Pirms Kristus dzimšanas svētkiem radio programmā “MIR Medžugorje” viesojās Apsutuliskais vizitators mons. Henriks Hosers. Piedāvājam jums dažus šīs intervijas fragmentus:

Draudzes rindās ir jūtams prieks un pateicība par jūsu klātbūtni Medžugorjē un to misiju, ko uzticējis Svētais Tēvs. Bet – kā Medžugorjē jūtaties jūs?

Uz šo jautājumu atbildu ar tādu pašu prieku. Patiešām esmu ļoti priecīgs, ka atrodos šeit. Esmu šeit jau otro reizi. Pagājušajā gadā kā Svētā Tēva īpašajam pārstāvim man tika uzticēts izpētīt kopējo stāvokli, bet tagad atrdos Medžugorjē kā pastāvīgais apustuliskais vizitators – tā ir liela atšķirība, ņemot vērā, ka atrodos šeit pastāvīgi un mans uzdevums ir ne tikai iepazīties ar situāciju un esošājām problēmām, bet, kopīgi ar līdzstrādniekiem, rast tām arī risinājumu.

Tuvojas Kristus dzimšanas svētki. Ko tie vēsta mums?

Svētku vēstījums ir neizmērojami bagāts, un es īpaši izceltu miera vēsti. Eņģeļi, kuri pasludināja ganiem Kunga dzimšanu, teica, ka nes mieru visiem labas gribas cilvēkiem.

Jēzus pie mums cilvēkiem atnāca kā bērns Marijas un Jāzepa ģimenē. Visas vēstures gaitā ģimene vienmēr tikusi pakļauta pārbaudījumiem, bet šodien jo īpaši. Kā nosargāt mūsdienu ģimenes un kā mums tajā var palīdzēt Svētās ģimenes piemērs?

Vispirms jāsaprot, ka cilvēks sākotnēji ir radies ģimeniskās attiecībās. Vīrieša un sievietes savienība ir tikusi svētīta, tostarp, arī to auglība. Ģimene ir Svētās Trīsvienības atveids uz zemes, un ģimene veido sabiedrību. Lai saglabātu šo ģimenes garu, – bet šodien tas nav tik vienkārši, īpaša uzmanība jāpievērš ģimenes uzdevumam šajā pasaulē, un šis uzdevums vēsta, ka ģimene ir cilvēka personības realizācijas avots un metode.

Jūs bijāt apustuliskais vizitators Ruandā. Vai varat salīdzināt Kibeho svētvietu un Medžugorji?

Jā, līdzību ir daudz. Notikumi sākās 1981.gadā. Kibeho Dievmāte gribēja pievērst cilvēku uzmanību tam, kam jānotiek un kas vēlāk izvērtās genocīdā.
Tā ir Miera Karalienes misija, kas zināmā veidā kļūst par Fatimas parādīšanos turpinājumu. Kibeho notikumi šobrīd jau ir atzīti, bet Kibeho attīstās – tā ir vienīgā vieta Āfrikas kontinentā, kur parādīšanās ir atzītas. Medžugorjē parādīšanās arī sākās 1981.gadā, dažus mēnešus vēlāk pēc Kibeho notikumiem, un, kā vēlāk izrādījās, tās bija sekojošā kara priekšvēstnesis, kas vēlāk sākās bijušās Dienvidslāvijas teritorijā. Medžugorjē attīstās Miera Karalienes godināšana, un šeit mēs rodam līdzību parādīšanām Fatimā. Titulu “Miera Karaliene” Loreto litānijā 1917.gadā ieviesa Pāvests Benedikts XV, t.i., gadā, kurā notika parādīšanās Fatimā, Krievijas revolūcija un risinājās Pirmais pasaules karš. Redzam kādā veidā Dievs ir klātesošs cilvēku vēsturē – Viņš sūta Savu Māti, lai viņa būtu mums blakus.

Svētvietu fenomens mūsdienu pasaulē ir ļoti nozīmīgs – Pāvests Francisks pat nodeva svētvietu aprūpi no Garīgo lietu Kongregācijas Jaunās Evaņgelizācijas veicināšanas Pontifikālajai padomei. Vai varam runāt par jaunu evaņģelizāciju Medžugorjē?

Bez šaubām. Šeit mēs piedzīvojam jaunu evaņēlizāciju. Mariāniskais kults, kas šeit attīstās, ir ļoti dinamisks. Šī ir atgriešanās vieta un laiks, kurā cilvēks atklāj Dieva eksistenci savā personīgajā dzīvē un Dieva ilgas iemājot cilvēka sirdī – sabiedrībā, kas dzīvo tā, ir kā Dieva nebūtu. Visas mariāniskās svētvietas ir tādējādi orientētas.

Pēc vairāku mēnešu uzturēšanās Medžugorjē, kādi būtu svarīgākie augļi, kurus jūs vēlētos izcelt?

Tie ir dziļas atgriešanās augļi. Es domāju, pats nobriedušākais un nozīmīgākais auglis – tā ir atgriešanās pateicoties grēksūdzes, miera un izlīgšanas sakramentam. No visa šeit notiekošā tas ir pats svarīgākais elements.

Miers ir tas, kas kas pietrūkst mūsdienu cilvēkam – miers sirdī, miers cilvēku starpā, miers virs zemes. Cik svarīga šeit ir Medžugorjes misija, ja svētceļnieki, kuri apmeklē Medžugorji apgalvo, ka sajūt šeit to mieru, ko nevar saņemt nevienā citā vietā?

Jēzus Kristus atnākšana cilvēka veidā bija pasludināta kā Miera Karaļa atnākšana. Dievs dod mums mieru, kura trūkst visos līmeņos, un, man šķiet, ka lielākā palīdzība mums ir tā miera skola, kas ir klātesoša šeit, Medžugorjē, jo ikviens ir liecinieks tam mierinājumam, kas rodas šajā klusuma un lūgšanas vietā. Tie visi ir elementi, kas vada mūs uz mieru ar Dievu un cilvēkiem.

Ko jūs intervijas noslēgumā gribētu novēlēt mūsu klausītājiem?

Es gribētu visus apsveikt Kristus dzimšanas svētkos ar vārdiem, ko izteica eņģeļi: Miers visiem labas gribas cilvēkiem, cilvēkiem, kurus Dievs mīl. Dieva Māte vērš mūsu uzmanību uz to, ka Dievs mīl mūs visus. Viens no mūsu ticības pamatiem ir – Dieva vēlme glābt visus cilvēkus, bez izņēmuma, un, ja tas nenotiek, tad tas ir mūsu pašu dēļ. Tā kā – mēs atrodamies ceļā, kurš virzās uz gaišo nākotni.

Avots: www.medjugorje.hr