Biogrāfija

Tēvs Slavko Barbaričs dzimis Dragačinā, Bosnijā-Hercegovinā, 1946. gada 11. martā. 1965. gadā viņš beidza ģimnāziju un iestājās franciskāņu ordenī, pēc tam studēja teoloģiju Visoko, Sarajevā, Grācā, Freiburgā. 1971. gadā viņš tika ordinēts par priesteri, 1973. gadā Grācā (Austrijā) ieguva maģistra grādu pastorālteoloģijā, bet 1982. gadā, beidzot pēcdiploma studijas Freiburgā (Vācijā), ieguva doktora grādu reliģijas pedagoģijā un psihoterapeita diplomu.

1982. gada janvārī tēvs Slavko sāka strādāt ar svētceļniekiem, kas ieradās Medžugorjē. Viņš vadīja rekolekcijas un konferences, lūgšanas un adorācijas, sacīja homīlijas. Viņa sarakstītās grāmatas tulkotas vairāk nekā 20 valodās. Tēvs Slavko devās uz dažādām pasaules vietām, lai iepazīstinātu ar notikumiem Medžugorjē un palīdzētu izprast un īstenot dzīvē Dievmātes vēstījumus, kurus viņš pats nešaubīgi pieņēma kā patiesus un saskaņā ar kuriem dzīvoja. Tāpēc spilgtākā liecība par Medžugorji ir tēva Slavko dzīve. Viņš bija izvēlējies ceļu, kuru iet aicina Dievmāte, – svētuma ceļu. Tēva Slavko šīszemes dzīve aprāvās 2000. gada 24. novembrī plkst. 15.30 Križevaca kalnā, kad viņš bija beidzis Krustaceļa lūgšanu.

No Dievmātes vēstījuma (25.11.2000):
“Es priecājos kopā ar jums un vēlos jums sacīt, ka jūsu brālis Slavko ir piedzimis Debesīm un aizlūdz par jums.”