visiem, kas darījuši jums ļaunu. Atbildiet tiem ar lūgšanu, jo lūgšana ir mīlestības pret Dievu-Radītāju, auglis.”

Tāpat arī Kungs Jēzus lūgšanā “Tēvs mūsu” kā piedošanas nosacījumu min nepieciešamību mums piedot citiem: “Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem”. “Jo, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosiet, tad jums jūsu Debesu Tēvs arī piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arī nepiedos.” (Мt 6, 14-15).
Cilvēces lielākie ienaidnieki ir vēlme atriebties un nepiedošana. Sliktākais noziedznieks ir tas, kas nevēlas piedot un pieņemt piedošanā pastieptu roku. Tie, kas atriebjas, ienīst cilvēku, vēlas ar to karot, netic un nepiedod viņam, ir cilvēces ienaidnieki.

Ļaunums ir stiprāks par mums. Kārdinātājs ir uzvarējis pasaules radīšanas sākumā un uzvarēs līdz brīdim, kamēr mēs pagriezīsimies cits pret citu, atzīsim viens otru par brāļiem un māsām, un sāksim mīlēt cits citu. Ļauno var uzvarēt tikai tad, kad mēs sāksim piedot cits citam. Savas dvēseles vainu var nomazgāt tikai izlīgstot.

Turklāt, mēs paši nespējam piedot, tas nav mūsu spēkos – tam nepieciešama Dieva žēlsirdība. Daudz vieglāk ir piedot, ja mēs vienlaikus apzināmies savas vājības un to, ka arī Dievam ir daudz kas mums jāpiedod un cik daudz Viņš mums jau ir piedevis. Jāatceras, ka arī otrs cilvēks savā būtībā ir labs – viņu radījis Dievs, viņš ir Dieva bērns. Cilvēks negatīvi reaģē tādēļ, ka pats ir ievainots, jo pārdzīvojis negatīvu pieredzi. Ikviens mums var dot tikai to, ko pats ir piedzīvojis un caur ko ir pārbaudīts. Cilvēks, kas audzis mīlestības pilnā ģimenē, pats ir piepildīts ar mīlestību, spēs to izjust un nodot to citiem. Cilvēks, kas piedzīvojis cietsirdību, kuru ir situši, kam teikts, ka viņš nav nekā vērts, pret kuru ir slikti izturējušies un pazemojuši, spēs nodot tālāk tikai šādu uzvedību un vārdus, jo tikai to varējis iemācīties un nepazīst neko labāku.

Dievs gaida mūsu lēmumu piedot, gaida, lai mēs teiktu: “Dievs, vēlos piedot, nevēlos sasaistīt sevi nepiedošanā. Vēlos būt brīvs. Nevēlos būt piesaistīts negatīvajam šajā cilvēkā un, lai kas arī mūsu starpā notiktu, vēlos būt brīvs un laimīgs. Atstāju notikušo pagātnē un vēlos, lai Kungs mani dziedina. Šādi Kungam tiek dota brīva iespēja mainīt, pārveidot cilvēku, kuram esam piedevuši – mūsu grēks un otra cilvēka nepatika vairs tam nav šķērslis. Caur mūsu piedošanu mūsos sāk plūst Dieva žēlsirdība, dziedinot gan mūs, gan otru cilvēku.
Kā lūgties par cilvēku, kura izmaiņas vēlamies?

Pirmkārt, uzmanīgi, kopā ar Jēzu, pieskaramies šim cilvēkam garā un lūdzam, lai viņš piedotu mums to negatīvo, ko mēs par viņu domājam, ka nonievājam viņu un kritizējam to par sīkumiem. Tā nereti notiek laulībā.

Otrkārt, piedodam šim cilvēkam visu, par ko mums pret viņu ir pretenzijas. Var savā dvēselē teikt, ka piedodam viņam visus asos vārdus, ko savstarpēji esam izteikuši, pārmetumus, ietiepību, nepacietību un lepnību. Mūsu sirdij jākļūst tīrai, lai tur iemājotu Dievs un varētu darboties mūsos. Kad esam piedevuši, Dievs apklāj, atjauno to, kas sabojāts mūsos un otrā cilvēkā.

Ja vēlies, lai Dievs darītu Tevi labāku, mācies piedot pats sev. Ja gribi, lai Dievs vienmēr būtu tavs draugs, mācies pieņemt visu, ko Viņš tev dzīvē piedāvā, kaut arī tas liekas nepieņemams. Piedod Dievam, ka Viņš nejautā, vai vēlies pieņemt tikai labo, vai pieņemsi arī to, kas izrādīsies sāpinošs. Piedošana, citiem vārdiem sakot, atklāj cilvēkam Dieva visvarenību – Debesis nonāk uz zemes, Dieva Valstība ietiecas mūsu esībā un paveic to, uz ko tik ļoti tiecas mūsu dvēsele. Piedodot mēs galu galā dziedinām sevi un citus, no jauna pārradot sevi un sabiedrību.

Lūgšana: Kungs Jēzu, no Tavas Sirds vissāpīgākajā un smagākajā Tavas dzīves brīdī nākuši vārdi: “Kungs, piedod tiem, jo tie nezina, ko dara”. Tevī, Jēzu, nebija ļaunuma, naida, atriebes, kaut tiki pazemots, nicināts, un zaimots uz krusta. Ļaunums un naids neskāra Tavu sirdi. Lūdzam Tevi dāvāt mums žēlastību, lai mēs mācētu piedot pat sīkāko pāridarījumu un netaisnību, ko piedzīvojam. Dāvā mums žēlsirdību, lai mēs mācētu lūgt piedošanu citiem – tikai tā mēs atbrīvojam gan sevi, gan citus no ļaunuma un ienaida. Arī Tevi, Vissvētākā Jaunava Marija, kas, neraugoties uz Tava Dēla sāpēm un nāves mokām pie krusta un Tavām ciešanām, paliki cienīgi nesatricināma ticībā un mīlestībā, lūdzu – izlūdz mums žēlastību tikt dziedinātiem no nepiedošanas un naida mūsu ģimenēs, sabiedrībā un starp tautām. Par to lūdzam Tevi – žēlastības un mīlestības uz ikvienu Savu bērnu pilnā, Bezvainīgā Māte! Āmen.

Ļubo Kurtovičs OFM