Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2021.gada 25.oktobrī
“Mīļie bērni! Atgriezieties pie lūgšanas, jo tas, kurš lūdzas, nebaidās no nākotnes. Tas, kurš lūdzas, ir atvērts dzīvībai un ciena cita dzīvību. Bērniņi, tas, kurš lūdzas, izjūt Dieva bērna brīvību un ar priecīgu sirdi kalpo savu brāļu – cilvēku labā, jo Dievs ir mīlestība un brīvība. Tāpēc, bērniņi, kad jūs grib iekalt važās un izmantot, – tas nav no Dieva, jo Dievs ir mīlestība un dāvā savu mieru ikvienai radībai. Tāpēc Viņš sūta mani, lai es jums palīdzētu augt svētumā. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Pagājušā mēneša vēstījumā Dievmāte vēlreiz, atkārtoti, aicināja mūs uz lūgšanu. Lūgšanā mēs smeļam no Dieva spēku liecināt, bet liecība un savas ticības izdzīvošana ir tas, kas sirdī ienes prieku. No šī prieka dzimst vēlēšanās un alkas pēc Debesīm, no kurienes visus šos gadus pie mums nāk un mūs uzrunā Vissvētākā Jaunava Marija.

Arī šī mēneša vēstījumā izskan mātišķais aicinājums uz lūgšanu, kas ir vienīgā saikne ar Dievu, kas atbrīvo mūs no bailēm par tagadni un nākotni. Ticība un bailes nevar iet kopsolī – bailes ir ticības pretstats. Bailes līdzinās biezai miglai, kas aizsedz mūsu ceļu. Lai izklīdinātu šo miglu, nepieciešams kaut nedaudz saules, kaut nedaudz ticības, kas sakņojas lūgšanā – tad mēs ieraudzīsim gaismu un vietu nākošajam solim.

Lūgšanā mēs, līdzīgi kā psalmu dziedātājs, iemantojam atvērtu sirdi un pateicību par dzīvi: “Slavēju Tevi, jo esmu brīnumaini radīts”, iegūstam sapratni par to, ka mūsu dzīve ir Dieva rokām radīta dāvana. Mums daudz ierastāk ir sajūsmināties par dabas skaistumu vai mākslas darbiem, taču mēs nemākam priecāties par tuvākajiem, vai, kas ir vēl sarežģītāk, priecāties par sevi kā par Dieva radību. Jo cilvēks ir Dieva radības kronis.

Dievs mums dāvājis pašiem sevi. Viņš mīt mūsu sirdī, cilvēka sirdī atbilstoši mūsu ticībai un mums dotajai Svētā Gara dāvanai. Satikties ar Dievu cilvēks var tikai savā iekšējā pasaulē.

Mūs ļoti ātri pārņem neapmierinātība ar sevi, sevis žēlošana vai depresija, pārmetumi Dievam, kādēļ Viņš ko tādu pieļāvis? Vienīgā Dieva “kļūda” ir tajā, ka Viņš visu radījis mīlestībā un brīvībā. Dievs izvēlējās būt bezspēcīgs cilvēka izvēles brīvības priekšā. Viņš vēlas, lai mēs nāktu pie Viņa ar brīvu un atvērtu sirdi, lūgšanā un ticībā.

Vissvētākā Jaunava Marija Dievu pazīst vairāk kā jebkurš, jo viņa To nesa savā klēpī. Viņa bija Dieva piepildīta un vēlas arī mums palīdzēt tuvoties Viņam mīlestībā un brīvībā.

Cilvēku nevar pārveidot ar sodiem, arestiem draudiem – tie nevar iedvesmot uz grēknožēlu vai sirds atvērtību. Brīvību var uzrunāt tikai ar mīlestību, jo tikai mīlošs cilvēks var brīvi atbildēt uz aicinājumu, tikai mīlestība saudzīgi sargā cita cilvēka brīvību, tikai mīlestība ļauj cilvēkam būt tam, kas viņš ir, ļauj kļūt labākam un arvien vairāk līdzināties Dievam, pēc Kura līdzības mēs esam radīti.

Lai mūsu debesu Māte, miera Karaliene vada mūs ceļā, kas ļaus mums sajust mīlestību, brīvību un izdziedināšanu.

Lūgšana: Vissvētākā Jaunava Marija! Tu piedzīvoji tikšanos ar Dievu eņģeļa Gabriēla pasludināšanas laikā Nācaretē. Dievs aicināja tevi kļūt par Sava Dēla Māti. Tikai tu zini, ko tu izjuti un pārdzīvoji tavā Sirdī šīs tikšanās laikā. Ticu, ka tu sajuti, kā Dievs tevi dara brīvu, un šajā brīvībā tu Viņam no visas sirds teici “jā”. Izlūdz arī mums, dažādām redzamām un neredzamām važām un saitēm saistītiem, sirds brīvību, kurā mēs spēsim pateikt “jā” Dievam, jo tikai Viņā dzīve būs pilnīga un dāvās prieku. Izlūdz ikvienam, ko ierobežo cilvēciskie priekšstati, bailes par nākotni, grūtības un depresija, stipru ticību Dieva visvarenībai, kas spēj atjaunot mūsu sirdis un dzīves. Amen.

Ļubo Kurtovičs OFM