Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2022. gada 25. janvārī
“Mīļie bērni! Šodien es jūs aicinu atgriezties pie personiskās lūgšanas. Bērniņi, neaizmirstiet, ka sātans ir stiprs un vēlas sev piesaistīt pēc iespējas vairāk dvēseļu. Tāpēc esiet modri lūgšanā un apņēmīgi labajā. Es esmu ar jums un jūs visus svētīju ar savu Mātes svētību. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”
Svētais Luī Marija Griņons no Monfors rakstīja: “Patiesi mums, sekojot svēto piemēram, nemitīgi jāatkārto:”Lai cik mēs runātu par Mariju, nekad nebūs gana.”” Un tieši tāpat, pamatojoties uz Dievmātes vēstījumiem, varam teikt: “Lai cik mēs runātu par lūgšanu, aicinātu lūgties, nekad nebūs pietiekami.”
Šajā vēstījumā Dievmāte runā īsi un skaidri: “Aicinu jūs atgriezties pie personiskās lūgšanas.” Par Dievu varam lasīt un dzirdēt daudz skaistu vārdu, kas mūsos spēj izraisīt ilgas vai pat slāpes pēc Dieva, taču tie ņespēj šīs slāpes remdēt. To var paveikt tikai personiskas tikšanās ar Dievu pieredze, ko, savukārt, gūstam, piepūloties un strādājot personiskā lūgšanā.
Mūks – vientuļnieks Gabriels Bunge savā grāmatā “Kā lūgties” stāsta par ticības krīzi rietumos. Tai pat laikā redzam, ka ik gadus palielinās garīgās un teoloģiskās literatūras izdevumu skaits. Šis lielais garīga satura grāmatu apjoms liecina par trauksmes pārņemtā cilvēka meklējumiem, jo tas nekādi nespēj sasniegt savu mērķi. Mēs varam lasīt garīgus izdevumus, grāmatas, viedās garīdznieku un tēvu – vientuļnieku atziņas, bet mūsu sirdīs un dzīvē tai pat laikā nekas nemainās.
Rodas iespaids, ka esam pazaudējuši ticības dārgumu un tradīcijas atslēgu, kas ir klātesoša baznīcā. Ticību var izprast, tikai to praktizējot. Tas pats attiecas arī uz Dieva Vārdu – Svētajiem Rakstiem. Dieva Vārdam nepieciešama augsne, kurā iesakņoties, sirds, kura To pieņems. Tikai iemiesots Dieva Vārds kļūst konkrēts, taustāms un saprotams. Svētie ir iemiesota Dieva Vārda dzīvs piemērs. Viņi piekrituši tam, ka Dieva Vārds ienācis to sirdīs un – tās pārveidojis un atjaunojis. Svēto dzīves aprakstos mēs redzam Dieva Vārdu – tik skaidru, saprotamu un konkrētu.
Tikai lūgšanā mēs varam kļūt par tiem, kas esam patiesībā – par Dieva attēlu un līdzību. Mūsu dziļākā būtība ir vērsta uz Dievu. Taču pie Dieva mēs vēršamies lūgšanā, uz kuru Dievmāte mātišķi mūs aicina šajā vēstījumā.
Jaunava Marija, kuras priekšā sātans trīc bailēs, brīdina mūs par briesmām, kam esam pakļauti, ja nelūdzamies. Šīs briesmas ir sātans ar saviem slazdiem, meliem un viltu. Viņa uzdevums ir iemidzināt mūsu modrību, pievērst mūs vilinošiem piedāvājumiem, kuru savaldzināti mēs izjūtam arvien lielāku tukšumu kļūstam par sātana vergiem. Mēs ļoti viegli krītam aizmirstībā, garīgā snaudā un attālināmies no Dieva.
Daudzas lietas novērš mūs no Dieva: izkliedēta uzmanība, dzīves likstas, tukša pļāpāšana, ideoloģijas, bailes, dažādi kārdinājumi un nepatikšanas. Šis pandēmijas laiks ir krīzes laiks, kas mums atver acis uz mūsu garīgo bagātību vai nabadzību. Tas mums parāda, vai piederam Dievam vai laicīgajai pasaulei un tās likumiem.
Dievmāte mūs uzrunā ar ļoti vienkāršiem vārdiem, kas līdzīgi apustuļa Pētera vārdiem viņa pirmajā vēstulē: “Esiet skaidrā prātā un nomodā, jo jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā rūcošs lauva, meklēdams, ko aprīt.” (1 Pēt 5, 8).
Svētais Pāvils savā vēstulē efeziešiem raksta: “Beidzot, brāļi, esiet stipri Kungā un viņa varenības spēkā! Tērpieties Dieva bruņās, lai jūs varētu stāties pretī velna viltībām! Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem, pret ļaunajiem gariem zem debess.” (Ef 6, 10-12).
Šeit apustulis Pāvils runā par mūsu cilvēcisko dzīvi kā kā kaujas lauku, izmanto kara terminoloģiju. Rit nopietns garīgs karš, cīņa par dvēselēm. Šajā cīņā mēs neesam neaizsargāti, mums nav liegts stāties pretī ļaunumam, kaut arī mūsu ienaidniekam piemīt spēka un viltības pārspēks. Mūsu karš nav pret miesu un asinīm, mūsu nāvīgais ienaidnieks nav mūsu miesa. Šajā gadījumā mēs vēršamies pret ļaunā spēkiem.
Ļaunumu un sātanu ir uzvarējis tikai krustāsistais Kungs. Pašu spēkiem mēs ļaunumu nepārvarēsim, bet mēs varam lūgšanā vērsties pie Dieva, rūpēties par savām attiecībām ar Viņu un tās kopt, izvēlēties labo, un tādā veidā iegūsim aizsardzību no sātana.
Lūgšana: Vissvētākā Jaunava Marija, tu esi svētīta, jo ticēji. Tu, bezvainīgā Māte, esi uzvarējusi mūsu ienaidnieku. Tu mums nes un dāvini Kristu. Tu ved mūs pie Kristus. Ar savu aizbildniecību izlūdz mums ticības dāvanu, modini mūsu sirdīs dziļas alkas pēc Dieva, Kam tu kalpoji un biji uzticīga līdz pat Golgātai. Daudzas reizes vēstījumos tu mums esi teikusi: “Es esmu ar jums.” Mēs vēlamies lūgties, līdz Kungs dāvās mums sajust Viņa tuvumu un mīlestību, sajust brīvību un aizsardzību no ļaunā un sātana, kas medī mūsu dvēseles. Lūdzies kopā ar mums, Marija, par mums un par visiem, kas atmetuši lūgšanu un Dievu. Lai ikkatra cilvēka sirds, kas radīta pēc Dieva attēla un līdzības, sajūt Dieva mīlestības un žēlsirdības skaistumu un dziļumu. Amen.
Ļubo Kurtovičs OFM
