2018. gada 25. jūnijā
Mīļie bērni! Šī ir diena, kuru Kungs man ir devis, lai es Viņam pateiktos par ikvienu no jums, par tiem, kuri ir atgriezušies un pieņēmuši manus vēstījumus, par tiem, kas dodas pa atgriešanās un svētuma ceļu. Priecājieties, bērniņi, jo Dievs ir žēlsirdīgs un jūs visus mīl ar Savu neizmērojamo mīlestību, un jūs vada uz pestīšanas ceļu ar manu nākšanu šeit. Es jūs visus mīlu un dodu jums savu Dēlu, lai Viņš jums dāvā mieru. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu.
Savas parādīšanās trīsdesmit septiņos gados Dievmāte – Vissvētākā Jaunava Marija pateicas Kungam Dievam.Viņa vairākkārt ir teikusi, ka tieši Dievs ļāvis Viņai nākt, tieši Viņš nosūtījis Viņu pie mums, uz zemi. Arī šodien Viņa pilda Savu Mātes misiju – aicināt un vest Savus bērnus pie miera un dzīvības avota. Viss, ko dara mūsu labā Marija, vērsts uz Kristu, vienīgo Glābēju. Neko Viņa nedara Pati, bet ved mūs Jēzus priekšā.
Ilgas pēc mums, Viņas bērniem, atvedušas Viņu šeit un notur daudzus gadus, kuru laikā Viņa nerimstoši un nenogurstoši aicina un iedvesmo. Viņa alkst pēc cilvēku dvēslelēm un sirdīm, jo vēlas tās vest atgriešanās un svētuma ceļā.
Marija nemitējās Kungam apliecināt: „Lai notiek Man pēc Tava Vārda“. Pats svarīgākais vēstures notikums risinājās nakts aizsegā Getzemanes dārzā. Tas bija Kristus „Jā“, apliecinātais Savam Tēvam. Arī tavas dzīves svarīgākie notikumi notiek tad, kad tu, līdzīgi Marijai, izvēlies piekrišanas un paļāvības ceļu. Uz šo „Jā“ ved mūsu dzīve ticībā. Kristietības būtība – nerimstoša apliecināšana Dievam: „Tavs prāts lai notiek“. Šos Vārdus Dievam nemitējās atkārtot Dievmāte.
Mums ir vieglāk pateikt, ka Marija bija bez grēka, ka Viņa bija Dieva Māte, Viņa bija vienreizēja un neatkārtojama, tādēļ Viņai nav iespējams sekot. Taču tā ir tikai atruna un taisnošanās želastību pilnā Marijas aicinājuma sekot pa svētuma ceļu priekšā. Jēzus vēlas, lai mēs sekotu Marijas aicinājumam un Viņas ceļam, jo Viņas atdevībai Dievam nebija robežu.
Īpašu žēlastību pilns laiks attīstības, izaugsmes un pārvērtību ceļā uz svētumu ir dzīves pārbaudījumi un likstas. Lai augtu ticības ceļā, mums nepieciešami krusti. Tie mēdz būt dažādi, piemēram, kārdinājumi, bailes par nākotni, veselību, darbu, laulības un ģimenes problēmas.
Visiem krustiem un dzīves vētrām ir sava jēga. Tas ir Dieva apciemojums, kas nes lielu žēlastību, pirmām kārtām, paļāvības žēlastību.
Dievs nāk mūsos nevis mūsu pilnīgumā, bet nepilnīgumā, caur mūsu vājībām un nespēku. Kad domājam, ka esam pilnīgi, bīstami tuvojamies pārliecībai, ka varam dzīvot bez Dieva, un iekrist ilūzijā, ka Viņs mums nav vajadzīgs. Jēzus Māte un mūsu Māte vēlas mūs pamodināt no garīgās snaudas un ilūzijām, kuras esam radījuši. Viņa vēlas mums teikt, ka mēs visā esam atkarīgi no Dieva. Tikai tad, kas atveras dvēseles acis, mūsos dzimst pateicība par visu, ko Dievs dara un vēlas vēl izdarīt mūsu sirdī.
Mācīsimies dzīvot kā pateicības pilni Dieva bērni. Pateiksimies Kungam par Marijas parādīšanos un tuvumu daudzu gadu laikā. Pateiksimies Kungam par visu labo un arī par visu smago mūsu dzīvē, jo Viņš visu vērš par labu tiem, kas mīl Viņu un tic Viņam.
Lūgšana: Marija, kas mīti Tēva domās, Tēva ieceru līgava, apņem mani ar Savu Mātes klātbūtni, atgādini man, ka es tiku radīts gudrībā un mīlestībā, lai, pilns žēlastības un pateicības tik bezgalīgi labestīgajam Tēvam, varu teikt: “Pateicos Tev, Kungs, ka Tu radīji mani tik brīnišķīgā veidā.”
Marija, esi klāt manā ieņemšanas brīdī – es veltu to Tev. Veltu Tev savu zemes tēvu un zemes māti, uzticu Tev viņu savienību. Veltu Tev visas savienošanās uz zemes, lai pēc Dieva parauga un līdzīgi Dievam cilvēks dāvātu dzīvību ar gudrību un pilns mīlestības uz to. Āmen!
Tēvs Ljubo Kurtovičs OFM
