LŪGŠANA – BALZĀMS DVĒSELEI

2019. gada 25. oktobrī
Mīļie bērni! Šodien es jūs aicinu lūgties. Lai lūgšana ir balzams jūsu dvēselei, jo lūgšanas auglis ir prieks, dāvāšana un liecināšana par Dievu citiem ar savu dzīvi. Bērniņi, sevi pilnīgi uzticiet Dievam – Viņš parūpēsies par visu un jūs svētīs, un jūsu upuriem būs jēga. Es esmu ar jums un jūs visus svētīju ar savu Mātes svētību. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!

Vissvētākā Jaunava Marija neatkāpjas no mums un nepārtrauc mūs mudināt, lai mēs nopietni pieņemtu un turpinātu savu ceļu kopā ar Dievu, kas vienīgais piešķir jēgu mūsu dzīvei.

Tā arī šajā vēstījumā mēs dzirdam dedzīgu Mātes sirds vēlmi atmodināt mūsos slāpes, ilgas pēc Dieva. Šīs alkas pēc Viņa mēs neesam izdomājuši, tās dzīvo mūsu sirdī, kaut arī tās nomākušas ikdienas raizes un rūpes, darbs un viss, kas attālina mūs no Dieva. Tomēr, neraugoties uz to, sirdi apmānīt nav iespējams, tā pazīst savu “autoru” – Dievu. Un tikai Viņš spēj dāvāt mūsu sirdij pilnīgu mieru.

Mēs vienlaikus tiecamies pie Dieva un tai pat laikā pretojamies Viņa, Radītāja, lietu kārtībai. Mūsu sirds tiecas pie Dieva, bet griba pretojas lūgšanai kā vienīgajam ceļam, kas ved pie Dieva. Šī cīņa, ko pārdzīvojam sevī, ir paša pirmā grēka sekas. Līdz grēkā krišanai zemes paradīzē Ādamam lūgšana bija kā elpošana. Tas bija tik dabiski, jo viņš atradās Dieva žēlastības stāvoklī.

Neskatoties uz to, arī šajā dzīvē viss ir žēlastība. Lūgšana ir Dieva žēlastība. Dieva meklēšana, vēršanās pie Viņa ir dāvanas, kas mums dotas no augšienes. Dievmāte aicina mūs, uzsākot lūgšanu, vērsties pie Lūgšanas gara kā pie žēlastības, lūgt žēlastību. Bez Kristus mēs nevaram paveikt neko, un, pēc būtības, pat neesam spējīgi lūgties. Bez Viņa žēlastības dzirksts mums nebūtu nedz vēlēšanās, nedz spēka tiekties pie Viņa. Bet pati pirmā žēlastība ir apziņā, ka mums nekad netiks atteikts mūsu vajadzībās.

Tādēļ pats Jēzus mūs mudina: “Lūdziet un jums tika dots, meklējiet un jūs atradīsiet, klauvējiet un jums tiks atvērts.”(Mt 7,7). “Saku jums, tie tiks sadzirdēti savas nepiekāpības dēļ”. Viņš runā par nepieciešamību meklēt, lūgties, klauvēt un būt uzstājīgiem, lai saņemtu no Dieva to, ko lūdzam; pārliecina mūs par pastāvīgas, neatlaidīgas, drosmīgas un pazemīgas lūgšanas nepieciešamību. Lūgšanas augļus vislabāk atpazīstam savā ikdienas dzīvē, attiecībās ar cilvēkiem – tur, kur dzīvojam un strādājam. Un tikai to, ko esam saņēmuši no Dieva caur lūgšanu, mēs varam nodot un apliecināt citiem. Ticības pieredze nav “izzināma”. Pieredze ir zināšanu veids, kas nav atspēkojams ar teorijām. No pieredzes dzīvo, un tā pati par sevi liecina. Un šo tikšanās ar Dievu pieredzi nedrīkst paturēt pie sevis.

Pāvests Pāvils VI apustuliskajā vēstījumā «Evangelii nuntiandi» (“Mūsdienu pasaules evaņģelizācija”) saka: “Pasaule, kas, neraugoties uz neskaitāmajām Dieva noliegšanas izpausmēm, ir aizņemta Viņa meklēšanā visnegaidītākajos ceļos un izjūt asu nepieciešamību pēc Viņa, prasa no evaņģelizētājiem, lai tie stāstītu par to Dievu, kuru tie pazīst un kas viņiem ir tuvs, lai sludinātu tā, it kā redzētu Neredzamo.” (EN 76).

Un tikai cilvēks, kam pašam ir ticības pieredze, var liecināt par to citiem. Šī pieredze nav nekas tāds, ko nemainīgu glabājam pie sevis, tikšanās ar Dievu ikreiz ir jauna pieredze, kas baro un dara dzīvu mūsu dzīvi.

LŪGŠANA: Jaunava Marija, žēlastības pilnā, tu esi svētīta, jo ticēji tad, kad ticēt nebija viegli, – aizstāvi mūs. Tu, Marija, veici mūsu dzīves ceļus un nepārstāj nākt pie mums, lai ik reiz no jauna mudinātu, pārliecinātu un aicinātu mūs. Lai katra sirds, ko pārņēmusi snauda un kas pamirusi garā, sajūt Dieva visvarenību un žēlastību, kas mūsu dzīvei, upuriem un pat nāvei piešķir jēgu.
Aizstāvi visas laulātos pārus un ģimenes, lai tie pieņemtu izšķirošo lēmumu un atvērtu savu māju durvis un visas ģimenes kopīgā lūgšanā varētu sajust Dieva klātbūtni. Lai Kungs dāvā mieru tur, kur ir apjukums un bailes. Lai Dievišķā žēlastība samierina visus nesamierināmos, lai tiem pietiktu vīrišķības lūgt piedošanu un piedot citiem, jo tas ir ceļš, pa kuru Dievs ienāk mūsu dzīvē. Āmen.

Ļubo Kurtovičs OFM

Read Previous

KUNGS PARŪPĒSIES PAR VISU

Read Next

LŪGŠANU TIKŠANĀS PAR MIERU UKRAINĀ