Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2024. gada 25. februārī
“Mīļie bērni! Lūdzieties un atjaunojiet savu sirdi, lai labais, ko jūs esat sējuši, nestu prieka un vienotības ar Dievu augli. Nezāles ir pārņēmušas daudzas sirdis, un tās ir kļuvušas neauglīgas; tāpēc, bērniņi, esiet gaisma, mīlestība un manas izstieptās rokas šajā pasaulē, kura ilgojas pēc Dieva, kas ir mīlestība. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Katrā no saviem vēstījumiem Debesu Māte mūs ved pie Jēzus. Šīs dienas vēstījumā viņa mūs aizved pie Viņa līdzībām par sējēju, tīrumu un nezālēm: ko sēsi, to pļausi, kā mums māca Svētie Raksti, daba un dzīve.

Mēs esam sējēja lomā. Tas, ko sēt, labo vai ļauno, ir atkarīgs no mums. Labā sēkla, kā to māca Jēzus, ir Dieva Vārds, tāpēc viens no galvenajiem Marijas vēstījumiem ir katru dienu pārdomāt Evaņģēliju.

Lūgšanā kopā ar Dieva Vārdu notiek dziļa sirds atjaunošana. Tā ir mūsu atbilde uz Baznīcas aicinājumu šajā žēlastības pilnajā Lielā gavēņa laikā: “Atgriezieties un ticiet Evaņģēlijam!” Sirds lūgšana vienmēr ir prāta atjaunošana, satikšanās ar Dievu, kurš ir absolūtais labums. Viss, ko Dievs ir radījis un dara, ir labs.  Mēs kļūstam līdzīgi tiem, ar ko kontaktējamies. Pēc patiesas lūgšanas mēs kļūstam labāki, nesot prieka un vienotības ar Dievu augļus.

Lūgšanā mēs smeļam spēku, lai izpildītu to, ko saka svētais apustulis Pāvils vēstulē romiešiem: “Un nepiemērojieties šai pasaulei, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai jūs saprastu, kāds ir Dieva prāts, kas labs un patīkams, un pilnīgs!” (Rom 12,2)

Marija saka, ka nezāles ir pārņēmušas daudzas sirdis, un tās ir kļuvušas neauglīgas; tik skaidri un konkrēti Debesu Māte apzīmē to, kas notiek ar mūsu sirdīm.

Nezāļu sēklas ir ļoti līdzīgas kviešiem. To saknes savijas ar kviešu saknēm, un tās nevar izraut, nesavainojot veselīgo graudaugu saknes. Ērkšķi ir visizplatītākā nezāle kristietībā, bet tajā pašā laikā – maz zināma, reta; ekonomiski svarīga, dekoratīvi iespaidīga, indīga pēc savas iedarbības. Vislielākais paradoks, ka to aizsargā likums, bet tās iznīcināšana norādīta kā nepieciešamība.

“No kurienes tik daudz nezāļu?” jautājam mēs, tāpat kā jautāja satrauktie Jēzus kalpi līdzībā par Debesu Valstību (Mt 13, 24-30). No kurienes nezāles ģimenē, kura cenšas, lai Jēzus būtu tās centrā? No kurienes nezāles Baznīcā? Kāpēc to ir tik daudz pasaulē? Jēzus, kā mājas saimnieks, mums atbild: “Bet kamēr ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāli starp kviešiem, un aizgāja. Kalpi Viņam teica: “Ja vēlies, mēs iesim un to izravēsim. Bet viņš sacīja: Nē, lai jūs, ravējot nezāli, kopā ar to neizrautu arī kviešus. Ļaujiet abiem augt līdz pļaujas laikam! Un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: savāciet vispirms nezāli un sasieniet to kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus sakraujiet manā šķūnī.” (Мt 13,25, 28-30)

Mēs bieži izjūtam sāpes, skatoties uz šo pasauli un tajā pieaugošo ļaunumu. Mēs jūtamies bezspēcīgi. Jēzus mācība ir neļaut nezālēm, ļaunumam sevi nomākt. Mēs nevaram pieļaut tām traucēt mūsu izaugsmei. Tieši otrādi, mums ir jākļūst par vēl spēcīgākiem kviešiem; būt uzticīgiem darbīgā mīlestībā, būt pacietīgiem un gaidīt; koncentrēties uz mīlestību. Mēs nedrīkstam apstāties mīlestībā. Koncentrēsimies uz mīlestību! Dieva mīlestība nekad neko nesagrauj. Tai pieder pēdējais vārds, un tā uzvar.

Savā pēdējā vēstījumā Dievmāte mums atkārto: “Bērniņi, esiet gaisma, mīlestība un manas izstieptās rokas, šajā pasaulē, kura ilgojas pēc Dieva, kas ir mīlestība.”

Viņas vārdos ir izeja un tik liela cerība! Marija, atrodoties starp indīgām nezālēm, nezaudēja pārliecību par Dieva mīlestības spēku.

Šajā žēlsirdības pilnajā Lielā gavēņa laikā Viņa mūs aicina lūgties krusta pakājē. Viņa saka: “…nezaudējiet cerību, jo Kungs mīl savas radības. Viņš vēlas jūs citu pēc cita glābt ar manu parādīšanos šeit. Es jūs aicinu iet svētuma ceļu. Lūdzieties! Lūdzoties jūs esat atvērti Dieva gribai, un tādējādi, pateicoties visam, ko darāt, jūsos un ar jūsu starpniecību īstenosies Kunga iecere.”

Pateicoties Marijas gaismai, viņas mīlestībai un izstieptajām rokām, mēs mācāmies būt Kunga Krusta ceļa ciešanu liecinieki, esot kopā ar Viņu krusta pakājē.

Lūgšana: Marija, paldies tev par to ceļu, ko tu mums norādi šajā laikā. Palīdzi mums lūgties ar sirdi, lai atjaunotu mūsu lēmumu izvēlēties labo. Visas savas zemes dzīves laikā visa tava uzmanība bija pievērsta mīlestībai, pat visgrūtākajos pārbaudījumos. Mēs tik ļoti vēlamies līdzināties tev, vēlamies būt tava gaisma, tava mīlestība, tavas izstieptās rokas. Veido mūs mīlestībā, pacietībā un cerībā konkrētos mīlestības darbos līdz galam. Āmen.

Terēze Gažiova