LŪGŠANA UN GAVĒNIS DARA BRĪNUMUS

Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2020. gada 25. septembrī
“Mīļie bērni! Es esmu ar jums tik ilgi tāpēc, ka Dievs ir dižens savā mīlestībā un manā klātbūtnē. Bērniņi, es jūs aicinu: atgriezieties pie Dieva un lūgšanas! Lai jūsu dzīves mēraukla ir mīlestība! Un neaizmirstiet, bērniņi, ka lūgšana un gavēnis dara brīnumus jūsos un ap jums. Lai viss, ko jūs darāt, ir Dieva godam, – tad Debesis piepildīs jūsu sirdi ar prieku un jūs jutīsiet, ka Dievs jūs mīl un sūta mani glābt jūs un zemi, uz kuras dzīvojat. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Augusta un septembra vēstījumos Dievmāte atkal atgādina: “Atgriezieties pie Dieva un lūgšanas”. Māte atkārto, jo bērni mēdz aizmirst. Atcerēsimies savu bērnību: cik reižu mātei nācās atkārtot vienu un to pašu, mēs taču nedzirdējām un negribējām dzirdēt, ko saka mums mamma. Garīgajā ziņā mēs joprojām esam bērni. Māte labi redz Savu bērnu garīgo stāvokli, un tādēļ Viņai nākas no reizes uz reizi atkārtot vienu un to pašu. Viņa saka ļoti vienkāršas lietas, bet tieši šis vienkāršās lietas vienlaikus ir tik grūti īstenot dzīvē.

Māte runā par to, ko mēs jau zinām, un tādēļ mums šķiet, ka vairs nav vērts klausīties tālāk. Runas par to bērniem liekas garlaicīgas, nogurdinošas un mūžam nemainīgas. Tomēr cita ceļa vai jebkādu citu līdzekļu nav. Māte var runāt, uzrunāt, bet nevar pieņemt lēmumus un dzīvot mūsu vietā. Viņa ne reizi vien mums ir teikusi: “Mīļie bērni, atsāciet dzīvot pēc maniem vēstījumiem. Cik reižu mēs esam dzirdējuši Viņas aicinājumus lūgties un gavēt.

“Bērniņi, tam, kurš lūdzas, nav baiļu no nākotnes, un tas, kurš gavē, nebaidās no ļaunuma” (25.01.2001.); “… aicinu lūgties un gavēt manos nodomos, jo sātans vēlas izjaukt manu plānu.” (25.08.2011.) Šodienas vēstījumā Viņa mums saka: “Lūgšana un gavēnis dara brīnumus mūsos un ap mums.”

Tas, ko mums Vissvētākā Jaunava Marija kā Baznīcas Māte vēsta, ir zināms kopš kristietības sākuma un apstiprināts daudzu svēto dzīves gājumā un mācībā. Svētais Pēteris Hrizologs, Rovennas bīskaps saka: “Lūgšana klauvē pie durvīm, gavēšana iegūst, žēlsirdība saņem. Lūgšana, žēlsirdība un gavēnis kopā veido veselumu un savstarpēji dzīvina cits citu.

Jo gavēnis ir lūgšanas dvēsele, bet žēlsirdība ir gavēņa dzīve. Lai neviens tās nešķir, jo tās ir nedalāmas. Kas praktizē tikai vienu vai divas no tām, tam nav nekā.” Cilvēks visgodīgāk nostājas Dieva priekšā brīžos, kad jūtas bezspēcīgs, mazs, kad to apgrūtina krusts un ciešanas, – tad arī mūsu lūgšanas ir godīgākas, dziļākas un piepildītākas.

Tā arī tēvs Slavko Barbaričs, patiess Dievmātes skolas skolnieks, mūs mācīja: “Savu bezspēcību cilvēkam vieglāk pārdzīvot gavēņa laikā, jo, gavējot miesai, dvēsele ir vairāk atvērta Dievam. Bez gavēņa mūsu lūgšanas vārdam nav īstena pamata.”

Dievam pieder ne vien mūsu dvēsele un sirds, bet arī miesa. Un tieši gavēņa laikā Dievs visvairāk sajūtams tieši fiziskā ziņā. Gavēnis ir līdzeklis, nevis mērķis, tāpat kā lūgšana.

Gavēnis nav vajadzīgs Dievam, bet mums, lai nonāktu pareizā gan miesas, gan dvēseles stāvoklī. Gavēnis pats par sevi nerada ticību, bet var atvērt sirdi tās uztverei, lai Dievs pēc tam varētu veikt Savus brīnumdarbus mūsos un apkārt mums. Ticība izriet no dzirdētā Dieva Vārda, bet gavēnis Kad mācekļiem neizdevās no zēna izdzīt ļauno garu, tie jautāja Kungam – kāpēc. Jēzus atbildēja: “Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu.” (Mk 9,29).

Būsim drosmīgi atkal iedzīvināt sevī Dievmātes vārdus un aicinājumus, tos nopietni īstenot dzīves praksē, lai arī mēs paši spētu piedzīvot Dieva brīnumus savā dzīvē.

Lūgšana: Svētā Jaunava Marija, pateicamies tev par mātišķo pacietību šo gadu laikā kopā ar mums, taviem bērniem! Paldies, ka nepagursti būt kopā ar mums! Piedod mums mūsu sirds kurlumu un aklumu! Klauvē, klauvē pie mūsu sirds durvīm, kamēr mēs sadzirdēsim tavu mātes aicinājumu! Izlūdz mums žēlastību, tu, žēlastības pilnā, – žēlastību ielikt savu sirdi tavās rokās, lai tu varētu vest mūs patiesiem soļiem pie Jēzus. Tu gāji un pieaugi ticības ceļā. Tu esi Ticības Māte, svētīga, jo ticēji. Izlūdz visiem, kas tumsā apmaldījušies meklē gaismu un savas dzīves jēgu, to atrast caur tevi Dievā, Kas vienīgais ir mūsu dzīves piepildījums un mērķis. Āmen.

Ļubo Kurtovičs OFM

Read Previous

Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2020. gada 25. septembrī

Read Next

Gatavošanās tēva Slavko Barbariča 20. nāves gadadienai