Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2022. gada 25. septembrī:
“Mīļie bērni! Lūdzieties, lai tādējādi Svētais Gars jūs apgaismotu, tā ka jūs būtu priecīgi Dieva meklētāji un neierobežotas mīlestības liecinieki. Es esmu ar jums, bērniņi, un no jauna jūs visus aicinu: saņemiet drosmi un lieciniet ar labajiem darbiem, kurus Dievs dara jūsos un ar jūsu starpniecību Esiet priecīgi Dievā. Dariet savam tuvākajam labu, lai jums klātos labi virs zemes, un lūdzieties par mieru, kas ir apdraudēts, jo sātans vēlas karu un nemieru. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Augusta vēstījumā Dievmāte teica, ka lūdz savam Dēlam dāvāt stipru ticību un cerību uz labāku nākotni. Mēs zinām, cik viegli ir ticēt labvēlīgai nākotnei, kad mums viss ir labi. Kad mūs piemeklē nelaime un krusts, tam ticēt nav viegli. Tas ir mūsu ticības pārbaudījums.

Svētais Pāvils vēstulē romiešiem saka: “Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu.” (Rom 8, 28a) Dievs mūsu dzīvē vērš visu par labu pat tad, kad mēs to neredzam un nejūtam. Tādēļ vajag vairāk mīlēt Dievu un mazāk uztraukties par savu dzīvi. Mīlēt Dievu mēs spējam tikai tāpēc, ka Viņš pirmais mūs ir mīlējis.

Nereti ir tā, ka dzīves likstu un traģēdiju dēļ mēs krītam sevis žēlošanā, kā to sauc Dostojevskis, dvēseles saldā inde. Sevis žēlošana mūsos nogalina dzīvesspēku un vēlmi dzīvot. Bet pat tajās nepatikšanās un traģēdijās, kas mūs piemeklēja, Dievs bija ar mums. Viņš tās pieļāva. Tādēļ nevajag jautāt: “Kāpēc tas notika ar mani?” bet gan, “kadēļ tas notika ar mani?” Pat visgrūtākās dzīves situācijas Dievs var vērst par labu.

Jaunava Marija, kuru mēs saucam par Svētā Gara līgavu, šī mēneša vēstījumā mūs aicina lūgt Svēto Garu, lai, Viņa gaismas izgaismoti un Viņa spēka stiprināti, mēs sāktu meklēt Dievu. Bet mēs Viņu nemeklētu, ja Viņš pirmais mūs nemeklētu un nesatiktu savā Dēlā. Lūgšana kā cilvēka satikšanās ar Dievu vienmēr ir Dieva žēlastības dāvana, ne mūsu nopelns. Pats Dievs ar brīvu žēlastību iznāk mums pretī. Satikties ar Viņu mēs varam tāpēc, ka Viņš pats vēlas mūs satikt, ir klātesošs un gaida, kad mēs būsim šeit, gatavi satikt Viņu.

Mēs zinām, ka lūgšana dara iespējamu Svētā Gara nosūtīšanu. Kopā ar apustuļiem Marija, gaidot Jēzus apsolījumu, Svēto Garu, atradās vienprātīgā un pastāvīgā lūgšanā. Par Viņu Jēzus saka, ka Viņš mūs pamācīs pēc Viņa aiziešanas un atgādinās mums visu, ko Viņš teica. Bet Svētā Gara spēks un varenība tika dots ne tikai apustuļiem, bet arī visiem ticīgajiem – visiem, kuri lūdz no Tēva Svētā Gara dāvanu.

Tā arī baznīca bez Svētā Gara ir tikai cilvēku veidota organizācija. Bez Svētā Gara mūsu lūgšanas ir tikai vārdi. Bez Svētā Gara mēs paliekam šīs pasaules tumsas verdzībā, pasaules, kas ir nomaldījusies bez Dieva gaismas. Mums ir vajadzīgs Svētā Gara spēks, kas mūsos atmodina vēlmi un centienus meklēt Dievu.

Tikai satikuši Dievu, mēs varam par Viņu liecināt citiem; dot citiem mēs varam tikai to, kas ir mums pašiem.

Lai Jaunava Marija, žēlastības pilnā un Dieva piepildītā, ved mūs uz patiesu tikšanos, Dieva pieredzi un Dieva mīlestību, kas piepilda Viņu pašu.

Lūgšana: Jaunava Marija, žēlastības un žēlsirdības Māte, atvērta Svētā Gara dvesmai, kļuvusi par Viņa līgavu, aizbildini par mums sava Dēla priekšā. Nepārstāj mūs pamudināt, īpaši, kad mēs attālināmies, kad kļūstam garā vāji, lai mūsos nemitīgi degtu tiekšanās pie Dieva. Māte Marija, izlūdz mums karstu sirdi, kas gatava atgriezties un mainīt dzīvi, lai mēs varētu pieņemt Kunga apsolīto prieka pilnību, ko tikai Viņš spēj mums dot. Kopā ar tevi, Marija, vēlamies lūgt piedzīvot bezgalīgo Dieva mīlestību, par ko vēlamies priecīgi liecināt un tādā veidā dienu no dienas kļūt par tavas mātišķās klātbūtnes un tuvuma lieciniekiem. Tev, Marija, uzticam visus mūs, īpaši tos, kuri ir attālinājušies no Dieva mīlestības avota un dzīvo bailēs un apjukumā. Lai katra sirds izjūt mieru, ko Jēzus, Miera Karalis, mums vēlas dot. Amen.

t. Ļubo Kurtovičs OFM