Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2021. gada 25. janvārī
“Mīļie bērni! Šajā laikā es jūs aicinu lūgties, gavēt un atteikties, lai jūs kļūtu stiprāki ticībā. Šis ir atmodas un atdzimšanas laiks. Kā daba, kas sevi dāvā, tā arī jūs, bērniņi, padomājiet par to, cik daudz esat saņēmuši. Esiet priecīgi miera un mīlestības nesēji, lai jums būtu labi virs zemes. Ilgojieties pēc Debesīm, Debesīs nav ne skumju, ne naida. Tāpēc, bērniņi, no jauna apņemieties atgriezties, un lai jūsu dzīvē valda svētums! Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Pagājušajā mēnesī Dievmāte mūs aicināja būt par cerības lieciniekiem. “Bērniņi, nepieļaujiet, ka apdziest jūsu ticība un cerība uz labāku nākotni.” Šajā vēstījumā Vissvētākā Jaunava Marija mums norāda, ka nepieciešams nostiprināt ticību. Ticība, cerība un mīlestība – lūk, trīs tikumi, uz kuriem balstās mūsu garīgā dzīve. Nekad nepienāks tāds laiks, kad varēsim teikt, ka pietiekoši ticam, pietiekoši mīlam Dievu, bet mūsu cerība ir tik stipra, ka nekas to nevar ietekmēt. Šajos tikumos mums vienmēr ir izaugsmes iespējas.

Visu šo gadu laikā Vissvētākā Jaunava Marija daudzkārt mums stāstījusi par efektīviem veidiem, kā barot un stiprināt mūsu ticību Dievam. Tie – lūgšana, gavēnis, pašaizliedzība, žēlsirdības darbi – ir kristiešu pārbaudīti līdzekļi.

Pirms Lielā gavēņa sākuma Dievmāte mūs iedvesmo pret šiem līdzekļiem izturēties nopietni, izmantot tos savas ticības, cerības un mīlestības nostiprināšanai. Gavēņa laikā mēs ierobežojam savus ēšanas paradumus, ieviešam citus ierobežojumus, mērdējam miesu – tādējādi sējot sēklu, kas nesīs jaunus augļus. Tas ir atgriešanās, atjaunošanās, noietā ceļa pārdomu laiks un laiks jaunu spēku meklēšanai, lai turpinātu savu ceļu.

Dievmāte mūs ir brīdinājusi, ka mēs vēl neesam sasnieguši savu mērķi, mēs esam tikai ceļā uz to. Mums vēl nav izdevies sasniegt ticības un tikumīgas dzīves pilnību, mēs pagaidām esam tikai ceļa sākumā. Svētais Francisks dzīves noslēgumā brāļiem teica: “Mani brāļi, mēs vēl neko neesam izdarījuši, sāksim visu no gala.”

Mūsu dzīve ir nemitīgs sākums. Ik dienu mēs atkal un atkal sākam visu no jauna. Tā mēs ejam uz savu gala mērķi. Būtu labi, ja mēs visu mūžu uzmanīgi klausītos un darītu to, ko saka Dievmāte. Tikai tā mēs nevis zaudēsim, bet gan iegūsim visu, ko Dievs vēlas mums dot.

Viņas aicinājums ir balss no Debesīm. Tā ir Mātes balss, kas aicina labot mūsu kļūdas. Mēs nerunājam tikai par ierobežojumiem ēšanas ziņā. Mēs esam aicināti savā dzīvē noteikt jaunas sevis disciplinēšanas un pašaizliedzības robežas. Šķiet, ikviens ir uzkopis galdu, dzīvokli, māju, kad tur valda briesmīga nekārtība. Biežāk to mēs izjūtam kā nepatīkamu pienākumu – sakopt, ieviest kārtību, salikt lietas pa vietām. Mēs par to nepriecājamies. Mums patīk šos darbus atlikt uz vēlāku laiku. Tomēr tad, kad to esam paveikuši, kad noteikto vietu esam sakārtojuši, jūtam gandarījumu. Šāda darbošanās mūs atbrīvo un atslābina. Dažkārt mēs no kaut kā atsakāmies, jo tas tobrīd ir nepieciešamāks kādam citam. Arī tas var sniegt labsajūtu un atvieglojumu.

Gavēnis mums parāda, cik maz nepieciešams cilvēka laimei, dzīvei. Parasti mēs uzkrājam mantas, pārtiku, un pēc tam pārliecināmies, ka tās nesniedz mums to, pēc kā alkstam, kas mums nepieciešams.

Tomēr mums jāievieš kārtība ne tikai savās lietās, ne tikai savā istabā, skapī vai mājā. Daudz svarīgāk ir sakārtot savu dvēseli. Iespējams, tajā sakrājies pārāk daudz naida, nepatikas, nolaidības. Varbūt to nomāc vaina vai grēks, ko nesam sev līdz. Bet mēs taču varam atbrīvoties no šis nastas. Vajag tikai saņemt drosmi aiziet pie Tā, Kas mūs sauc: Nāciet pie manis visi, bēdu nomāktie…”

Iesākumā svarīgi nostāties spoguļa priekšā, paskatīties uz sevi un ieskatīties sevī. Atzīt: “Tas esmu es ar visiem saviem talantiem un trūkumiem, nastām un vājībām.” Atzīt savu stāvokli un ieraudzīt, kur manā dzīvē nepieciešami labojumi. Kur manī valda nekārtība, kas man jāsakārto. Varbūt nav kārtības manās attiecībās ar cilvēkiem, manā dienas norisē, manos pienākumos un atbildībā, manā attieksmē pret ēdienu vai naudu. Varbūt nekārtībā ir mana dvēsele, mana attieksme pret Dievu.
Nav jānobīstas ieraugot, cik daudz nepieciešams mainīt un attīrīt. Svarīgi ir sākt. Pietiek ar nelielu soli, nelielām pārmaiņām. Mums nav tiesību krist izmisumā, jo Dievs var paveikt nepaveicamo, ja mēs izdarīsim to, kas ir mūsu spēkos.

Lūgšana: Vissvētākā Jaunava Marija, Miera Karaliene, tu nepagurstoši sauc Savus bērnus, tavai pacietībai pret mums nav gala. Aizstāvi mūs, lūdzies par mums, pat tad, kad mēs nedzirdam un tavi aicinājumus neņemam vērā. Tu esi svētīta un pilna žēlastības, jo ticēji – piepildīsies viss, ko tev teicis Kungs. Izlūdz mums stipru ticību. Lūdzam tevi, Māte, palīdzi mums visā nopietnībā pieņemt tos līdzekļus, uz kuriem tu norādi visu šo gadu laikā, palīdzi tos īstenot mūsu dzīvē un iepazīt patiesību, uz kuru tu mūs ved. Lai Dievs saskaņā ar tavu aizbildniecību, Māte Marija, mums dāvā gribu un apņēmību ik dienu izvēlēties mūžību un Dievu. Lai Dievs atbrīvo mūsu sirdis no naida, nepatikas pret dzīvi, sevi un citiem, lai tajās modina alkas pēc Debesīm un Dieva, jo vienīgi Viņš var tām dot jēgu un piepildīt ar mieru. Āmen.

Ļubo Kurtovičs OFM