ESIET LŪGŠANA

2017. gada 25. jūlijā
Mīļie bērni! Esiet lūgšana un Dieva mīlestības atspulgs visiem tiem, kas ir tālu no Dieva un Dieva baušļiem! Bērniņi, esiet uzticīgi un apņēmīgi atgriešanās un strādājiet ar sevi, lai dzīves svētums attiecībā uz jums kļūtu patiesība; ar lūgšanas palīdzību iedvesmojiet sevi uz labu, tā lai jūsu šīszemes dzīve būtu patīkamāka. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!

Atcerēsimies pagājušā mēneša vēstījumu parādīšanās gadadienā, kad Dievmāte aicināja mūs dziļai lūgšanai. Vislabākā lūgšana ir godīga lūgšana. Lūgšana, kas izriet no mūsu dzīves patiesības un tā brīža, ko mēs piedzīvojam. Mēs zinām, ka Jēzus slavēja un pateicās lūgšanā savam debesu Tēvam, taču Viņš lūgšanā arī cīnījās līdz asins sviedriem, kā tas notika Ģetzemanes dārzā.

Šajā vēstījumā Dievmāte aicina mūs kļūt par lūgšanu. Toms no Čelano, kas veidoja Sv.Asīzes Franciska dzīve aprakstu, par Sv.Francisku teica viņš pats bija lūgšana. Francisks – lūgšana – tā Toms no Čelano nosauc šī svētā būtību. ”Likās, ka viņš nevis vienkārši lūdzas ar visu savu būtni, bet pats it kā kļūtu par lūgšanu. Viņa dvēsele tā dega tieksmē, bija pilnībā koncentrēta, izkususi un jau atradās Debesu valstības kalnu augstumos”. (2Čel 5, FI 682).

Francisks kļuva par lūgšanu un par tās uzticamāko skolotāju. Viņš meklēja vientuļas, noslēgtas vietas, kur lūgšanā tikās ar Kungu.

Evanģēlists Marks raksta: “No rīta, līdz ar gaiļiem piecēlies Viņš izgāja un devās uz kādu vientuļu vietu un tur pielūdza Dievu.”(Mk. 1:35). Kad Kristus vēlējās lūgties, viņš atteicās no miega. Tā ir mācība mums un ceļš pie Dieva. Lai mūsu attiecības ar cilvēkiem būtu auglīgas, mums vispirms jāiemācās būt vientulībā. Mums jāciena “tuksneša” laiks savā dzīvē. Svēto dzīvēs tuksnesim bija ļoti svarīga loma.

Mēs, mūsdienu kristieši, esam inficējušies ar pārlieku aktivitāti, mums šķiet, ka mums vairāk jāatdod sevi – bet kas mums ir tāds, ko atdot? Varētu likties, ka Kristum, kas tik cieši bija saistīts ar Tēvu, nebija nepieciešams lūgties. Taču Viņš to darīja pat par miega cenu. Un tā būs vienmēr. Cilvēki tiecas pie tiem, kas iet pretī Dievam. Ja mūsu dzīvē nav koncentrēšanās un tiekšanās uz lūgšanu, bet bēgšana no cilvēkiem personisko lietu pasaulē, tad tā ir tikai noslēgšanās savā egoismā.

Uzdodiet sev jautājumu, cik laika jūs pavadāt lūgšanā? Kāda vieta ir lūgšanai jūsu svarīgāko lietu sarakstā? Vai tā ir pirmajā vietā, kā pati svarīgākā, vai atrodas kaut kur jūsu lietu beigu daļā? Atbildes uz šiem jautājumiem parādīs, kas jūsu dzīvē ir svarīgāks par Dievu. Daudzi sūdzas par to, cik grūti atrast laiku lūgšanai starp daudzajiem ikdienas pienākumiem. Bet tam, ko mīlam, mēs vienmēr atradīsim laiku. Tikai lūgšanā mēs varam atrast to, par ko varam un ir mūsu pienākums kļūt un ko atdosim citiem.

Lūgšana: Vissvētākā Jaunava marija, želastības pilnā – iemāci mūs savā sirdī saglabāt un pārdomāt visu, kas ar mums notiek, kā to darīji Tu. Lūdzies ar mums un par mums – kā lūdzies ar apustuļiem, gaidot Jēzus apsolījumu – Svēto Garu. Tu, Svētā Gara līgava, Tu pazīsti Viņa spēku un gaismu, kas mums nepieciešami. Pateicamies Tev par visiem gadiem, kuru laikā Tu mūs iedvesmo un norādi ceļu, pa kuru ejot, varam iemantot žēlastību, ko vēlas mums dāvāt Dievs. Lūdzam Tevi par visiem, ko ir sagūstījusi personiskā vienaldzība, garīgais slinkums un un aklums. Apsedz tos ar Savu Mātes patvērumu, lai tie atrastu ceļu izejai no verdzības, kurā nav tās dzīves pilnības, ko mums apsolījis Jēzus. Āmen.

Ļubo Kurtovičs OFM

Read Previous

ATVERIETIES DZIĻAI LŪGŠANAI

Read Next

LŪGŠANA IR ATSLĒGA, LAI SATIKTU DIEVU

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *