Šogad no 23. līdz 25. aprīlim Medžugorjē norisinājās Lietuvas dienas, kurās piedalījās gandrīz 200 lietuviešu svētceļnieku no dažādām Lietuvas vietām. Mūsu sirdis pārņēma liels prieks, kad daļiņa Lietuvas ieradās Medžugorjē.
Ideja rīkot Lietuvas dienas radās aptuveni pirms gada, kad pēc Gavēņa, lūgšanas un klusuma semināra, ko katru gadu organizē kopiena “Marijas Gaisma”, daži no tur esošajiem entuziastiem sajuta vēlmi uzaicināt pēc iespējas vairāk tautiešu uz šo žēlastības vietu. Radio Marija pārstāvji nolēma uzaicināt “Debesu Vēstniecību” – Medžugorji un organizēt īpašu programmu par Medžugorji: “Mani bērni, lūdzieties.” Radio Marija ierakstu, kā arī dalībnieku liecības var noklausīties šeit:
Iespējams, jūs esat dzirdējuši, ka Radio Marija arī ir Medžugorjes auglis.
Jaunava Marija un mūsu Māte, Miera Karaliene, sacīja, ka neviens cilvēks neatbrauc uz Medžugorji nejauši, viņa katru uzaicina personīgi. Īpaši mēs priecājamies par to, ka mūsu dārgie priesteri atsaucās šim personīgajam uzaicinājumam. Esam pateicīgi, ka mūs vadīja un pavadīja arhibīskapi – Kauņas bīskaps Kestutis Kevala un Šauļu bīskaps Eugenijus Bartulis. Viņu lūgšanas, klātbūtne un rūpes vēl plašāk atvēra Debesu vārtus un mūsu sirdis. Vēl mūs pavadīja priesteri, kuru kalpojums (grēksūdžu uzklausīšana, palīdzība tulkot utt.) bija ļoti vērtīga programmas daļa Lietuvas dienās Medžugorjē. Vēlamies priecāties par to, ka dažu priesteru aicinājums uz priesterību arī ir viņu viesošanās Medžugorjē auglis. (“No viņu augļiem jūs tos pazīsiet.” Mt 7, 15-20).
Tie svētceļnieki, kuri atbrauca ātrāk, varēja nedaudz pastaigāties pa Medžugorji, dzirdēt Patrika un Nensijas dzīvesstāstu. Viņi ieradās Medžugorjē no Kanādas pirms 30 gadiem, atbraukšanas galvenais mērķis – atmaksāt priesteriem par to, ka viņi velta savas dzīves mums un tikai caur viņu rokām svētās grēksūdzes laikā atveras Debesu vārti. Un arī tas, ka dzīve saskaņā ar Miera Karalienes vēstījumiem dara brīnumus mūsos un mums apkārt.
Lietuvas dienu Medžugorjē 1. dienā, kopējās programmas ietvaros, mūs sagaidīja kopienas “Marijas Gaisma” dibinātāja Terēze Gažiova, kura pastāstīja mums par to, kā šajā mazajā ciematā aizsākās Jaunavas Marijas parādīšanās vēsture Bosnijā un Hercegovinā. Terēze iepazīstināja ar 5 svarīgām praksēm Jaunavas Marijas skolā, kuras praktizēt esam aicināti mēs visi: Rožukroņa lūgšana, ikdienas Svēto Rakstu lasīšana, Sv. Mise, gavēnis ar maizi un ūdeni trešdienās un piektdienās un ikmēneša grēksūdze. Vēl Terēze pastāstīja to, ka Jaunava Marija, šajā zemē nosaucot sevi par Miera Karalieni, kādā no saviem vēstījumiem (2009. g. 14. novembrī) teica: “Tas, ko es aizsāku Fatimā, turpinās Medžugorjē – mana Sirds triumfēs.” Šie vārdi mums ir īpaši aktuāli mūsdienu sociāli-politiskajā kontekstā un vieš cerību, zinot, ka Fatimā Jaunava Marija runāja par Krieviju un lūdza to veltīt viņas Bezvainīgajai Sirdij.
Lietuviešus silti sveicināja un apsveica Medžugorjes draudzes prāvests t. Zvonimirs Pavičičs, un Sv. Mises laikā mūs satika arhibīskaps Aldo Kavalli, apustuliskais vizitators no Vatikāna Medžugorjē, kurš teica sprediķi. Viņš uzsvēra, ka Medžugorje ir žēlastības vieta un Jaunava Marija mūs pavada lūgšanā, kuras centrā ir Euharistija. Pēc pusdienām visi svētceļnieki uzkāpa parādīšanās kalnā, Podbrdo, un pēc atgriešanās kopā ar citiem svētceļniekiem no visas pasaules pievienojās vakara lūgšanu programmai Sv. Jēkaba baznīcā, kur, pirms Sv. Mises, lūdzoties Rožukroņa Sāpīgos noslēpumus, katram bija iespēja klusumā atvērt savu sirdi un sveikt Miera Karalieni (parādīšanās brīdis).
2. un 3. Lietuvas uzturēšanās dienā Medžugorjē mums bija unikāla iespēja un dāvana dzirdēt t. Ļubo Kurtoviņa lekciju, kurā viņš ar mums dalījās dažādās pārdomās. Mēs lasām viņa pārdomas katru mēnesi laikrakstā “Marijas Gaisma”, tādēļ bija liels prieks dzirdēt un redzēt priesteri, kurš uzrunāja sirdis.
Stiprs lietus ieviesa korekcijas mūsu programmā, tāpēc 2. dienā mēs devāmies uz kopienu “Cenacolo”, kur dzirdējām iedvesmojošus stāstus par izmaiņām dzīvēs, kur varējām pārliecināties, ka “Dievam nav nekā neiespējama” ( māsa Elvīra). 1983. gadā dibinātā kopiena “Cenacolo” kļuva par maigu Dieva atbildi to izmisušo jauniešu kliedzienam, kuri bija noguruši, vīlušies, bezcerībā, atkarīgi no narkotikām, bet meklēja prieku un īsto dzīves jēgu.
Programmas pēdējā dienā mēs dzirdējām par Krusta ceļa nozīmi, par to, ka Jaunava Marija mums piedāvā sadarboties: upurēt dažādas grūtības, pārdzīvojumus un mūsu personīgos krustus, savienot tos ar Jēzus ciešanām un īpaši lūgties viņas nodomos. Mēs uzkāpām Križevac kalnā, kur varēja dzirdēt lūgšanas lietuviešu valodā. Mēs veltījām mūsu lūgšanas par mieru Ukrainā un Lietuvā, kuru neatkarības vēsture, kā to atzīmēja arhibīskaps Kestutis Kevala, liecina par Dieva brīnumiem, kas paveikti mūsu tautas labā.
“Krusts ir uzvaras zīme, ar šo zīmi tu uzvarēsi!”
Mēs esam aicināti nepazaudēt saņemtās Debesu dāvanas un turpināt dzīvot saskaņā ar Marijas vēstījumiem, dzīvot kā svētceļniekiem, nesot Medžugorjes vēstījumus tur, kur mēs atrodamies. Marija mūs aicina veidot mazās lūgšanu grupas: “Jo kur divi vai trīs sapulcējušies manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū,” (Mt 18,20) un tādā veidā lūgties par mieru, jo “ar gavēni un lūgšanu var apturēt pat karus.” (1982. g. 6. augusta vēstījums)
Es ļoti ceru, ka Lietuvas dienas Medžugorjē kļuva par brīnišķīgu sākumu, lai atjaunotu Dieva nodomu un plānu piepildījumu visas pasaules pestīšanai caur Jaunavu Mariju Lietuvā, un arī ticu, ka varēsim satikties Medžugorjes dienās arī nākamajā gadā!
Paldies par to, ka jūs bijāt Marijas izstieptās rokas un atbildējāt viņas aicinājumam!
