Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2024. gada 25. maijā
“Mīļie bērni! Šajā žēlastības laikā es jūs aicinu lūgties ar sirdi. Bērniņi, izveidojiet lūgšanu grupas, kurās jūs cits citu pamudināsiet uz labu un pieaugsiet priekā. Bērniņi, jūs vēl esat tālu. Tāpēc no jauna atgriezieties un izraugieties svētuma un cerības ceļu, lai Dievs jums pārpilnībā dāvātu mieru. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”
Maijā, mēnesī, kas veltīts Vissvētākajai Jaunavai Marijai, viņa mūs aicina lūgties ar sirdi. Grūti saskaitīt, cik daudz reižu savos vēstījumos Dievmāte runā par sirdi. Tā (sirds) ir viņas vēstījumu un garīgās tradīcijas, kas izveidojusies Medžugorjē, centrā.
Kā acīm, lai redzētu, ir vajadzīga gaisma, ausīm, lai dzirdētu, skaņa, tā arī sirdij ir vajadzīgi noteikti apstākļi, lai strādātu, kā arī tas, lai mēs paši varētu to sajust un pieņemt.
Svētie Raksti māca, ka sirds ir cilvēka personības centrs. Tieši tur ir ielikta vienotība ar Dievu: “Redzi, nāks dienas,” saka Tas Kungs, “kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu […] Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta. ” (Jer 31, 31-33) Sirds ir tā vieta, kur atrodas cilvēka noslēpumi, viņa sirdsapziņa.
“Tas, kam ir nevainīgas rokas un skaidra sirds, kas savu prātu nevērsa uz tukšām lietām, nedz ar viltību zvērēja savam tuvākam. (Ps 23,4)
Runājot par sirdi Jaunajā derībā, tiek runāts par prieku, mīlestību, centieniem, bet arī par satraukumu, sāpēm un iekāri. Cilvēks dara ļaunu jau savā sirdī, nevis tikai savās darbībās. Sirds nozīmē sirdsapziņu, cilvēka iekšējo svētnīcu, kurā neviens, izņemot Dievu, nevar iekļūt.
Kā īsta māte, Dievmāte ar savu mātes sirdi mūs aicina, lai mūsu lūgšana nāktu no sirds un nokļūtu līdz Dieva sirdij.
Mēs visi zinām šķēršļus un grūtības lūgšanā. Viens no lielākajiem šķēršļiem ir mūsu domas, izklaidība, jo mēs dzīvojam “ātrā” laikā, kas pārpildīts ar paziņojumiem, informāciju un troksni, kas arvien vairāk novērš un attālina mūs no mums pašiem un no mūsu sirds. Tādēļ lūgšanā ir vajadzīgs treniņš, disciplīna un neatlaidība.
Mēs, protams, esam dzirdējuši, par slaveno Jēzus lūgšanu – lūgšanu ar sirdi. Tiek runāts par ļoti senu kristīgo praksi, kas radās mūku vidū austrumos. Šī lūgšana sastāv no īsu lūgšanu atkārtošanas, starp kurām vispazīstamākā un izplatītākā ir: “Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, apžēlojies par mani, grēcinieku!” To var lūgties baznīcā, dabā, mājās, pilsētā, sēžot, ejot, guļot vai strādājot. Šīs lūgšanas mērķis ir savienoties ar Kristu nepārtrauktā lūgšanā, kas pakāpeniski kļūst par mūsu būtības daļu, līdzīgi kā elpošana, lūgšana, kas pāriet no mūsu prāta uz sirdi un veido mūsu dvēseli.
Šajā lūgšanā ir ietverta arī mūsu ticības atzīšana un saturs, tajā ir apkopoti visi aicinājumi un lūgumi, kas Evaņģēlijā adresēti Jēzum.
Mēs atceramies muitnieku templī: “Dievs, esi man, grēciniekam žēlīgs!” vai aklo no Jērikas: “Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!” (Lk 18,13;38)
Atkārtošana un neatlaidība lūgšanā ir garīga disciplīna, kas trenē mūsu prātu un sirdi. Lūgšanā ir svarīgi, pie kā un kādēļ mēs vēršamies.
Svētais Jānis Pakāpnieks ir teicis: “Tavai lūgšanai ir jābūt ļoti vienkāršai. Necenties pateikt pārāk daudz. Debesu Tēvs gandrīz nekad nevar pretoties vienkāršiem, pastāvīgi atkārtotiem bērna teikumiem. Lūgšana atkārtosies tik ilgi, līdz tā kļūs nepārtraukta, vienota ar elpošanas un sirds ritmu. Mērķis – pārveide, pilnīga atgriešanās un vienotība ar Dievu, palikšana Dieva svētumā.”
Jēzus lūgšana vai lūgšana ar sirdi līdzinās Rožukroņa lūgšanai, kurā mēs vēršamies pie Jaunavas Marijas. Ļausim un palīdzēsim viņai mūs vest pie Jēzus, kurš ir mūsu ceļš, patiesība un dzīvība.
Lūgšana: Jaunava Marija, tu, kas lūdzies kopā ar pirmo Baznīcu, kopā ar apustuļiem, kuri bija sapulcējušies Pēdējo vakariņu augšistabā, gaidot Jēzus apsolīto – Svēto Garu, iemāci arī mūs lūgties. Izlūdz mums žēlastību, kas modinātu mūsos vēlmi pēc lūgšanas, tikai caur kuru mēs varam nākt pie Dieva. Tu, kas biji pirmā lūgšanu grupas dalībniece kopā ar apustuļiem, izlūdz visām lūgšanu grupām žēlastību, lai mēs būtu neatlaidīgi lūgšanā. Ak, Marija, pateicos tev, par taviem mātišķajiem aicinājumiem, kuru ietekmē tiek dibinātas daudzas lūgšanu grupas, caur kurām Dievs izlējis daudz atgriešanās, ģimeņu dziedināšanas un garīgo aicinājumu žēlastības. Lai mūsos un caur mums Dievs pagodina un atklāj savu visvarenību un žēlastību daudzās sirdīs, kas meklē Dievu. Āmen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM
