2022. gada 25. martā mēs svinējām Kunga pasludināšanas svētkus, un tajā pašā laikā tā bija diena lielai žēlastībai un cerībai visai cilvēcei. Kunga Jēzus ieņemšanas brīdis ir sasitīts ar Kunga pasludināšanas brīdi. Jaunava Marija piekrita Dieva plānam, un Mesija varēja nākt uz zemi, lai atpirktu cilvēci ar savu nāvi un augšāmcelšanos. Radīšanas grāmatā Dievs apsola, ka neatstās savu tautu vientulībā. Visas vēstures laikā Dievs vairākkārt ir apstiprinājis savu apsolījumu.
Šajā svētku dienā mēs atceramies to, ka Dievs turēja savu solījumu un sūtīja savu Dēlu šajā pasaulē, lai to atpirktu.
Šajā dienā daudzi veltīja sevi Jēzum caur Jaunavu Mariju. Šai sevis veltīšanai mēs gatavojāmies ar 33 dienu garīgo vingrinājumu palīdzību, kuros piedalījās apmēram 8000 brāļu un māsu no Slovākijas, Čehijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Kazahstānas, Lietuvas, Latvijas, Moldovas, Izraēlas un citām valstīm.
Šī diena bija īpaša arī ar to, ka Svētais tēvs veltīja Ukrainu, Krieviju un visu cilvēci Marijas Bezvainīgajai Sirdij.
Mēs vēlamies dalīties ar jums ar dalībnieku liecībām:
“Paldies par 33 dienām kopā ar mūsu Debesu Māti, kura man iemācīja būt tuvāk viņas Dēlam un mūsu Dievam. Es ticu, ka viņas Bezvainīgā Sirds uzvarēs jebkādu ļaunumu. Lai Kungs jūs svētī un sargā!”
“Paldies tev, Marija, par visu, ko tu dari mums un mūsu glābšanai. Laiks, ko pavadīju kopā ar tevi un Jēzu, bija ļoti vērtīgs, un viss, ko es šajā laikā piedzīvoju kopā ar tevi, bija spēcīgi mirkļi. Paldies tev, Māmiņ, par visu, es ar nepacietību gaidu mūsu nākamo tikšanos.”
“Paldies jums par šiem brīnišķīgajiem garīgajiem vingrinājumiem. Sevis veltīšanas dienā es piedzīvoju apbrīnojamu mieru. Šī diena bija piepildīta pateicoties personīgai sevis veltīšanai, kā arī Ukrainas, Krievijas un visas cilvēces veltīšanai. Es izjutu prieku, bet vispirms cerību saistībā ar pašreizējo kara situāciju. Piedzīvoju prieku personīgajā sevis veltīšanā sakot, ka pilnībā vēlos piederēt Jēzum un Jaunavai Marijai un vēl stiprāk piekļauties viņas Bezvainīgajai Sirdij.”
“Es pateicos Trīsvienīgajam Dievam un mūsu Miera Karalienei par šo brīnišķīgo žēlastības laiku mūsu visu sirdīs, kas šajā nozīmīgajā laikā bija vienotas lūgšānā. Es vairākkārt pievienojos Medžugorjei un visa mūsu ģimene veltīja sevi Svētajai Trīsvienībai caur Marijas Bezvainīgo Sirdi. Paldies, ka palīdzējāt sagatavot mūsu sirdis sevis veltīšanai.”
“Slava un pateicība tev, mūsu dārgā Māmiņa. Pateicos tev no visas sirds! Mūsu laulība piedzīvoja krīzi un tuvojās šķiršanās. Es lūdzu Jaunavai Marijai žēlastību gavēt trešdienās un piektdienās, kā arī lūdzu palīdzību atdot Viņai visu. Sevis veltīšanas dienā, tajā pašā rītā, kad es atgriezos no Sv. Mises, mans vīrs piedāvāja kopā doties uz laulāto rekolekcijām. Mana sirds priecājās. Mēs pavadījām kopā brīnišķīgu dienu. Pateicamies! Āmen.”
“Man nekad nebija īpašas saiknes ar Mariju, jo vienmēr uzskatīju Jēzu par savas ticības pamatu. Notika tā, ka mana ticība apdzisa, es novērsos, līdz tas mani noveda pie izmisuma, riebuma un bezcerības. Taču Dievs man deva žēlastību caur Jaunavu Mariju, kura mani uzstājīgi aicināja uz šo sevis veltīšanu. Vissvētākā Jaunava jau sen mani aicina, parādot atteikšanās, lūgšanas un gavēņa svarīgo nozīmi. Viņa man atklāja daudz jauna par sevi un tādas ticības šķautnes, ko es agrāk nesapratu un pieņēmu ar grūtībām. Viņa paņēma mani aiz rokas, lai atgrieztu pie dzīvā Kristus; tā es atgriezos uz ticības un cerības ceļa, atsakoties no ļaunā un lūdzoties tik spēcīgi, kā vēl nekad agrāk. Pateicos.”
“Es no visas sirds pateicos visiem, kuri piedalījās sagatavošanā sevis veltīšanai, paldies par jūsu kalpošanu un darbu. Tas bija laiks, ko ar nepacietību gaidīju katru rītu. Mana sirds plaši atvērās, lai iepazītu Dieva labestību. Marijas Mātes sirds mani piesaista arvien vairāk un vairāk, un es zinu, ka tas tuvina mani viņas Dēlam Jēzum. Slava Dievam!”