“Sapulcējušies pie altāra, uz kura Svētā Gara spēkā Kungs Jēzus tiek upurēts Tēvam, mēs vēlamies izteikt uzticīgu pateicību trīsvienīgajai Mīlestībai, kas šeit Medžugorjē īpaši atklājas kā piedošana un žēlsirdība. Un mēs kā grēciniece Evaņģēlija fragmentā, ko tikko dzirdējām, esam nākuši šeit, lai kristu pie Jēzus kājām. Tāpat kā viņa, mēs esam aicināti izkopt sevī patiesu mīlestību, jo mīlestība ļauj mums piedzīvot nepelnītu piedošanu,” ar šiem vārdiem savu sprediķi Medžugorjē sāka Triestas arhibīskaps mons. Džampaolo Krepaldi.

Ceturtdien, 19. septembrī arhibīskaps celebrēja Svēto Misi Medžugorjes svētā Jēkaba baznīcā uz āra altāra. Konsekrācijā piedalījās 81 priesteris.

“…Un mums ir jāizjūt sevi kā glābtiem un pilnīgi atpirktiem no tā ļaunuma, kas bieži un ilgu laiku nospieda mūsu dvēseli, un jāatpazīst tas patiesais miers, ko mums pasludina pats Jēzus: “Tavi grēki tev ir piedoti. Tava ticība tevi ir izglābusi. Ej ar mieru!” Tie ir vārdi, ar kuriem priesteris noslēdz grēksūdzi, katram, kurš nožēlo grēkus, atgādinot tiekties uz pestīšanu un mieru. Sargāsim šo dārgumu un mums netrūks Viņa žēlastības,” teica arhibīskaps Krepaldi, atzīmējot, ka no Medžugorjes izskan aicinājums atgriezties nekavējoties, “kas tiek izteikts kā aicinājums savu dzīvi veltīt Kristum”.

“Bet Jaunava Marija ir Māte, kura mūs pavada šajā ceļā, lai mēs sasniegtu Jēzu Kristu; tā ir Māte, kura savieno mūsu sirdi ar Savu Sirdi, dodot iespēju mums vienoties ar Kristu, Viņa domām, nodomiem un Viņa gribu. Šajā gaismā mēs vēlamies atvērties, lai veltītu sevi Miera Karalienei, apzinoties, ka Viņa vēlas mūsu un mūsu brāļu pestīšanu.

Tas ir svētuma ceļš, kas jāiet ar rožukroni rokā, uzlūkojot un pārdomājot kristiešu noslēpumus, pretējā gadījumā mēs būtu neziņā par dzīves noslēpumiem un cilvēces vēsturi, kura tādējādi tiek izgaismota un šovakar uzticēta Miera Karalienes Mātes mīlestībai,” atzīmēja arhibīskaps Krepaldi, aicinot veltīt Karalienei laulātos un ģimenes, mūsu jauniešus, mūsu priesterus, mūkus un semināristus. Tāpat viņš aicināja veltīt Viņai slimos, vientuļos un atstumtos, pazemotos un izmisušos; tos, kuri ir pārņemti ar domām, ka dzīve ir smaga nasta; mūsu pilsētas un to valdību; mūsu diecēžu baznīcas. Sava sprediķa noslēgumā viņš aicināja veltīt “Karalienei savu dzīvi, lūdzot žēlastību būt aizsargātam Jēzus Kristus bezgalīgajā laipnībā, ticībā, cerībā un mīlestībā”.

Informācijas avots: www.medjugorje.hr
Foto: Radiopostaja MIR Medjugorje