2006.g. 8. martā, Sieviešu dienā, Kaļiņingradas apgabalā tika saņemta ziņa no Medžugorjes. Dievmāte izgreznoja šo dienu ar šādu ziņu. Caurbraucot no Medžugorjes uz Baltkrieviju un Kaļiņingradu, ieradās tēvs Oļegs, kurš agrāk kalpoja Kaļiņingradas draudzē un misionāri Gottfrīds Prenners un Luīza. Viņi svinīgi man pasniedza Dievmātes figūru un grāmatu ar Dievmātes vēstījumiem no Medžugorjes un teica, ka ir jāorganizē lūgšanu grupa: “Tā vēlas Dievmāte…” Šie vārdi man nebija īsti saprotami, jo es nezināju par Dievmātes parādīšanos Medžugorjē. Taču es nevarēju nepieņemt šo “uzdevumu” un internetā sāku meklēt, kādas lūgšanas mēs varētu lūgties. Es atradu lūgšanu “Miera kronītis”, ko sākām lūgties pēc katras svētdienas Svētās Mises kopā ar tēvu Ježi mazā draudzē netālu no Kaļiņingradas.
Jums vajadzēja redzēt, ar kādu saviļņojumu Medžugorjes Dievmāti pieņēma draudzes vecākā gada gājuma locekļi! Jūlija sākumā, lūgšanu tikšanās laikā Sanktpēterburgā, mēs uzzinājām nedaudz vairāk par Medžugorji un, atgriezušies mājās, katru ceturtdienu sākām lūgties Rožukroni Svētās Ģimenes draudzē Kaļiņingradas pilsētā. Lūgšanu grupas garīgais vadītājs bija tēvs Vitālijs, vēlāk draudzes prāvests tēvs Aleksandrs. Nedaudz vēlāk Kaļiņingradas apgabalā izveidojās vēl trīs lūgšanu grupas, bet 2008.g. viena lūgšanu grupa “Margrietiņa”, kas lūdzās par kādu priesteri.
Īsumā ir grūti aprakstīt šķēršļus, ar kuriem mēs saskārāmies, lai aizbrauktu uz Medžugorji. Caur avīzi “Medžugorjes Balss” mēs atradām Danuti no Lietuvas, kura organizēja svētceļnieku grupu uz Medžugorji 2009.g. jūnijā. Grupu pavadīja tēvs Sigits. Salūztot diviem datoriem, mēs sarakstījāmies ar Terēzi no kopienas “Marijas Gaisma”, lai saņemtu rakstisku ielūgumu uz Bosniju un Hercegovinu. Sagaidīt un izprintēt šo ielūgumu nācās jau uz trešā datora kādas draudzes locekles darbavietā.
Ir grūti aprakstīt šī brauciena garīgos augļus divos vārdos. Mēs bijām 7 cilvēki: 6 laji un viena mūķene Joņa, 80 gadus veca, kura jau sākot no trešā parādīšanās gada lūdzās un gavēja Medžugorjes garā. Mūķene teica, ka viņas sapnis nokļūt Medžugorjē, kas ilga 25 gadus, beidzot piepildījās. Katrai svētceļniecei ir kādas dziļi personiskas atmiņas par šo braucienu. Bija ļoti daudz zīmju, kas liecināja, ka Vissvētākā Marija ir mums blakus.
Dievmāte no Kunga izlūdza man ļoti svarīgu žēlastību. Kādu nakti es paliku Medžugorjes baznīcā, lai lūgtos par kādu man tuvu cilvēku, kurš bija nonācis alkohola atkarībā. Kādā brīdī naktī es iemigu, tāpat kā daudzi citi nogurušie svētceļnieki, kas atradās baznīcā. Sapnī es redzēju savu mammu, kura aizgāja mūžībā 2003.gadā. Sapnī es viņai žēlojos, ka mana lūgšana nepalīdz, un jautāju, vai tā vispār ir vajadzīga tieši par šo cilvēku. Mamma man sapnī atbildēja: “Lūdzies, meitiņ!” No šiem vārdiem es pamodos. Līdz rīta Misei bija viena stunda, un es sāku lūgties Rožukroni. Kopienā “Cenacolo” es atstāju lūgšanu šajā nodomā. Kad Podbrdo kalnā kopā ar lietuviešu grupu lūdzāmies Rožukroni, man iedeva tulku. Viņas vārds bija tāds pats kā manai mammai – Vanda. Tā bija zīme, ka mamma mani pavada šajā svētceļojumā. Ar Dieva palīdzību šis cilvēks atbrīvojās no atkarības. Pateicība Dievam!
Atgriežoties no Medžugorjes, mēs vēlējāmies arī turpmāk tikties Medžugorjes garā. Tādēļ mēs apmeklējām gandrīz visas lūgšanu tikšanās Baltijas valstīs: Viļņā, Utenā, Rīgā, Šiluvā, Aglonā…
2015. gadā pirmo reizi tika organizēts brauciens uz Medžugorji no Kaļiņingradas apgabala, ko pavadīja verbistu mūks tēvs Ježi. Kāds laulātais pāris no mūsu lūgšanu grupas arī pirmo reizi devās uz Medžugorji. Viens no viņu spilgtākajiem svētceļojuma iespaidiem bija tas, ka daži svētceļnieki pirms šī brauciena nelūdzās Rožukroni, bet pēc Medžugorjes apmeklējuma tā kļuva par viņu mīļāko lūgšanu. Medžugorjes Dievmāte māca būt pastāvīgiem lūgšanā. Rožukroņa lūgšana vieno ģimeni no iekšienes un arī ģimenes savā starpā. Es esmu laimīga, ka jau no lūgšanas grupas dibināšanas sākuma es lasu vēstījumus un lūdzos kopā ar savu vīru. Laulāto kopīgā lūgšana ir kā dziedinošs balzams. Mūsu grupa sākās ar laulātajiem pāriem no kustības “Laulāto tikšanās”. Baznīcā Rožukroņa lūgšanā mums pievienojās mūsu bērni. Reiz četrgadīgais mazdēls mājās redzēja, kā es kārtējo reizi lūdzos novennu Pompejas Dievmātes godam. Ar manu atļauju viņš klusi sēdēja man blakus. Tā viņš iemācījās lūgties Rožukroni. Tagad viņam ir 6 gadi, un viņš vēlas iepazīstināt ar Kungu visus savus draugus un mājas lūgšanā nereti vada Rožukroni.
Dievmātes aicinājums tieši man ir Mātes padomi un rūpes. Kā mātes nenogurst atkārtot saviem bērniem saudzēt sevi, kaut ko darīt savā labā un bērnu dēļ var izdarīt daudz, tā arī mūsu Debesu Māte dara visu iespējamo, lai Dieva bērnus vestu uz atpestīšanu, atgādinot par lūgšanu, grēku nožēlu, gavēni… Un parādīšanās, kas ilgst jau tik daudzus gadus, tikai apstiprina Viņas mīlestību.
Mēs neesam Dievmātes vislabākie bērni: ir gan garīgi pacēluma brīži, gan kritieni. Dažādu iemeslu dēļ pēdējā laikā lūgšanu grupas tikšanās ir retākas un sarucis dalībnieku skaits. Mēs lūdzamies par mūsu vajadzībām mājās un iespēju robežās iesaistāmies nepārtrauktajā Rožukroņa lūgšanā par mieru visā pasaulē. Mana tante Viktorija, kurai ir 84 gadi, vienmēr priecājas par piedāvājumu iesaistīties šajā lūgšanā. Kristiešu vienotība un iespēja atbalstīt vienam otru garīgi nav tikai skaisti vārdi. Mēs atceramies, ka Dievmāte savos vēstījumos saka, ka ar lūgšanu un gavēni var apturēt pat karu.
Šobrīd mums ļoti pietrūkst kopīgu lūgšanu. Šajā visiem tik grūtajā laikā daudzi vienojas lūgšanā. Radās ideja: tiem, kam to atļauj interneta ātrums, apvienoties online lūgšanu grupā. Online lūgšanu grupai pievienojās 20 cilvēki no dažādām valstīm. Šajā sarežģītajā laikā šī online lūgšanu grupa ir kā turpinājums Medžugorjes lūgšanu grupai. Pirmā lūgšanu grupas tikšanās notika zīmīgā datumā – 13. martā, bet 13. maijā mūsu online lūgšanu grupai apritēja 2 mēneši.
Pateicība Kungam par garīgo pieredzi Medžugorjē, par Dievmātes palīdzību un Viņas lūgšanām par mums, grēciniekiem!
Jeļena, Krievija
