Lai slavēts Jēzus Kristus!
Ar Medžugorji iepazinos pirms septiņiem gadiem, Medžugorjes lūgšanu dienā Latvijā, Rīgā. Kopš tā laika Dievmāte sāka vadīt manu ģimeni tuvāk Dievam.
Es un visi trīs mani bērni ir kristīti katoļticībā. Bet vīrs bija ateists, kaut arī mazotnē kristīts kā vecticībnieks. Un lūk, šajā lūgšanu tikšanās reizē Rīgā visiem tika dāvināti rožukroņi, kas atvesti no Medžugorjes. Padomāju, mums ar bērniem jau ir rožukronis, tāpēc šo uzdāvināšu vīram. Vīrs ļoti izbrīnījās, bet neko neteica, vienkārši pasmaidīja.
Gadu vēlāk, 2012. gadā mums radās iespēja aizbraukt uz Jauniešu festivālu Medžugorjē. Patiesībā aizbraucām tikai ziņkāres pēc, kā ekskursijā. Protams daudz un ar prieku lūdzāmies, bet neko īpašu negaidījām. Šajā braucienā notika daudz dažādi brīnumi, tie gan bija vairāk ārēji un ne visai saprotami. Bet pēc atgriešanās mājās, visu šo sešu gadu laikā Dievs brīnumainā veidā mūs veda arvien tālāk.
Mans vīrs Boriss no neticīgā ir pārvērties par īstu kristieti, konvertējies katoļticībā, pastāvīgi iet uz baznīcu, ik dienu lasa Evaņģēliju, skatās kristīgas pārraides un sprediķus, un pie katras izdevības stāsta par savu ticību, sakot, ka Marija viņu paaicināja ar Rožukroņa palīdzību.
Mēs piederam Mātes Terēzes kopienas līdzstrādnieku lūgšanu grupai. Darbojamies virtuvē nabadzīgiem cilvēkiem, lasam lekcijas Jaunavas Marijas no Nācaretes, Baznīcas Mātes Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolā. Tāpat vasarās darbojamies bērnu katoļu nometnē, kalpojam slimniekiem un ieslodzītajiem.
Un lūk, tagad – mans otrais brauciens un Medžugorji. Tās bija klusuma, lūgšanas un gavēņa rekolekcijas. Diemžēl atbraucu viena, vīru nepalaida no darba. Tomēr viņš sūtīja sirsnīgus sveicinus mūsu Debesu Māmiņai un domās bija kopā ar mani.
Šoreiz viss bija savādāk, tā bija satikšanās ar savu sirdi. Šeit Dievmāte deva man spēju ielūkoties savas sirds dziļumos, ieraudzīt manus grēkus un vājumu. Palīdzēja man vēl vairāk atvērt savu sirdi Jēzum. Adorācijas laikā manā sirdī notika pārmaiņas, es spēju samierināties ar pagātni, pieņemt tos cilvēkus, ar kuriem bija grūti saprasties.
Es sapratu, ka tikai gavēnī, klusumā un lūgšanā var saklausīt Dieva plānu savai dzīvei un iemīlēt Krustu. Brīnišķīgajās tikšanās reizēs ar tēvu Marinko uzzināju par tām lietām, par kurām savā dzīvē pat nebiju iedomājusies. Pats galvenais mūsu dzīvē ir “iegūt Dievu”, nevis iegūt no Dieva. Lūgšanā svarīgākais ir klausīties, bet mēs esam pieraduši tikai runāt. Lūgšanā svarīgi ir nevis daudz domāt, bet daudz mīlēt. Gavēnis – tas ir lūgšanas nešķiramais draugs.
Dievmāte vēlas mūs visus atvest pie sava Dēla Žēlsirdīgās Sirds, viņa pārdzīvo par mums. Tā patiesi bija tikšanās ar Mariju un Jēzu. Es zinu, ka turpinājums sekos, ka Dievs vadīs mūs tālāk. Tikai tad, kad iepazīstam savas nepilnības un savu vājumu, Dievs dod mums Savu spēku.
Pateicos Kungam par šo braucienu. Novēlu visiem atvērt savu sirdi Jēzum un Marijai. Ar Dievu!
Vanda, Latvija
