VATIKĀNS: ATLAIDAS PAR MIRUŠAJIEM VARĒS SAŅEMT VISU NOVEMBRI

Atlaidas par mirušajiem varēs saņemt visu novembri. Atbildot Baznīcas ganu lūgumiem, Apustuliskais penitenciārijs trešdien, 27. oktobrī, izdeva dekrētu, ar kuru nosaka, ka, tā kā turpinās Covid-19 pandēmija, pilnas atlaidas par mirušajiem ticīgajiem arī šogad varēs iemantot visu novembra mēnesi. Jaunais dekrēts atsaucas uz pagājušā, tas ir, 2020. gada 22. oktobrī izdoto dekrētu, apstiprinot un attiecinot visu tajā noteikto uz visu šī gada novembri.

Kā zināms, 1. novembrī Baznīca svin Visu svēto svētkus. Tūlīt pēc šiem svētkiem, tas ir, 2. novembrī tiek atzīmēta Mirušo piemiņas diena. Baznīcā pastāv sena tradīcija no 1. līdz 8. novembrim apmeklēt kapsētu un lūgties par dvēselēm šķīstītavā, lai tādā veidā nopelnītu viņām pilnas atlaidas. Lai varētu ievērot šajā Covid-19 izplatīšanās laikā noteiktos ierobežojumus, daudzi pasaules bīskapi jau pagājušajā gadā lūdza pāvestu nākt pretī ticīgo vajadzībām. Līdz ar to Svētais Krēsls pagarināja atlaidu saņemšanas laiku no 8 dienām uz visu novembra mēnesi.

Pagājušajā gadā izdotajā dokumentā varējām lasīt (un tur teiktais ir spēkā arī šogad), ka iespēja nopelnīt mirušajiem pilnas atlaidas 2. novembrī, ticīgajiem dievbijīgi apmeklējot dievnamu un noskaitot tur “Tēvs mūsu” un “Es ticu”, var tikt pārcelta ne tikai uz iepriekšējo vai nākošo svētdienu vai Visu svēto svētkiem, bet arī uz jebkuru citu pašu ticīgo brīvi izvēlētu novembra dienu.

Gados veci cilvēki, slimnieki un visi tie, kuri nopietnu iemeslu dēļ nevar iziet no mājām, piemēram, pandēmijas laikā valdības noteikto ierobežojumu dēļ, varēs saņemt pilnas atlaidas, ja, būdami garīgi vienoti ar visiem citiem ticīgajiem, pilnīgi atraisīti no grēka un paturēdami nodomu pie pirmās izdevības izpildīt trīs ierastos nosacījumus (pieiet pie grēksūdzes, saņemt Svēto Komūniju un palūgties Svētē tēva nodomos), Jēzus vai Dievmātes attēla priekšā dievbijīgi lūgsies par mirušajiem, skaitot, piemēram, mirušiem veltītās laudes un vesperes, Rožukroni, Dieva Žēlsirdības kronīti vai citas lūgšanas par mirušajiem. Minētie ticīgie, izpildot visu iepriekš minēto, varēs dvēselēm šķīstītavā izlūgt pilnas atlaidas arī tad, ja lasīs un meditēs kādu no mirušajiem veltītās liturģijas Evaņģēlija fragmentiem vai izpildīs kādu žēlsirdības darbu, upurējot savas sāpes vai savas dzīves neērtības Dievam.

Dekrētā ir ietverti arī priesteri. Tā kā vislielākais labums, ko varam veltīt mirušo labā, ir Svētā Mise, un, pateicoties pāvesta Benedikta XV 1915. gadā izdotajai konstitūcijai, priesteri 2. novembrī drīkst celebrēt trīs Svētās Mises, tad viņi ir aicināti iespēju robežās to arī darīt. Bez tam Apustuliskais penitenciārijs aicina priesterus dedzīgi veikt savu kalpojumu, klausot ticīgo grēksūdzes un slimajiem nesot Svēto Komūniju. Tādā veidā tiks sniegts lielāks garīgais atbalsts mirušajiem, mēs jutīsimies viņiem tuvāki un tiks izkopta šī cēlā Svēto sadraudzības apziņu.

Jaunais dekrēts parakstīts 2021. gada 27. oktobrī. Tas ir spēkā visu novembri. Arī Latvijas Bīskapu konference šajās dienās izplatīja paziņojumu, kurā izklāsta visus augstāk aprakstītos nosacījumus. Tajā atgādināts, ka atlaidas drīkst upurēt tikai par mirušajiem.

Turpinājumā paskaidrosim, kas ir atlaidas un kāda ir katoliskās Baznīcas mācība par tām. Saskaņā ar Katoliskās Baznīcas katehismu, atlaida ir laicīgā soda atlaišana Dieva priekšā par grēkiem, kuru vaina jau ir izdzēsta. Atlaidu doktrīna un prakse Baznīcā ir cieši saistīta ar Gandarīšanas sakramenta iedarbīgumu. Lai izprastu jautājuma būtību, jāņem vērā, ka grēkam ir dubultas sekas. No vienas puses, ja mēs smagi grēkojam, saraujam vienotību ar Dievu un pazaudējam mūžīgo dzīvi. Šī debesu valstības zaudēšana ir „mūžīgais sods” par grēku. No otras puses, ikviens vismazākais grēks rada mūsu sirdī neveselīgu piesaistīšanos radībām. Līdz ar to, nepieciešama šķīstīšanās vai nu šajā pasaulē vai mūžībā (šķīstītavā). Šķīstīšana atbrīvo mūs no „laicīgā soda” par grēku. Un jebkurš ticīgais var iegūt atlaidas sev pašam vai arī piemērot tās mirušajiem (sal. 1471-1472).

Katehisms atgādina, ka minētie soda veidi nav atriebība no Dieva puses, bet gan no paša grēka izrietošas sekas. No mūžīgā soda atbrīvojamies saņemot grēku piedošanu Izlīgšanas sakramentā un, tādējādi, atjaunojot, draudzības saikni ar Dievu, bet laicīgais sods paliek spēkā. Ja, piemēram, nodarām tuvākajam kādu materiālo zaudējumu, piedošanu saņemsim, bet zaudējumu pienāksies atlīdzināt. Līdzīgi ir ar laicīgo sodu. No tā varam atbrīvoties, saņemot Baznīcas piešķirtās atlaidas, lūdzoties un veicot gandarīšanas un mīlestības darbus (sal. 1473-1479). Patiesībā, jautājums par atlaidām ir aicinājums nemitīgi šķīstīties, raudzīties uz Dievu kā mīlošu Tēvu un ierādīt Viņam pirmo vietu savā dzīvē.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Avots:  https://www.vaticannews.va/lv/vatikans/news/2021-10/dekrets-atlaidas-miruso-pieminas-diena-novembris.html

Read Previous

33.DIENA. VIŅŠ TO IECĒLA PAR SAVA NAMA KUNGU UN PAR VISA SAVA ĪPAŠUMA VALDNIEKU

Read Next

MEDŽUGORJES AUGĻI MŪSU VALSTĪ