Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2020. gada 25. augustā
“Mīļie bērni! Šis ir žēlastības laiks. Es esmu kopā ar jums un no jauna jūs, bērniņi, aicinu: atgriezieties pie Dieva un lūgšanas, līdz lūgšana kļūst par jūsu prieku. Bērniņi, jums nebūs ne nākotnes, ne miera tikmēr, kamēr jūsu dzīve nekļūs par personisku atgriešanos un pārmaiņām uz labu. Ļaunums beigsies, un jūsu sirdī un pasaulē valdīs miers. Tāpēc, bērniņi, lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties! Es esmu ar jums un aizbilstu par ikvienu no jums savam Dēlam Jēzum. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Ja mēs vēlētos uzzināt, kas cilvēkiem ir svarīgāks par visu, mēs, protams, saņemtu dažādas atbildes. Bieži dzirdam, un, iespējams, paši esam teikuši: “Viss ir sīkums, galvenais, lai būtu veselība!” Tā cilvēks runā brīžos, kad viņam ir pamats būt pateicīgam par veselību. Citos gadījumos cilvēkiem svarīgāka ir nauda, karjera, panākumi…

Bet kas tad īstenībā ir vissvarīgākais? Vissvarīgākais ir tas, kas saistīts ar patieso dzīves mērķi un pilnīgu laimi. Un laimes sajūtas meklējumos cilvēki nereti pieviļas: uzskata par būtiskām un nepieciešamām savā dzīvē nenozīmīgas, laicīgas lietas, un, tās iegādājoties, saprot, ka tās nav viss nepieciešamais, tomēr, arī tās nenopērkot izjūt vilšanos, reizēm pat ir tik nomākti – tuvu dzīves bezjēdzīguma sajūtai.

“Tikai mans Dēls jums dāvā patieso dzīves jēgu un prieku,” saka Dievmāte vienā no saviem vēstījumiem. Šajā visaptverošās cīņas laikā, ko piedzīvo pasaule, viņa vēršas pie mums un norāda ceļu uz nākotni un mieru. Viņa runā par patiesām un mūžīgām vērtībām, kuras iespējams sasniegt tikai ar lūgšanu un pārveidošanos, un mudina mūs pieņemt savās rokās un sirdīs tos līdzekļus, ar kuru palīdzību iespējams pārvarēt ļaunumu un iegūt mieru.

Pasaulē nekas nemainīsies, kamēr nenotiks izmaiņas mūsu sirdīs un netiks pārveidots mūsu prāts, ko Dievs dāvā tiem, kas To vēlas un meklē. Dievmātes vārdi un aicinājumi ir cerības un optimisma pilni – mums tie tikai jāpieņem un jācenšas īstenot savā dzīvē.

Blakus materiālajiem vīrusiem, ko ar neapbruņotu aci nevar saskatīt, nepieciešams cīnīties ar garīgajiem vīrusiem, kas, iespējams, ir vēl bīstamāki un izplatītāki par koronavīrusu: tie ir pašpietiekamības, noslēgtības sevī, vēlmes pēc komforta un pašapmierinātības vīrusi. Bez tam kristieši slimo ar letarģijas, oportūnisma vīrusu un neīstas paļāvības visvarenību.

Mēs visi šobrīd pārdzīvojam vīrusa nomāktu periodu, ar ierobežotības un neapmierinātības sajūtu – bet Dievs stāv pāri jebkurai situācijai, valda pār vēsturi, visumu un mūsu mazajām dzīvēm.

Šis mazais vīruss ir palīdzējis mums ieraudzīt, ka cilvēks nav visspēcīgs, bet trausls un viegli ievainojams. Tikai ar gara, ticības un lūgšanas spēku iespējams pārvarēt jebkuru mokošu un nospiedošu situāciju, piedzīvot uzvaru pār ļauno un iemantot nākamību un mieru pasaulē, ko apsola mums Dievmāte. Pacentīsimies un beidzot izšķirsimies ieklausīties viņas mātišķajos vārdos.

Lūgšana: Vissvētākā Jaunava Marija, vieni no pirmajiem vārdiem, ko tev teica Debesu Tēva sūtītais Erceņģelis Gabriēls, bija: ”Nebīsties, Marija!” Tos dzirdot, tu klusēji un tava sirds bija atvērta Dievam. Arī Upurēšanas laikā tu dzirdēji pravietiskos Simeona vārdus: “Un zobens caurdurs Tavu dvēseli”. To visu tu esi piedzīvojusi, dzirdējusi un pārcietusi savā dzīvē. Šajā pasaulē tu izdzīvoji visu, caur ko nākas iet mums: piedzīvoji dažādas dzīves situācijas, mokošas un smagas, un tu netiki atbrīvota no neviena pārdzīvojuma, ar kādu saskaramies dzīvē, un tieši tādēļ tev ir tiesības mūs uzrunāt un saukt ceļā, kuru esi veikusi pati, zinot, ka Dievam nav nekā neiespējama. Pateicamies tev par uzmundrinājumu un iedrošinājumu tavos aicinājumos. Uzticam tev visus, kas pārdzīvo smagas situācijas, izjūt nemieru un bailes. Palīdzi viņiem sajust tavu mātes tuvumu un žēlastību pilnību, ko caur tevi mums dāvā Dievs. Āmen.

Ļubo Kurtovičs OFM