2018. gada 25. aprīlī
Mīļie bērni! Šodien es jūs aicinu dzīvot savu jauno dzīvi kopā ar Jēzu. Lai Augšāmceltais sniedz jums spēku vienmēr būt stipriem dzīves pārbaudījumos un uzticīgiem un pastāvīgiem lūgšanā, jo Jēzus ar savām brūcēm jūs ir izglābis un ar augšāmcelšanos dāvājis jums jaunu dzīvi. Lūdzieties, bērniņi, un nezaudējiet cerību. Lai jūsu sirdī ir prieks un miers, un lieciniet par prieku, ka jūs esat mani. Es esmu kopā ar jums un jūs visus mīlu ar savu mātes mīlestību. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu.
Vissvētākā Jaunava Marija savu dzīvi nodzīvoja kopā ar Jēzu – no brīža, kad Dievam caur eņģeli Gabriēlu pateica savu “Jā”, līdz pat krusta pakājei. Kopā ar Savu Dēlu Viņa izdzīvoja visus sāpju, pazemojuma, nicinājuma un nodevības brīžus. Viņa bija un būs cerības Māte. Neraugoties uz visām ciešanām un pazemojumiem, ko nācās piedzīvot, Viņa nebeidza paust : “Mana dvēsele slavē Kungu”. Arī tagad Viņa nāk un uzrunā mūs no tās atzinības un goda, kas sagaida visus, kas savu dzīvi pilnīgā paļāvībā uzticēs Kungam.
Ar Kristus augšāmcelšanos mēs iepazīstam nepieredzētu atjaunotni, – dzīvības uzvaru pār nāvi, zēlsirdības uzvaru pār grēku, mīlestības uzvaru pār naidu. Dievmāte kā māte vēlas, lai mēs kļūtu par šīs Kristus uzvaras dalībniekiem.
Vienā no vēstījumiem Viņa mums saka: “Bērniņi, atveriet savas sirdis un atdodiet Man visu, kas tajās ir: priekus, skumjas un jebkuru, pat vismazāko sāpi, lai Es varu tās nodot Jēzum, lai Viņš Savā bezgalīgajā Mīlestībā aizdedzina un pārvērš jūsu skumjas Savas augšāmcelšanās priekā”.
Jēzum nav bezcerīgu un bezizejas situāciju. Viņs arī tika pārbaudīts un ir pārvarējis milzumu kārdinājumu un ciešanu, un tieši tādēļ var palīdzēt mums, lai kādos apstākļos un stāvokļos mēs neatrastos. Apustuļi sākotnēji sekoja Jēzum vairāk kā pravietim un dziedinātājam. Viņam sekoja arī daudzi citi, Viņu pasludināja par Mesiju. Mesijam vajadzēja gūt uzvaru pār ienaidniekiem un izveidot jaunu valsti. Notika pilnīgi pretēji. Jēzus nomira uz krusta kā noliegts pravietis, ar šajos notikumos pārbaudot to cilvēku ticību, kas Viņam sekoja kā Mesijam. Mesija taču nevar nomirt uz krusta, šāda cilvēka dzīve vienkārši nevar beigties tā. Mācekļi nesaprata Jēzu, kad Viņs runāja par pazemošanos līdz nāvei un uzvaru, ko Dievam jāgūst caur augšāmcelšanos. Nobijušies viņi izklīda un atstāja Jēzu vienu Viņa ciešanās.
No mācekļu viedokļa raugoties, tas bija pilnīgs viņu idejas krahs, pilnīga viņu ticības, skolotāja, pravieša un Mesijas sagrāve. Tieši tā Kristus nāvi saprata arī ebreji – kā parasta, Dieva un cilvēku nolādēta cilvēka nāvi, piesitot krusta kokā.
Bet Lieldienas – Jēzus augšāmcelšanās – apvērš visu otrādi. Krusts no kauna un negoda zīmes kļūst par glābšanas zīmi. Augšāmceltais tagad jau ir dzīvs mūžīgi. Viņš ir uzvarētājs, kas uzvarējis un augšāmcēlies tieši mūsu dēļ.
Mēģināsim kaut uz brīdi padomāt par Jēzus uzvaras būtību. Jēzus cilvēkus nepārsteidz ar cilvēcisku naidu, grēku un nāvi. Jēzus nāve uz krusta un Viņa augšāmcelšanās – tā ir uzvara pār nāvi un šīs pasaules grēku. Jēzus ir uzvarējis sātanu. Augšāmcelšanās nav cilvēciskuma noliegšana, Jēzus nevēlējās šādi apliecināt pārākumu pār cilvēkiem. Pēc augšāmcelšanās Viņš neparādījās nedz Pilātam, Kaifasam, Hērodam, Annasam vai citiem ebrejiem, lai uzvaroši apliecinātu viņu netaisnību un tos pazemotu. Jēzus nomira un augšāmcēlās arī par šiem cilvēkiem. Viņš vēlas būt Glābējs visiem, mūžīgai dzīvei vēlas iegūt ikvienu cilvēku un katram dod šīs jaunās dzīves iespēju. Šī ir uzvara visas cilvēces un ikviena cilvēka dēļ. Jēzus ir pārrāvis šīs pasaules naida un grēka važas.
Mēs tāpat tiecamies pēc uzvaras, pēc uzvarām. Diemžēl, visbiežāk cenšamies uzvarēt citus. Cilvēki karo, lai uzvarētu ienaidnieku. Izvēlas kādu pusi, lai uzvarētu pretējo. Maina politisko piederību un atkal cenšas uzvarēt pretinieku. Mēs ne īpaši mākam iegūt cilvēkus, iekarot tos labajam un pārāk maz cienām cits citu. Mūsu idejas un ieceres, mūsu personiskie plāni mums bieži ir svarīgāki par cilvēkiem blakus.
Lieldienas bija un būs Jēzus uzvaras svētki. Lai mūsos un mums tie vienmēr būtu tādā veidā gūtas uzvaras svētki, kā to guva Jēzus. Lai Jēzus mīlestība uzvar visu mūsu sirdīs, lai neviens mums blakus nejustos uzvarēts, bet gan kā atrasts un kā ieguvējs.
Iegūsim draugus, nevis vairosim ienaidniekus – ar to kalpojot Lieldienām.
Lūgšana: Vissvētākā Jaunava Marija, mūsu Kunga Jēzus Kristus – grēka, nāves un sātana Uzvarētāja – Māte! Ak, Marija, Tu vislabāk pazīsti Savu Dēlu, Tu biji un un paliksi vienota ar Viņu mīlestībā – aizbildini par mums mūsu pārdzīvojumos, lai mēs būtu stipri dzīves pārbaudījumos un vienmēr paliktu neatlaidīgi un atdevīgi lūgšanās. Lai nekas mūs neaiztur ceļā pie Jēzus. Lai pat mūsu vājības palīdz mums pieaugt pazemībā. Izlūdz mums spēku un žēlastību dzīves cīņā. Tu nodzīvoji dzīvi, tik līdzīgu mūsējai, un kā neviens mācēji saglabāt prieku, neraugoties uz visām sāpēm, ko nācās piedzīvot, – lai ar Tavu aizbildniecību un lūgšanu mūsu sirds nemitīgi izdzīvo dievišķo atjaunošanos, ko Jēzus mums dāvājis ar Savu augšāmcelšanos! Āmen.
tēvs Ljubo Kurtovičs, OFM
