“Mīļie bērni! Kurš gan labāk par mani jums varētu pastāstīt par mana Dēla mīlestību un ciešanām? Es dzīvoju kopā ar Viņu; es cietu kopā ar Viņu. Dzīvojot šīszemes dzīvi, es cietu sāpes, jo biju māte. Mans Dēls mīlēja Debesu Tēva – patiesā Dieva – domas un darbus. Un, kā Viņš man to sacīja, Viņš bija nācis jūs atpestīt. Es ar mīlestību apslēpu savas ciešanas, bet jums, mani bērni, ir daudz jautājumu. Jūs nesaprotat ciešanas. Nesaprotat, ka ar Dieva mīlestības palīdzību jums ciešanas jāpieņem un jāiztur. Ikviena cilvēciska būtne tās vairāk vai mazāk piedzīvos. Bet tad, ja tās uztver ar mieru dvēselē un atrodoties