”Mēs jau domājam, kā visas Baznīcas mērogā iesaistīt bīskapus, lai viņi, nevis tikai laji un priesteri, ne tikai apmeklētu Medžugorji, bet būtu iesaistīti savu draudžu jauniešu svētceļojumu organizēšanā uz jauniešu festivālu Medžugorjē. Tas attiecas uz visiem svētceļojumiem. Mums ir jātiecas uz to, lai tieši bīskapi būtu tie, kuri organizē ticīgo svētceļojumus uz Medžugorji, lai šeit viņi iepazītu patieso mariāņu reliģiozitāti, kam ir jābūt kristocentriskai,” tūlīt pēc 30. Jauniešu festivāla noslēguma radio programmā “MIR Medžugorje” teica apustuliskais nuncijs Bosnijā un Hercegovinā arhibīskaps Luidži Peccuto. Radio studijā viņš dalījās arī savās pārdomās par Mladifestu.

Lūgšana – visa sirds
“Iespaidi par šī gada jauniešu festivālu ir pozitīvi. Tas attiecas gan uz tiem, kuri uzstājās, gan uz tiem, kuri viņus uzaicināja un ieteica piedalīties. Es esmu apmierināts arī ar jauniešiem piedāvātās programmas saturu, un jāsaka, ļoti pozitīvi un ar lielu optimismu skatos uz to, kā jaunieši atsaucās uz piedāvāto programmu un katehēzi. Piemēram, oficiāli festivāls noslēdzās pirmdien, bet arī otrdien Križevaca kalnā bija tūkstošiem cilvēku un baznīca rīta Mises laikā bija pārpildīta.

Bosnijā un Hercegovinā esmu jau sešus gadus, un man bija priekšstats par jauniešu festivālu ne tādēļ, ka pats piedalījos (festivālā piedalos tikai otro reizi), bet gan tādēļ, ka uzturēju kontaktus ar konsekrētajām personām, kas šeit kalpo. Ar apustuliskā vizitora ierašanos ir jāsāk jauns pastorālais virziens. Nav runa par vienreizēju parādību vai notikumu, tam vajadzētu būt iekļautam visā Medžugorjes draudzes pastorālajā darbā.

Festivāla saturs ir katehēzes, lūgšanas… Lūgšana ir visa sirds. Tas viss pamodina bērnu, jauniešu, pieaugušo sirdis. Tas arī ir pastorālais darbs. Visu šo gadu laikā bija ļoti svarīgi, lai Baznīca būtu tam atvērta. Agrāk tas bija vairāk personīgs darbs un darbība šajā jomā bija ierobežota. Tagad, protams, tas tā vairs nav. Tas vairs nav tā, un tam tā arī nevajadzētu būt,” sacīja mons. Peccuto. Kopā ar viņu bija arī apustuliskais vizitors Medžugorjē arhibīskaps Henriks Hosers, kurš norādīja, ka visi jauniešu festivāla dalībnieki “sajuta, kā elpo visa Baznīca”. “Runa nav tikai par Baznīcas elpu kopumā, bet īpaši par jauniešiem, kuri ieradās šeit cerības, iedvesmas un prieka pilni. Šī gada festivāls apstiprināja savu augsto līmeni gan dinamiskuma, gan programmas satura ziņā. Tas pastāvīgi auga un pieņēmās spēkā ne tikai organizatoriskajā, bet arī saturiskajā ziņā. Festivāla programma ir garīga. Mēs redzējām tūkstošiem jauniešu, kuri stundām ilgi stāvēja baznīcas laukumā.

Augsti stāvoši Baznīcas kalpi Mladifestā
Viņi klausījās liecības, citu dalībnieku pieredzi, lūgšanas, kam sekoja Rožukroņa lūgšana, pēc tam visas programmas centrs – Svētā Mise; stundām ilgi sēdēja, reizēm piecēlās padejot, lai izkustētos un spētu palikt lūgšanā. Viņos bija redzama iedvesma un apmierinājums. Turklāt, neskaitot jauniešus un cilvēkus, kuri bija klātesoši festivālā, pateicoties plašsaziņas līdzekļiem, ar mums kopā bija vēl trīs miljoni cilvēku, kuri sekoja līdzi festivāla norisei tiešraidē internetā un televīzijā. Un vēlos atzīmēt Baznīcas mācītāju klātbūtni šeit klātesošo ticīgo vidū. Festivāla laikā Medžugorji apmeklēja četrpadsmit priesteri, kas ieņem augstus amatus Baznīcā – kardināli, arhibīskapi un bīskapi, kuru starpā bija trīs Svētā Krēsla pārstāvji. Varu vien īsi piebilst, ka visi mēs esam ļoti laimīgi, ka jauniešu festivāls iegūst pasaules mēroga nozīmi,” teica arhibīskaps Hosers, daloties ar to augsti stāvošo Baznīcas kalpu viedokli, kuri piedalījās jauniešu festivālā Medžugorjē.

“Vispirms vēlos teikt, ka pirmā bīskapu, arhibīskapu un kardinālu, kuri bija atbraukuši no Romas un citām valstīm, reakcija bija izbrīns, pārsteigums. Viņi šeit atklāja kādu neredzētu parādību, kas nereti tika pieņemta klusumā. Viņus ļoti aizkustināja un pārsteidza festivāla atmosfēra, jauniešos redzamā iedvesma un prieks. Runājot ar mani, viņi īpaši atzīmēja, ka viņus pārsteidza jauniešu spēja palikt pilnīgā klusumā, jo jaunieši dzīvo pastāvīgā troksnī, lieto austiņas. Vēl kardinālus un bīskapus aizkustināja tas, kā jaunieši reaģēja uz katehēzi. Likās, ka viņi sēž, klusē, viņiem ir garlaicīgi, jo valdīja pilnīgs klusums, bet pēc tam noslēgumā atskanēja aplausi, kas nozīmē, ka viņi sekoja līdzi.

Visi atzīmēja trīs Medžugorjes iezīmes. Pirmā iezīme, par ko jau esam runājuši, ir grēksūdze. Septiņi simti priesteru, kuri bija šeit, bija aizņemti grēksūdzēs. Viņi pieņēma grēksūdzes vairākas stundas dienā. Otrā iezīme, kas ir ļoti spēcīga, ir adorācija: Vissvētākā Sakramenta godināšana un krusta pagodināšana, jo tās ir liturģiskas prakses, kas kopā ar grēksūdzi pasaulē ir praktiski izzudušas. Un trešā iezīme, ko viņi atzīmēja, ir Rožukroņa lūgšana. Šeit, šajā vietā, lūdzas Rožukroni. Daudzās valstīs tā ir tantiņu lūgšana, bet šeit mēs redzam jauniešus ar Rožukroni rokās,” teica mons. Hosers. Ticības liecība Medžugorjē aizkustināja arī arhibīskapu Peccuto:
“Viens no aspektiem, kas Baznīcai šodien būtu jāpārdomā, ir liecības. Mladifestu es uztveru kā formāciju, sagatavošanu liecināšanai, un tajā pašā laikā kā praktisku liecību. Šeit ne tikai māca, kā kļūt par liecinieku, bet arī dod iespēju to realizēt praktiski. Šī ir formācija, kas notiek mentālā, garīgā un lūgšanu līmenī.

Visa Medžugorje – baznīca
Šeit, šajā vietā, māca, gatavo cilvēkus liecināt un vienlaicīgi dod iespēju liecināt. Kā jūs saprotat, tādu rezultātu var sasniegt tikai darbojoties kopā, kad aktīvas ir abas puses. Kas ir šīs puses? No vienas puses, tie ir priesteri, kuri pieņem grēksūdzes, sludina, runā ar cilvēkiem…, bet no otras puses – visi ticīgie, dotajā brīdī, jaunieši. Turklāt, ja mēs runājam par priesteri abstrakti, tā ir viena lieta, un pilnīgi cita, ja mēs runājam par priesteri, kurš dara, ir aktīvs un kontaktējas ar ticīgajiem. Kamēr priesteris iziet formāciju studiju laikā seminārā, viņš mēģina saprast, ko nozīmē būt priesterim, bet, uzsākot kalpošanu, viņš piedzīvo realitāti – būt priesterim. Šos divus aspektus, par kuriem runāju, es novēroju šajā festivālā. Vai jūs atceraties pēdējo vakaru, kad jauniešus sūtīja misijā, priesteri nokāpa no altāra un nostājās starp viņiem, lūdzās par viņiem, bet no otras puses mēs redzējām cilvēku pūli, kas atvērās, lai pieņemtu šīs atvērtās rokas, kas lūdza viņiem žēlastību? Kādēļ mēs to visu noorganizējām? Tas bija svarīgi gan priesteriem, gan ticīgajiem. Kā ticīgajiem, tā priesteriem šis žests nozīmēja: tagad jums ir jāiet un jāliecina. Šī liecība, ko jutām un kas izskanēja šajās dienās, izskanēja ne tikai baznīcas telpās, uz altāra, bet gan visā Medžugorjes draudzē.

Kāds man sacīja, ka visa Medžugorjes draudze, visa šī vieta ir kļuvusi par vienotu baznīcu… kad es runāju par baznīcu, tas nozīmē, ka visa notiekošā rezultātā ir izveidojusies svēta telpa, kur lūdzas un satiek Dievu. Šajās dienās ielas kļuva par baznīcu tāpēc, ka mēs tajās redzējām cilvēkus ar Rožukroni rokās,” rezumēja apustuliskais nuncijs Bosnijā un Hercegovinā arhibīskaps Luidži Peccuto, bet arhibīskaps Henriks Hosers norādīja, ka “Mladifests ir vēstījums visai cilvēcei”.

Liturģijas skaistums festivālā
“Formācijai šis ir saspringts laiks. Sirds “intelekta” formācijai…Tas formācijas veids, kas tika piedāvāts šeit – aizbildniecība, katehēze, Misē izteiktie vārdi, tika adresēti ne tikai šeit klātesošajiem, bet visai pasaulei. Visi dalībnieki atzīmēja Medžugorjē dzirdēto katehēžu augsto līmeni. Festivāls ataino arī liturģijas skaistumu. Liturģijā ir iekļauti noteikti elementi, kas uzrunā, pieskaras sirdij…Piemēram, simts metrus garš audekls, ko jaunieši izrakstīja ar savām lūgšanām un pēc tam Svētās Mises sākumā novietoja pie altāra. Liturģijas skaistumu izceļ mūzika un dziedāšana. Un vēlos piebilst, ka starptautiskā kora un orķestra mūzika ir ļoti augstā līmenī. Koris un orķestris, veidojot vienu veselumu, pavada lūgšanu. Bet, lai mazliet izkustētos, jaunieši, kuri stundām ilgi sēž nekustīgi, izmanto sava veida muzikālo animāciju – kustības un žestus dziesmu un kora pavadībā, tā nav vingrošana kā sportā.

Tas viss norāda uz festivāla nozīmīgumu. Ir jāatzīmē, ka tas ir arī liels organizatoru ieguldījums. Piemēram, brīvprātīgie jaunieši no Medžugorjes franciskāņu draudzes dara milzīgu, milzīgu darbu, lai palīdzētu organizēt visu, kas šeit notiek. Ārkārtīgi liels ir plašsaziņas līdzekļu ieguldījums. Ļoti svarīgs ir tehniskais nodrošinājums, kas nav ārēji redzams. Jāatzīmē arī draudzes locekļu ieguldījums, kuri ar mīlestību un atvērtu dvēseli dara visu, lai atbraucēji justos no sirds pieņemti. Mūsu Medžugorjes draudzes locekļi saprot, ka arī viņi ir atbildīgi par svētceļojumu procesu un tā augļiem un par svētceļniekiem visa gada garumā. Jauniešu festivāls ir manifestācija, vienotības paušana. Šeit no visas pasaules sabrauc dažādu tautību, kultūru un valodu jaunieši, un visi šeit jūtas kā viena ģimene. Festivāls vieno arī draudzi un draudzes locekļus. Pateiksimies par visu, kas bija un vēl būs, jo daudzi svētceļnieki saka, ka šeit ir jūtama klātbūtne… Tā klātbūtne, Kurš ir klātesošs, bet neredzams. Svētceļnieki ļoti spēcīgi piedzīvo šo klātbūtni”, sacīja apustuliskais vizitors Medžugorjē arhibīskaps Henriks Hosers.

Avots: medjugorje.hr