Bija 2014. gada augusts, kad Ukrainā arvien vairāk saasinājās bruņots konflikts. Mēs kļuvām par lieciniekiem briesmīgai traģēdijai. Tās bija kara sekas. Simtiem nevainīgu upuru, nāve, izkropļotas cilvēku dzīves un dvēseles, tukša zeme, naids. Miers bija pakļauts briesmām. Mēs bezpalīdzīgi sekojām līdzi šiem notikumiem.

Mēs uzdevām sev jautājumu: “Ko mēs varam darīt?” Bija velēšanās skriet, glābt dvēseles un dzīves, fiziski būt blakus.
Atbildi mums sniedza Miera Karalienes vēstījumi – ar lūgšanu un gavēni var apturēt karus.

2014. gada 29. septembrī mēs sākām organizēt nepārtraukto Rožukroņa lūgšanu un gavēni Dievmātes nodomos, lai īstenotos Viņas miera plāni visā pasaulē. Mēs svinam 5. gadadienu kopš patiesa sauciena uz Dievu, lūdzot Viņam mieru. Mēs ticam Marijas apsolījumam: “Mīļie bērni, ar lūgšanu un gavēni var apturēt pat karus.” “Lūdzieties un gavējiet, lai dievs jums dāvātu mieru.”

Mēs pateicamies ikvienam, kurš pavadīja vairākas stundas ceļos noliecies ar Rožukroni rokās. Pateicamies par nepārtrauktu gavēni, lūdzot šo vērtīgo dāvanu – mieru visā pasaulē.

Arī turpmāk esam vienoti, turpinot ar prieku un cerību.

Kopiena “Marijas Gaisma”

DALĪBNIEKU LIECĪBAS

“Miers jums, mīļie brāļi un māsas! Pateicamies jums par nepārtrauktās lūgšanas un gavēņa dāvanu.

Par nepārtraukto Rožukroņa lūgšanu mēs uzzinājām caur kopienu “Marijas Gaisma” un tikām uzaicināti tajā piedalīties jau no paša sākuma. Bet nepārtrauktais gavēnis DIEVMĀTES nodomos tika organizēts mūsu lūgšanu grupā no tās dibināšanas brīža, tas ir, jau 14 gadus. Tieši šogad aprit 14 gadi, kopš sākām pulcēties uz kopīgu lūgšanu.

Mums jau bija nepārtrauktās lūgšanas pieredze, kad lūdzāmies par kādu smagi slimu priesteri, tādēļ mēs nekavējoties atsaucāmies Dievmātes aicinājumam lūgties Rožukroni. Ko mums dod šī lūgšana? Tā dod daudz. Apziņu, ka Dievmāte mums uzticas. Lūgšana disciplinē, stiprina ticībā un vieno. Mēs ticam vizionāru liecībai, kad cilvēku grupa Medžugorjē lūdzās par cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no alkohola un narkotikām, Dieva Māte parādīja viņiem kādu cilvēku no citas valsts, kurš tika dziedināts, pateicoties viņu lūgšanām. Mēs ticam, ka Dievmāte pieņem arī mūsu lūgšanas par mieru visā pasaulē. Reizēm lūgšana dāvā garīgu prieku, reizēm ir ļoti grūti, bet mēs ticam, ka Dievs uzklausīs katru mūsu lūgšanu par mieru un pienāks laiks, kad tā nesīs augļus. Katrs no mums vēlas kaut ko uzdāvināt Dievmātei, izdarīt kaut ko labu un Viņu iepriecināt. Marija priecājas, ja mēs esam kopā ar Viņu Viņas lūgšanu un dzīves skolā.

Viena no lūgšanu grupas dalībniecēm ierosināja katra mēneša 17. datumu veltīt nepārtrauktajai Rožukroņa lūgšanai. Tā mēs lūdzamies…

Man tā vienmēr ir neparasta diena. Šajā dienā es izjūtu MĀMIŅAS MARIJAS klātbūtni un vienotību ar Baznīcu. Pēc šīs lūgšanas manā sirdī ienāk Dieva miers, kas atšķiras no tā miera, ko sniedz cilvēciska drošība. Un vēl tā dāvā cerību brīdī, kad apzinies savu grēcīgumu un redzi savus grēkus, bet tici, ka ar Māmiņas Marijas palīdzību tu spēsi mainīties. Šī lūgšana arī palīdz apzināties, cik ļoti es esmu vajadzīga Dievam, Dievmātei un Baznīcai.

Tieši šodien, kad rakstu šo liecību, man ir jāgavē DIEVMĀTES nodomos. Es vienmēr lūdzu, lai Viņa man dāvā žēlastību gavēt ar sirdi un izturēt līdz galam, un Viņa vienmēr palīdz. Kad aizmirstu palūgties, ir grūti izturēt gavēni. Vēstījumos Viņa saka patiesību: “Gavēnis var apturēt karus, mūsu neticības un baiļu karus.”

Lūgšanu grupā esam liecinājuši, ka gavēņa laikā daudz dziļāk tiek izdzīvota Svētā Mise. Dažreiz pēc Svētās Mises ir rodas vēlēšanās dziedāt, slavēt Dievu, apskaut savus brāļus un māsas, apskaut visu pasauli!

Vēl es vēlos liecināt par to, kādu vērtīgu dāvanu Dieva Māte mums uzdāvināja pirms 11 gadiem. Tad bija mūsu pirmais mēģinājums doties svētceļojumā uz Medžugorji. Ungārijā Bosnijas vēstniecība mums atteica vīzas. Tas bija 2008. gada vasarā. Atgriezušies mājās, mēs turpinājām sapņot par braucienu uz Medžugorji pie Dievmātes. Šī paša gada rudenī Ukrainā notika klusuma, lūgšanas un gavēņa rekolekcijas, kurās piedalījās arī daži cilvēki no mūsu lūgšanu grupas. Viena no rekolekciju dalībniecēm uzrakstīja un nodeva vēstuli Dievmāte, kurā rakstīja par to, cik ļoti mēs sapņojam pēc Viņas uzaicinājuma aizbraukt uz Medžugorji. Tajā brīdī daudziem tas varēja likties smieklīgi, tāda kā bērnu spēlīte, bet 2009. gada februārī mūsu sapnis īstenojās. Medžugorjes fenomens – ja vienreiz esi tur bijis, noteikti vēlēsies atgriezties! Atgriezties pie Māmiņas, kur ir mīlestība, siltums un mājas sajūta!

Lai jūs visus sargā mūsu Debesu Māmiņas Marijas Mīlestība!”

Jeļena, Marina un lūgšanu grupa, Baltkrievija

 

“Šī fotogrāfija ir tapusi mūsu lūgšanu grupas 14. dzimšanas dienā. Diemžēl šeit nav visu grupas dalībnieku, bet interesants ir fakts, ka šo 14 gadu laikā mums ir piedzimuši 14 bērni.”

“Par Rožukroņa lūgšanu stundas garumā es uzzināju Medžugorjē, kad 2018. gadā apmeklēju starptautisko tikšanos cilvēkiem ar invaliditāti. Kopš tā laika jau vairāk kā gadu es piedalos šajā lūgšanā. Šī lūgšana man nozīmē ļoti daudz, jo tā ir manas sirds saikne ar Jaunavas Marijas Sirdi. Tā ir kā asins pārliešana. Katra lūgšana “Esi sveicināta Marija” ir kā viena asins lāse. Lūgšanas nozīmīgums atklājas tajā, cik daudz ir traucēkļu un traucējošu domu. Lūgšana ir arī garīga saikne ar cilvēkiem citās valstīs, tā lieliski palīdz pret vientulību. Stundas garumā mēs esam kopā: 3-6 cilvēki no dažādām valstīm. Tas ir brīnums!

Par gavēni ar maizi un ūdeni uzzināju pirms 12 gadiem, kad biju gavēņa un lūgšanu seminārā. Pēc semināra es turpināju gavēt arī mājās. Es izturēju pusgadu. Otro reizi gavēt ar maizi un ūdeni Dievmātes nodomos es atsāku 2018. gadā pēc brauciena uz Medžugorji un turpinu to darīt līdz šim brīdim.

Gavēnis ļoti iepriecina dvēseli. Gavēņa dienas otrajā pusē dvēsele ir brīva un tā gavilē.

Gavēnis tev atklāj visas dvēseles drazas un slimības, saasinās aizvainojumi un bailes. To visu var pierakstīt un strādāt ar to. Dienas beigās iestājas miers…

Iesaku jau laicīgi sagatavot garīgu lasāmvielu, jo pasaulīgās grāmatas šajā svarīgajā dienā novērš dvēseles uzmanību. Vislabāk šo dienu pavadīt mājās, “mierā”.

Jeļena, Krievija

“Pirmo reizi lūdzos šajos nodomos pat nezinot, ka tā ir nepārtrauktā lūgšana un tajā piedalās cilvēki no visas pasaules. Lūgties vienu stundu man piedāvāja mana draudzene Sofijka, kura bija atgriezusies no Medžugorjes un tajā dienā bija atbildīgā par cilvēku reģistrēšanu lūgšanai. Vairāk par šo lūgšanu es uzzināju esot Medžugorjē. Ik pa laikam es piedalos šajā lūgšanā. Gadās, ka dienas steigā palaižu garām to brīdi, kad jāreģistrējas lūgšanai, bet labais Dievs rūpējas par mani un dāvā cilvēkus, kas man par to atgādina.

Esot Medžugorjē pēdējo reizi, šī gada jūlijā, kad bija tikšanās svētceļnieku grupai no Ukrainas, es klausījos un sadzirdēju sev ļoti svarīgu ziņu – frāzi no Dievmātes vēstījuma: “…paldies par jūsu lūgšanām, jo, pateicoties tām, karš beidzās ātrāk.” Tas mani vēl spēcīgāk pārliecināja par lūgšanas spēku. Es esmu pārliecināta, ka manas reizēm tik nepilnīgās lūgšanas un upuri ir svarīgi. Patiesībā es neesmu ļoti aktīva lūgšanas par mieru dalībniece, bet, kad man izdodas stundu sava laika vai 1 gavēņa dienu veltīt Jaunavai Marijai, es saņemu lielu prieku. Tādēļ visi, kas lasīsiet manu liecību, lūdzieties par mieru, jo tas mums ir ļoti vajadzīgs.”

Irina, Ukraina

“Slavēts Jēzus Kristus!
Rožukroni es lūdzos katru dienu, kā to aicina darīt Dievmāte. Bet katra mēneša 14. datumā es cenšos pievienoties nepārtrauktajai Rožukroņa lūgšanai kopā ar brāļiem un māsām no Lietuvas.

Šajā laikā, kad piedalos lūgšanā, esmu saņēmusi mieru un cerību savos nodomos, bet mana mazmeita, kura dzīvo Singapūrā, sāka apmeklēt Svēto Misi. Paldies mūsu Debesu Māmiņai!”

Irena, Lietuva