Īsi stādīšos priekšā. 36 gadus dzīvoju baznīcas laulībā. Kopā ar vīru esam bijuši Medžugorjē vairāk nekā 20 reizes. Tās ir mūsu otrās mājas, „Medžu” mēs vienmēr atpūšamies un atgūstam spēku. Šo vairāku gadu laikā, apmeklējot Dievmātes skolu, esam daudz ko iemācījušies un pielietojuši to praksē. Protams, ir vēl daudz kas, ko varam mācīties, mainīt un labot visas dzīves garumā.

Es esmu pateicīga Kungam un Jaunavai Marijai par neskaitāmajām želastībām, nepelnītajām dāvanām, ko esam no viņiem saņēmuši, un par uzklausītajām lūgšanām.

Es ieticēju lūgšanas spēkam, Rožukroņa spēkam un Adorācijas spēkam. Kad lūdzos par kāda cilvēka dvēseles glābšanu, es zinu, ka Dievs vienmēr dzird šo lūgšanu. Dievs nāca šajā pasaulē, jo Viņa griba ir glābt cilvēka dvēseli.

Vēlos ar jums dalīties ar kādu mūsu ģimenes stāstu. Es vienmēr lūdzos par saviem tuviem radiniekiem, kuri vēl nav iepazinuši Dieva mīlestību. Pēdējo 2 gadu laikā nomira 3 māsas — mana mamma, krustmāte un iestiprinātā krustmāte.

Mana smagi slimā mamma 3 gadus pirms savas aiziešanas mūžībā atgriezās, izsūdzēja grēkus, lūdzās un pieņēma Slimnieku sakramentu.

Es lūdzos par savu 82 gadus veco krustmāti un ļoti lūdzu viņu pieņemt Gandarīšanas sakramentu. Viņa ilgi to nevēlējās darīt. Piekrita 2 gadus pirms savas aiziešanas mūžībā. Viņa nebija bijusi pie grēksūdzes 70 gadus. Bērnībā, pēc pirmās Svētās Komūnijas, viņa to pieņēma vēl 9 piektdienas, kā to bija ieteicis priesteris, bet pēc tam vairs nepieņēma sakramentus. Viņa nomira, pieņēmusi visus nepieciešamos sakramentus.

Mana iestiprinātā krustmāte Jana dzīvoja baznīcas laulībā, bet savu ticību nepraktizēja. Pirms 2 gadiem viņai uzstādīja nopietnu diagnozi. Pēc mana lūguma pēc 47 gadiem viņa pieņēma Gandarīšanas sakramentu, un priesteris kā gandarījumu viņai uzlika īpašā veidā veltīt sevi Vissvētākajai Jēzus Sirdij, deviņus mēnešus pieņemot Vissvētāko Komūniju katra mēneša pirmajā piektdienā. Viņa piekrita. Priesteris visu smagās slimības laiku viņu apmeklēja mājās, lai krustmāte varētu to izdarīt. Drīz pēc tam viņa pēkšņi nomira, un viņas nāves iemesls bija cita diagnoze.

Es lūdzos par šiem man tuvajiem cilvēkiem, lūdzot viņu dvēseļu pestīšanu. Es esmu ļoti pateicīga Dievam, ka Viņš uzklausīja manas lūgšanas un viņi ir glābti.

Ilgus gadus es lūdzos arī par savu brāli. Viņš dzīvo baznīcas laulībā 30 gadus, viņam ir divi pieauguši bērni. Savu ticību viņš nepraktizēja. Var teikt, ka viņš ticēja mazliet visam — budismam, hinduismam, reiki, dažādiem dziedniekiem… viņš kritizēja un izsmēja kristietību. Kad mēs sākām runāt par kristietību, saruna parasti beidzās slikti.

Pirms pieciem gadiem es pateicu pati sev: „Lai arī ko viņš neteiktu, es vairs uz to nereaģēšu. Es vairs neko neteikšu.” Labāk ir stāstīt Dievam par grēcinieku, nevis grēciniekam — par Dievu. Es īpašā veidā veltīju savu brāli Vissvētākajai Jēzus Sirdij, deviņus mēnešus pieņemot Vissvētāko Komūniju katra mēneša pirmajā piektdienā brāļa atgriešanās nodomā, un katru nedēļu, īpaši Adorācijas laikā, es lūdzos par viņa dvēseles glābšanu. Man par lielu izbrīnu, pagājušā gada septembrī viņš man jautāja, vai mēs plānojam braukt svētceļojumā uz Medžugorji, jo arī viņš vēlējās braukt kopā ar savu sievu.

Es zinu, ka viņu uzaicināja Jaunava Marija. Mēs kopā apmeklējām garīgās atjaunotnes dienas laulātajiem pāriem. Mans brālis piegāja pie grēksūdzes pēc 30 gadu, bet viņa sieva — pēc 25 gadu pārtraukuma. Medžugorjē viņš atmeta smēķēšanu un nesmēķē joprojām. Viņš man uzdāvināja skaistu sirsniņu ar Dievmātes attēlu, apskāva mani un pateicās. Pēc ilgiem gadiem mēs atkal varējām viens ar otru normāli sarunāties.

Kad atgriezāmies no Medžugorjes, es viņus apciemoju, atnesu grāmatas un pajautāju: “Vai jūs lūdzaties Rožukroni?” Brāļa sieva atbildēja: “Man tas ir jādara!” Es painteresējos: “Kādēļ tev tas ir jādara?” Viņa izstāstīja, ka priesteris kā gandarījumu viņai licis 9 reizes lūgties Rožukroni un pēc tam veltīt sevi Vissvētākajai Jēzus Sirdij, deviņus mēnešus pieņemot Vissvētāko Komūniju katra mēneša pirmajā piektdienā. Tad mans brālis teica, ka arī viņš vēlētos to darīt.

Es atklāju brālim, ka pirms 5 gadiem veltīju viņu Vissvētākajai Jēzus Sirdij, lūdzot viņa atgriešanos. Viņš izbrīnā paskatījās uz mani un jautāja: “Bet kādēļ man tas prasīja tik daudz laika?” Es atbildēju, ka to zina tikai Dievs, Viņš zina, kad ir vispiemērotākais laiks. Brālis atbildēja, ka arī viņš veltīs kādu sev tuvu cilvēku Vissvētākajai Jēzus Sirdij.

Mēneša pirmajā piektdienā mēs vienmēr tiekamies baznīcā. Es ar nepacietību gaidu mana brāļa un viņa sievas atgriešanos. Es zinu, ka tā ir smaga garīga cīņa, tādēļ lūdzos, veltījot viņus Jaunavai Marijai.

Es turpinu deviņus mēnešus pieņemt Vissvētāko Komūniju katra mēneša pirmajā piektdienā, lūdzot par savu radinieku dvēseļu pestīšanu, un redzu, ka Kungs darbojas un vienmēr uzklausa manu lūgšanu.

Mēs varam deviņus mēnešus pieņemt Vissvētāko Komūniju katra mēneša pirmajā piektdienā, veltot Jēzus Vissvētākajai sirdij kādu savu kaimiņu, draugu vai ienaidnieku — ikvienu, kurš vēl nav iepazinis Dieva mīlestību.

Pateicos Kungam un Jaunavai Marijai!

Mīlestībā,
Franciska (Slovākija)