2017. gada 25. septembrī
Mīļie bērni! Es jūs aicinu būt nesavtīgiem, atsakoties, gavējot un lūdzoties par visiem tiem, kas piedzīvo kārdinājumu un ir jūsu brāļi un māsas. Īpaši lūdzu jūs aizlūgt par priesteriem un visiem konsekrētajiem, lai viņi dedzīgāk mīlētu Jēzu, lai Svētais Gars piepildītu viņu sirdi ar prieku, lai viņi liecinātu par Debesīm un Debesu noslēpumiem. Daudz dvēseļu atrodas grēkā, jo nav tādu, kas sevi upurētu un lūgtos par viņu atgriešanos. Es esmu ar jums un lūdzos, lai jūsu sirds tiktu piepildīta ar prieku. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!
Pagājušā mēneša vēstījumā Dievmāte mūs aicināja: ”Lūdzieties, līdz lūgšana jums kļūst par prieku un sastapšanos ar Visaugstāko”. Šajā vēstījumā Viņa aicina mūs lūgties par citiem cilvēkiem: par tiem, kas piedzīvo kārdinājumus, par priesteriem un Dievam veltītajām personām.
Lūgties var par visu, kas ir saskaņā ar Dieva gribu. Būtu muļķīgi lūgt Dievu par to, ar ko spējam tikt galā mēs paši, bez Viņa iejaukšanās. Lūgt Viņu par kviešu ražu, bet pašiem pat neuzart lauku un neiesēt graudus, būtu neprātīgi un necienīgi. Tādu iejaukšanos Dievs neveic, jo ir devis mums spējas, talantus, un prasmi pašiem darīt to, kas mums jāizdara.
Jēzus mūs aicina uz paļāvības pilnu lūgšanu. Tas, kas lūdzas ir kā bērns, bet Dievs – Tēvs, kas mīt debesīs. Jēzus uzstāj – ar ļoti konkrētiem un dzīviem piemēriem – lai būtu šī bērna pilnīgā paļāvība, jo tā iedvesmo mūsu lūgumus, meklējumus, klauvējienus pie durvīm, vai precīzāk – pie Dieva Sirds. Taču ar vēl lielāku pārliecību Viņš runā par Dieva Tēva mīlestību: ja šeit virs zemes vecāki – kas ir ļauni – dāvā saviem bērniem labu, tad ko var teikt par Tēvu, kas ir Debesīs un kurš ir bezgalīgās mīlestības augstākā virsotne un pirmavots?
Ir dažādi lūgšanas veidi, tie izpaužas atkarībā no dvēseles stāvokļa, kurā mēs atrodamies vai situācijas, kura mudina mūs vērsties pie Dieva lūgšanā.
Katoliskās Baznīcas Katehisms min šādas tās nianses: lūgt, pieprasīt, neatlaidīgi tiekties, piesaukt, pat cīnīties – kā raksta apustulis Pāvils vēstulē romiešiem: “Es jūs lūdzu, brāļi, mūsu Kunga Jēzus Kristus un Gara mīlestības vārdā, nāciet man palīgā savās aizlūgšanās Dieva priekšā…” (Rom 15:30). Pāvils bieži lūdz ticīgos lūgties par viņu. Vecajā Derībā ir piemēri, kuros lūgšana tiek saprasta kā sava veida cīņa ar Dievu. Tā Abrahams Dieva priekšā aizstāv Sodomu (1Moz 18:23-33). Jēkabs cīnās ar Dievu, Lūkas evaņģēlijā stāstā par lūgšanu tiek minēta nepiekāpības, pastāvības nepieciešamība.
Dievmāte mūs aicina uz aizlūgumu lūgšanu. Evaņģēlijā minēts romiešu simtnieka aizlūgums par savu kalpu. Vārdus, kuros viņš apliecina dziļu ticību Jēzum, mēs bieži atkārtojam, tie iekļauti Svētās Mises norisē: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāktu pie manis… bet saki tikai Vārdu, un mana dvēsele kļūs vesela”. Jēzus dzird simtnieka lūgšanu, kas sakņojas viņa dziļajā ticībā un pārliecībā. Netiek runāts par simtnieka kalpa garīgo stāvokli vai tā ticību. Romiešu simtnieka ticība bija pietiekoša, lai Kungs uzklausītu viņa lūgšanu.
Aizlūgumu lūgšana un lūgumu lūgšana. Jēzus ir vienīgais visu cilvēku, īpaši grēcinieku, aizstāvis Dieva priekšā. Aizlūgt, lūgt par kādu personīgi – tā ir sirds, kas izlīgusi un ir saskaņā ar Dieva mīlestību. Tikai mīlestība uz kādu spēj pamudināt uz atklātu un karstu lūgšanu, kas sasniedz Dieva sirdi.
Lūgšana: Vissvētākā Jaunava Marija, Tu esi Māte, kas nemitīgi aizbildina par mums pie Sava Dēla. Galilejas Kānas kāzās Tu pirmā pamanīji, kā trūkst viesiem. Šodien Tu redzi visu, kā trūkst mums, lai mūsu dzīve ritētu saskaņā ar Dieva gribu. Pateicamies Tev, ka arī šodien Tu neatkāpies no lūgšanas par mums un nāc, lai mūs garīgi pamodinātu. Tavai spēcīgajai aizbildniecībai mēs uzticam visus, kas ir kārdinājumu priekšā, tos, kas nes ciešanu krustu, kā arī tos, kas ir atdzisuši un pārtraukuši cīņu par atgriešanos.
Tev īpaši uzticam tos, kas sevišķā veidā sevi veltījuši Kungam. Lai Dievam veltīto dzīve kļust par cerības zīmi šai pasaulei, kas ir apmaldījusies bez Dieva. Āmen.
Ļubo Kurtovičs OFM
