19. oktobrī Debesu Māmiņa aicināja savus bērnus uz lūgšanu. Šo dienu mēs pavadījām Svētā Martina katedrālē Mukačevo pilsētā, kur notika XI Medžugorjes lūgšanu tikšanās Ukrainā. Miera Karaliene mūs aicina lūgties par mieru, izsūdzēt grēkus, piedot, liecināt, nolikt Svēto Misi pirmajā vietā un pielūgt Jēzu savā sirdī.

Mēs no sirds pateicamies visiem, kas palīdzēja organizēt šo lūgšanu tikšanos. Īpašs paldies bīskapam Antalam Mainakam par kopīgu Svēto Misi un svētību. Tāpat pateicamies tēvam Henriham Javorskim par atklāto liecību, tēvam Mironam Petenko par sprediķi un adorāciju un ikvienam priesterim, kurš šajā dienā lūdzās kopā ar mums un gaidīja mūs Grēksūdzes sakramentā, lai palīdzētu no jauna satikties ar mīļoto Tēvu.

Pateicamies visiem, kuri lūdzās un gavēja šīs tikšanās un Dievmātes nodomos.
Vēlamies dalīties tajā, ko piedzīvojām, un atjaunotā ticībā turpināt iet to ceļu, pa kuru Dievmāte mūs ved pie Sava Dēla.

“Šogad ar Dieva palīdzību man bija iespēja pirmo reizi piedalīties Medžugorjes lūgšanu tikšanās reizē Ukrainā. Atmosfēra, kurā mēs atradāmies, cilvēku priecīgās sejas, rindas uz grēksūdzi, kas nemazinājās visas dienas garumā, liecības, Svētā Mise… Tas viss it kā mūs aizveda uz žēlastības vietu – Medžugorji, kur Debesis pieskaras zemei.

Personīgi mani visvairāk uzrunāja adorācija. Tieši tad, sirds klusumā, es varēju uzrunāt Jēzu, atdot Viņam visas savas domas un pārdzīvojumus, sajust Viņa klātbūtni un mieru. Priecājos, ka reizi gadā “Medžugorje” ir Ukrainā un cilvēki var piedzīvot to mīlestību, ko vienmēr savos vēstījumos mums nes Dievmāte. Viņa katru no mums uzlūko kā savu bērnu un uzrunā sakot: “Priecājieties mīlestībā, bērniņi, Dieva acīs jūs esat neatkārtojami un neaizstājami, tāpēc ka jūs esat Dieva prieks šajā pasaulē.” (Dievmātes vēstījums, 25.10.2015.). (Tatjana)

“Rožukroņa lūgšana veido cilvēku. Kad tēva Mirona sprediķī dzirdēju stāstu par kādu priesteri, kurš bija kopienā (“Cenacolo”), es aizdomājos par to, kas deva šim cilvēkam spēku pārdzīvot visus tos kliedzienus, ko viņš saņēma. Viņš lūdzās trīs Rožukroņa daļas katru dienu. Mīlestība spēj atkausēt jebkuru sirdi. Lūk, tas ir patiess spēks!” (Gaļina)

“Kādā no liecībām mani uzrunāja doma katru dienu 15 minūtes pateikties Dievam par visu, kas šajā dienā ir noticis. Atbraucot mājas, arī es katru dienu sāku meklēt lietas, par ko pateikties Dievam. Pagaidām man neizdodas iekļauties 15 minūtēs, bet es cenšos un redzu, ka manā dienā ir neierasti daudz labā un daudz skaistu brīžu. Un, pat ja no pirmā acu uzmetiena diena man šķiet patiešām slikta, ieskatoties rūpīgāk, es saprotu, ka tajā tomēr ir arī daudz laba.

Adorācijās laikā es pievērsu uzmanību Vissvētākās Jēzus Sirds statujai. Šajā statujā Jēzus ar vienu roku norāda uz Savu Sirdi, ko apvij ērkšķu vainags. Taču Tā joprojām deg mīlestībā. Bet otra Jēzus roka ir caurdurta. Un es sapratu, lai arī cik ciešanu būtu manā dzīvē, manai sirdij, līdzīgi kā Jēzus Sirdij, ir jādeg mīlestībā.

Vēl es sapratu, ka nav viegli stāvēt uz ceļiem lūgšanā, adorācijā, bet cilvēks, kurš reiz ir sajutis Paradīzes smaržu, vienmēr tieksies pretī labajam.” (Tarass)

“Mans dēls izvēlējās nepareizu dzīves ceļu. Pēc šīs lūgšanu tikšanās es sapratu, ka mans garīgais vairogs ir Rožukronis un mana mātes lūgšana. Problēmu ar manu dēlu var atrisināt tikai mana stiprā ticība un pilnīga paļāvība uz Dievu. Es ticu, ka Dievmāte tur aiz rokas gan mani, gan manu dēlu.” (Ludmila)

“Man patika kopīga Rožukroņa lūgšana par mieru Ukrainā un visā pasaulē. Īpaši interesanti man bija klausīties Oksanas Nežbertas liecību. Viņa ar tik lielu mieru, patiesumu un prieku stāstīja par Jaunavu Mariju un Jēzu Kristu! Man patika viņas liecība par to, kā viņa satika Dievu caur Svētajiem Rakstiem.

Bija ļoti silta atmosfēra. Es ļoti priecājos, ka šīs tikšanās laikā es varēju izsūdzēt grēkus un vēlāk Svētajā Misē pieņemt Svēto Komūniju. Iet uz grēksūdzi mani ar saviem vārdiem iedvesmoja tēvs Henrihs. Viņš man atgādināta to, cik grēksūdze ir svarīga.

Lūgšana, dziesmas, jauki cilvēki – tāda bija lūgšanu tikšanās Mukačevo. Es ceru, ka tādas tikšanās būs vēl. Sirsnīgi pateicos visiem organizatoriem un visiem tiem, ar kuriem kopā mēs piedzīvojām šo brīnišķīgo dienu.” (Miroslavs)

“Pateicos Dievam par iespēju apmeklēt Medžugorjes lūgšanu tikšanos. Man šī tikšanās ir kā maza daļiņa Medžugorjes Ukrainā. Es braucu, lai veltītu šo laiku Jaunavai Marijai, lūgtos Viņas nodomos, kā arī lai lūgtos par mieru Ukrainā, visā pasaulē un cilvēku sirdīs. Tikšanās noslēgumā es sapratu, ka saņēmu daudz vairāk nekā atdevu. Kungs ir ļoti dāsns un gādīgs. Es sajutu to, cik stipri mūs mīl Marija, sajutu Viņas maigumu un lēnprātību. Atgriežoties mājās, manā sirdī skanēja vārdi: “Nebīsties, tikai tici!” (Mk 5,36).

Es esmu pateicīga Dievam, ka, neskatoties ne uz ko, Viņš mūs atbalsta. Lai Kungs ir pagodināts katrā pasaules nostūrī līdz pat zemes robežām! “ (Marija)