“Mīļie bērni! Diemžēl jūsu vidū, mani bērni, ir tik daudz konfliktu, naida, savtīgu interešu un egoisma. Mani bērni, jūs tik viegli aizmirstat manu Dēlu, Viņa vārdus un mīlestību. Tik daudzās dvēselēs ticība ir apdzisusi, un sirdis ir šīs pasaules materiālo lietu varā. Taču mana mātes Sirds zina, ka joprojām ir tādi, kas tic un mīl, kas, cik vien iespējams, cenšas tuvoties manam Dēlam un kas nenogurstoši meklē manu Dēlu un tādējādi – arī mani. Viņi ir pazemīgi un lēnprātīgi savās sāpēs un ciešanās, kuras panes klusējot, ar cerību un jo īpaši ticību. Tie ir manas mīlestības apustuļi. Mani bērni, manas mīlestības apustuļi, es jums mācu, ka mans Dēls aicina ne tikai uz nemitīgu lūgšanu, bet arī darbiem un dedzību, lai jūs ticētu, lai jūs lūgtos, lai, pateicoties individuālajām lūgšanām, jūs augtu ticībā, augtu mīlestībā. Mīliet cits citu – to Viņš jūs mudina darīt, un tas ir ceļš uz mūžīgo dzīvi. Mani bērni, neaizmirstiet, ka mans Dēls ir atnesis gaismu šai pasaulei. Viņš to ir atnesis tiem, kuri vēlas to redzēt un saņemt. Tie esat jūs, jo tā ir patiesības, miera un mīlestības gaisma. Es jūs mātišķi vadu, lai jūs pielūgtu manu Dēlu, lai jūs kopā ar mani mīlētu manu Dēlu un lai jūsu domas, vārdi un darbi būtu orientēti uz manu Dēlu – lai tas viss būtu Viņa vārdā. Tad mana Sirds būs piepildīta. Paldies jums.”